Bauskā fiksēts meteoroloģiskais pavasaris

Pagājušajā nedēļā, 12. februārī, Bauskā iestājies meteoroloģiskais pavasaris, portālu informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).

LVĢMC sinoptiķe Ligita Ābele skaidro, ka par meteoroloģiskā pavasara sākumu uzskata pirmo dienu no piecu secīgu dienu perioda ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs nulles grādu atzīmes. Tādējādi par pirmo meteoroloģiskā pavasara dienu Bauskā uzskatāms 12. februāris, kas ir par vienu dienu agrāk nekā pagājušajā gadā.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Lielupē un Mēmelē izgāja ledus, un joprojām ir spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni. Taču lieli pavasari pali un atkārtota ledus segas veidošanās nav gaidāma, portālam apliecināja LVĢMC hidroloģe Līga Klints.

Brīvdienās beidzot sāka iet ledus Mūsas augštecē, straujākais ūdens līmeņa kāpums reģistrēts svētdien, un tas bija 101 centimetrs virs stacijas nulles atzīmes. Jāmin, ka augstākais ūdens līmenis Mūsā pie Bauskas fiksēts 1958. gadā – 3,76 metri virs stacijas nulles punkta. Lielupē pie Mežotnes krasākais ūdens līmeņa kāpums bija ledus iešanas laikā piektdienas rītā, kad ūdens līmenis «uzskrēja» līdz 3,52 metriem virs stacijas nulles punkta, bet vēsturiski lielākie pali Mežotnē novēroti 1948. gadā, kad ūdens līmenis bija pakāpies 6,44 metrus virs stacijas nulles atzīmes.

«Turpmākajās dienās nebūs tā, ka strauji ūdens līmenis pazemināsies, jo nedēļas vidū sola nokrišņus, tālab ūdens līmenis vēl svārstīsies. Gan Mūsā, gan Lielupē, gan Mēmelē joprojām var novērot retu ledus iešanu. Pašlaik šķiet, ka šajā sezonā vairs ledus neveidosies. Varbūt ieplūdīs kādas aukstākas gaisa masas un upēs ies vižņi, varbūt martā vēl nelielas piesalas veidosies, jo gluži jau vasara vēl nesāksies. Lielupes labā krasta pietekās – Misā, Iecavā – ūdens līmenis vēl var paaugstināties. Pēc trakā ziemas sala un biezās ledus segas likās, ka būs sarežģījumi, bet iznākumā bīstamību neradīja,» tā L. Klints.