Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskā ielāps pie ielāpa, bedre aiz bedres; pilsētā uzsākts bedrīšu remonts ar karsto asfaltu

Šonedēļ Bauskas pilsētā vietējais uzņēmums SIA “Viona” sācis bedru remontu ar karsto asfaltu, portālu informēja Bauskas novada pašvaldībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska pastāstīja, ka Bauskas ielās ziemas mēnešos avārijas bedres novērstas, izmantojot aukstā asfalta tehnoloģiju. Janvārī un februārī labota Salātu iela, tur iedobes aizpildītas 11 kvadrātmetru platībā un iztērēti 402 eiro, bedres novērstas arī Upmalas, Parka un Baznīcas ielā, samaksājot par darbu veikšanu 1096,99 eiro.

Marta vidū Bauskas ielās avārijas bedres “lāpītas”, pielietojot šķembu un bitumena emulsijas tehnoloģiju. Šo metodi Bauskā sāka izmantot jau pagājušajā gadā, norādot, ka tā ir ekonomiski pamatota, teju trīs reizes lētāka par auksto asfaltu, turklāt darbi paveicami salīdzinoši ātri.

Bedrēm nosēts ceļš uz Janeikām, tagad tās novērstas ar šķembu un bitumena emulsijas tehnoloģiju. Foto:bauskasdzive.lv

“Šī tehnoloģija ir tikpat noturīga kā karstais asfalts, bet vienkārši to līdz šim pilsētā nepraktizējām, jo pa virsu bitumam tiek bērtas smalkās šķembas un pie ātruma 50 km/h nav izslēgts, ka akmeņi lido pa gaisu, radot draudus apkārtējiem. Pilsētā tomēr līdz šim pieturējāmies pie asfalta masas – karstās vai aukstās, taču viss plūst un mainās,” iepriekš skaidroja Bauskas apvienības pārvaldes būvinženiere Agita Eglinska.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzlabojoties laikapstākļiem un paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, pašlaik bedru novēršana notiek ar karstā asfalta tehnoloģiju. L. Vasiļauska norādīja, ka bedres tiks labotas ielās atbilstoši satiksmes intensitātei.

Pirmdien bedres lāpītas Rūpniecības, Strautnieku, Plūdoņa ielā Bauskā. Foto: www.bauskasdzive.lv

Bedrainās Bauskas ielas sagādā ne mazums raižu autovadītājiem. Baušķenieks Kārlis stāsta, ka divas reizes Salātu ielas bedrē pārsitis riepu. Tā kā auto ir apdrošināts, zaudējumus kompensēja apdrošinātājs.

Uzņēmuma „BTA Baltic Insurance Company” pārstāve Anna Bērziņa norādīja, gan apdrošinātājs, gan privātpersona var vērsties pret pašvaldību, lai pieprasītu kompensāciju par bedrēs bojātu auto. Gadījumos, kad transportlīdzeklis ir guvis bojājumus iebraucot ceļa seguma bedrē, apdrošinātājs izvērtē konkrētā ceļa posma/ielas uzturētāja atbildību un, ja tā darbība vai bezdarbība ir cēlonis transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem pēc iebraukšanas bedrē, apdrošinātājs izmanto tiesības vērsties ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pret atbildīgo personu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

A. Bērziņa atzīmē, ka izmaksas, kas saistītas ar neveiksmīgu iebraukšanu bedrē, nereti pārsniedz vairākus simtus eiro, tādēļ mierīgāk pa sliktā stāvoklī esošiem ceļiem var braukt tie autovadītāji, kuri savam spēkratam noformējuši “Kasko” polisi. Ja gadījies iebraukt bedrē un ja ir šāda polise, tad automašīnas vadītājam ir tikai jāsazinās ar savu apdrošinātāju un tas sedz izmaksas atbilstoši polises noteikumiem.

Bedres Kalna ielas aplī pašvaldība sola novērst ar karstā asfalta tehnoloģiju. Foto: Ivars Bogdanovs

Savukārt, ja sanācis iebraukt bedrē un nav “Kasko” polises, bet ir vēlme iegūt kompensāciju no ceļa uzturētāja, tad automašīnas vadītājam ir jāveic notikuma foto un video fiksācija, jāziņo policijai, kā arī pašam tālāk jāvēršas pie ceļu uzturētāja. A. Bērziņa atzīst, ka tas var būt sarežģīts un laikietilpīgs process.

