Kopš akcijas «Baltijas ceļš», kurā piedalījās divi miljoni iedzīvotāju, pagājuši 27 gadi. Daudzviet Latvijā 23. augustā notiek šī nozīmīgā notikuma atceres pasākumi, tik ne mūspusē.
Bauskas un Iecavas novadā, kam savulaik cauri vijās cilvēku ķēde, atceres pasākumi netiek rīkoti. «Bauskas Dzīvei» to apliecināja Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš. To pašu pavēstīja arī Iecavas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Laimrota Jaunzeme. Pasivitātes iemeslus viņa «Bauskas Dzīvei» nevēlējās komentēt.
Lai arī notikumam šogad nav apaļa jubileja, daudzviet Latvijā notiek dažādi piemiņas sarīkojumi. Tos organizē arī pašvaldības, kuru teritoriju «Baltijas ceļš» pat nešķērsoja. Aģentūra LETA ziņo, ka Jelgavā, Svētbirzī, 23. augustā notiks staļinisma un nacisma upuru piemiņas brīdis. Pēc pasākuma dalībnieki aicināti doties uz sporta kompleksa «Zemgale» kafejnīcu, kur notiks sarunas un dalīšanās atmiņās.
Alūksnē, pieminot akciju «Baltijas ceļš», tika veidots jau par tradīciju kļuvušais ziedu paklājs. No pulksten deviņiem rītā parkā pie Mātes tēla no ziediem tapa īpaša margrietiņa.
Šogad aprit 77 gadi kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, sadalot PSRS un Vācijas ietekmi Austrumeiropā, un 27 gadi kopš akcijas «Baltijas ceļš». 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni cilvēku simboliski atspoguļoja Baltijas valstu vienotību, veidojot ap 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.
