Kristīne Sēnele
Šogad 23. augustā aprit 35 gadi kopš 1989. gada 23. augustā Baltijas valstu iedzīvotāji no Tallinas līdz Rīgai un Viļņai sadevās rokās, veidojot dzīvo ķēdi. 23.augusta simboliskā nozīme ir saistīta ar 1939.gada 23.augustā noslēgto PSRS un nacistiskās Vācijas neuzbrukšanas līgumu jeb “Molotova-Ribentropa paktu”, kura slepenie pielikumi sadalīja Centrāleiropu un Baltiju ietekmes zonās, paverot ceļu Otrā pasaules kara traģēdijai, kā arī Baltijas valstu okupācijai un tās sekām.
Novadā un pierobežas pilsētā Pasvalē Lietuvā paredzēti vairāki pasākumi šīs dienas atcerei. Ar plānoto programmu «Bauskas Dzīves» lasītājus iepazīstina pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Vita Morkūna: «Pasākums Grenctālē, kas veltīts Baltijas ceļa 35. gadadienai, sāksies 23. augustā pulksten 18 Grenctāles kultūras nama koncertzālē, kur būs iespēja noskatīties Maksima Krutikova un Ulda Varneviča savāktos sarunu videomateriālus par atmodas laiku. Sadarbībā ar klubu «Jaunatne» būs izveidota tematiskā izstāde. Pulksten 19 sāksies koncertprogramma «Roku rokā, plecu pie pleca», kur piedalīsies kapela no Lietuvas, Saločiem, un pašmāju amatierkolektīvi no Bauskas kultūras centra, Īslīces un Grenctāles kultūras namiem. Bērniem būs iespēja darboties radošajās darbnīcās. Plānots arī neliels amatnieku tirdziņš. No Bauskas tiks organizēts transports interesentiem (turp un atpakaļ), un izbraukšana būs no Uzvaras ielas 1 pulksten 17.30.»
Kultūras nodaļas vadītāja min, ka šajā dienā pasākums Baltijas ceļa 35. gadadienai kā Radošo dienu noslēgums notiks arī Rundālē. Paredzēta īpaša akcija, kuras laikā gaisā ar pūķiem tiks pacelti ļoti liela izmēra Latvijas un Lietuvas karogi.
V. Morkūna informē, ka pēc aprīlī notikušās Lietuvas vēstnieka Valda Lastauskas darba vizītes Bauskā ir izveidota sadarbība ar tradicionālā skrējiena Viļņa-Rīga-Tallina organizatoriem, tāpēc 24. augustā skrējiena dalībniekiem ap pulksten 8 paredzēts 20 minūšu stop punkts pie Grenctāles kultūras nama. Vietējie iedzīvotāji aicināti uzmundrināt skrējiena dalībniekus, bet Bauskas novada skrējēji – pievienoties skrējienam. Otrais stop punkts ap pulksten 9:10 plānots Bauskas Rātslaukumā, kur dalībnieki saņems sveicienus no Bauskas novada pašvaldības, bet trešais stop punkts ap pulksten 10:20 būs pie Iecavas kultūras nama, kur dalībniekus sagaidīs folkloras kopa «Tarkšķi».
Savukārt Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente sacīja, ka novada dome ir saņēmusi Pasvales rajona pašvaldības ielūgumu uz pasākumu par godu Baltijas ceļa 35. gadadienai.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis šajā dienā dosies uz Pasvali, lai piedalītos „Baltijas ceļa” gadadienas atceres pasākumā. Plānots, ka piedalīsies arī Lietuvas Republikas prezidents Gitans Nausēda un Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
A. Okmanis par „Baltijas ceļa” vēsturisko nozīmi: „1989. gada 23. augusta akcija apliecina, ka tikai kopīgiem spēkiem esam varējuši panākt Baltijas valstu neatkarības atzīšanu. Svarīgi ir arī šo sadarbību turpināt gan pašvaldību kopēji īstenotos projektos, gan organizējot sadraudzības pasākumus mūsu amatierkolektīviem. Šogad organizētais starptautiskais pasākums Pasvalē liecina, ka sadarbība tiek stiprināta un turpinās.”
Vizualizācija titulattēlā: Bauskas novada pašvaldība.
Izlabojiet kļūdu virsrakstā
Pamēģiniet tagad to baru savākt?Nekāda brīvība mums nav,tikai cits saimnieks nomainījās.Kas likvidēja skolas,slimnīcas, lauksaimniecības,sodi,nodokļi visu laiku palielina😞 un tātālk😞
Pamēģiniet tagad to baru savākt?Nekāda brīvība mums nav,tikai cits saimnieks nomainījās.Kas likvidēja skolas,slimnīcas, lauksaimniecības,sodi,nodokļi visu laiku palielina😞 un tātālk😞
No Baltijas ceļa līdz Rail Baltica “melnajam caurumam”. Tiešām simboliski. Kaut pastalās, bet brīvi. 🙂
Vai šī pasākuma organizēšana nāca no parastās tautas – nē , tie paši , kas organizēja Tautas fronti un tā saucamo Atmodu , inteliģences pārstāvji , kuru uzvārdi atradās čekas maisos , bet tā jau tikai sakritība , vai ne . Manipulēšana ar cilvēkiem , to enerģijas virzīšana vajadzīgajā virzienā , lai sasniegtu vajadzīgo ir aktuāla visos laikos , un Latvija nav izņēmums . Izskatās , ka atmodušies neēsam lidz šim brīdim , bet gan laižamies “‘ mūža miegā “” .
Izmiršana un emigrācija ir galvenais stratēģiskais ieguvums. Kam?
Lietuvieši, igauņi, poļi vairāk domāja ar savu galvu un neietriecās sienā kā mēs.