Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” šogad prognozē
apgrozījuma samazinājumu salīdzinājumā ar 2017.gadu, informēja “Balticovo” padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis
Grimze.
Viņš atgādināja, ka 2017.gads uzņēmumam bija ļoti veiksmīgs, jo citu
valstu ražotāji piedzīvoja dažādas problēmas, tostarp saistītas ar putnu
slimību izplatīšanos, līdz ar to tirgū bija izveidojies olu deficīts.
Deficīta apstākļos “Balticovo” ražotās produkcijas cenas pieauga, un
kompānija pērn to veiksmīgi izmantoja, kāpinot apgrozījumu. Taču šogad
izveidojies olu pārpalikums un sliktās graudaugu ražas dēļ trūkst
lopbarības kvalitātes graudu. Līdz ar to “Balticovo” tos nāksies meklēt
ne tikai citās valstīs ārpus Latvijas, bet, iespējams, iepirkt pārtikas
kvalitātes graudus, kas ir dārgāki.
Pēc Grimzes teiktā, iepriekš minēto iemeslu dēļ uzņēmuma rezultāti
šogad nav tik spoži kā gadu iepriekš. “Apgrozījuma kritums ir jūtams jau
tagad, jo realizācijas cenas ir ievērojami zemākas – tās faktiski ir
atgriezušās 2016.gada līmenī,” sacīja Grimze, norādot, ka tikmēr graudu
cenas ir par apmēram 30% augstākas.
“Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps piebilda, ka patlaban
saspringtība saistībā ar olu pārprodukciju ir mazinājusies, jo Eiropas
valstu ražotāji, redzot, ka citu valstu produkcija ieplūst viņu tirgos,
pārdomā, vai vēlas strādāt ar maksimālo jaudu. Pērn, savukārt, olu
ražotāji bija ieinteresēti maksimizēt ražošanas jaudas, jo deficīta
apstākļos olu cenas cēlās, to piedāvājums nesedza pieprasījumu. “Visi
Eiropas ražotāji centās piebāzt visas kūtis līdz maksimālajai jaudai.
Līdz ar to piedāvājums pārsniedza pieprasījumu,” atgādināja Auškāps.
Grimze piebilda, ka patlaban globāli ir pieprasījums pēc kvalitatīvām
olām par pieejamām cenām. Tā kā “Balticovo” šos kritērijus var
izpildīt, kompānijas pārdošanas rādītāji ārpus Eiropas nav kritušies.
“Mēs vairs neesam [cenu svārstībās] tik viegli ietekmējami kā kādreiz,
un ar to mēs lepojamies. Ejam Eiropas tirgos, meklējam jaunus tirgus gan
Eiropā, gan Dienvidaustrumāzijā. Piemēram, Honkongā jau esam
saskaņojuši sertifikātus. Strādājam arī Dienvidkorejas un citos
virzienos,” viņš sacīja. Pagājušajā gadā uzņēmums aktīvi sāka strādāt
pie tā, lai realizētu produkciju Dienvidkorejā, kas ir vēl viens no
Dienvidaustrumāzijas pirktspējīgajiem reģioniem.
“Ieiet kādas citas valsts tirgū nebūt nav tik vienkārši. Pirmkārt,
normālas valstis aizsargā savu tirgu. Kā izņēmuma piemēru varu minēt
ASV, kurā savulaik izveidojās olu deficīts saistībā ar putnu gripas
uzliesmojumu. Viņi vērsās pie Eiropas, tostarp pie mums, lai palīdzam.
Sertifikāti, kas nepieciešami, lai produkciju ievestu ASV, tika
nokārtoti divu nedēļu laikā. Tas notika ļoti ātri, jo viņiem bija
vajadzība. Savukārt Honkongas gadījumā, kad paši vēlamies ieiet viņu
tirgū, procedūra ir ievērojami grūtāka un ilgāka,” viņš sacīja.
Grimze piebilda, ka produkcijas nogādāšana uz Dienvidaustrumāziju un
Āzijas tālāko galu ar jūras transportu aizņemtu apmēram 50 dienas un
produkciju nogādāt turp varētu būt izaicinājums ierobežoto realizācijas
termiņu dēļ. Tāpēc kompānija visdrīzāk turp varētu eksportēt augstas
pievienotās vērtības saldētus produktus, tajā skaitā saldētus šķidros
olu produktus, kā piemēram, olu kulteņus vai olu dzeltenumus ar sevišķām
īpašībām – kā bezglutēna pankūku maisījumu, kas nesatur arī laktozi, jo
liela daļa Āzijas iedzīvotāju nepanes laktozi.
LETA jau ziņoja, ka “Balticovo” apgrozījums 2017.gadā bija 52,3
miljoni eiro, kas ir par 17,3% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma
peļņa bija 10,8 miljoni eiro, kas ir četras reizes lielāka nekā
2016.gadā.
“Balticovo” pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās
masas, vārītu vistu olu bez čaumalas, vārītu kapātu olu ražošana un
realizācija. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir BCO, kam pieder 95,42%
akciju.