Viņa norāda, ka pašvaldības kompetencē ir gādāt par savas administratīvās teritorijas ielu uzturēšanu, tāpat pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, lai administratīvās teritorijas ielas pastāvīgi tiktu uzturētas satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vaicājot, vai ir izdevies no kādas pašvaldības piedzīt kompensāciju par labu autovadītājiem, kuru spēkrats cietis dangu dēļ, A. Bērziņa apliecina, ka ir izdevies gan. “Pašvaldību attieksme pret šādām situācijām nav viennozīmīga un ne visus gadījumus izdodas atrisināt savstarpēji vienojoties, tādēļ visbiežāk šādus strīdus izšķir tiesa,” teic A. Bērziņa.

Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska informēja, ka šogad Bauskas novada pašvaldībā neviens nav vērsies ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu.

Sadrupis pērn uzlietais asfalts Karsta ielā Bauskā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (28)

  1. Jūs tak paskatieties uz tiem strādniekiem un taps skaidrs, cik tehnoloģiski kvalitatīvi tiek izpildīti darbi un cik kvalitatīvi materiāli tiek izmantoti. Un neviens gailis nedziedās pakaļ…

    24
    2
  2. Tās bedres uz apļa ir briesmīgas… Drīz jau visas ielas sastāvēs no “lāpijumiem” un no asfalta ne smakas 😀

    38
  3. Labi ka lāpa sausā laikā, tad ar to “tehnoloģiju” var aizlāpīt, bet kad ziemā atkušņi slapjā bedrē uzliek to pleķu, tad ir tikai tas kas ir.

    10
  4. Pilsētā visvairāk nodokļu maksātāju, bet infrastruktūra pasliktinās. Kāds saimnieks, tādas ielas!

    43
  5. Sēdi pie loga un lūri uz cilvēkiem kuri strādā.Ej pastrādā,nevis nepazīstot cilvēkus gvelz.

    5
    17
  6. Vispār jau briesmīgas tās ielas, ne vieniem mums, arī citās pilsētās. Vai tiešām nevar, tās lielās kravu pārvadātāju kastes, neviens apturēt!

    15
    3
  7. redzot domes veikumu gan ielu remontā, gan pilsētas dekorēšanu kristīgo draudžu svētkos, tad, varbūt, ko pretim savam domes pakalpojumam- pilsētas dekorēšanā kristīgajos svētkos, varētu paprasīt, lai draudzes salabo kādas ielas, jo redzams, Skaistkalnes Mediņam ar to būvniecības organizēšanu un izmaksām ir visai labi veicies.

    3
    5
  8. Artis jau bija Facebook ielicis, ka divi auto sabojāti (tas Vionas džeku darbs, kad aizrādījis – aiztinušies), plus vēl piķi peļķēs lej. Nu gan tūdaliņi te novākušies

    14
    1
  9. Kaut kā stulbi izklausās, bet lielākā daļa Bauskas joprojām turas uz krievu laika asfalta. Tagad pat tam, lai iesviestu peļķē pāris lāpstu kaut kādas melnas pļeckas, naudas nepietiek? Lielākā šo laiku mīkla: kur paliek nauda?

    23
  10. Lieciet mieru tiem kas strādā , lāpa tās bedres! Kādu materiālu dod ar tādu strādā! Ja vadoņiem pie dirsas bet galvenais ir salikt pleķus uz ielām. Praktiski vajag Slimnīcas ielā noPlūdoņa līdz Dārza ielai jaunu deķi! Salātu ieļa līdz Zaļajai! Vecpilsētā tās mazās ieliņas sauc palīgā jau gadiem

    13
    2
  11. tie vionas strādnieki puse pat vārdu Latviski nemāk,liekas,ka nelegāļi iebraukuši,lai Valsts policija pārbauda.Biju piegājis pie tiem strādniekiem!

    14
    1
  12. Pilsētā, Zaļā ielā, pretī namam nr. 19 ir uz ielas, asfalta salaidumā, milzīga bedre. Auto var salauzt, ja bedri nepamanot iebrauc tajā.

  13. Tas vēl par tiem ceļu meistariem! Mūsējie it lgbt ,kristīgie vēl bārs tak neies ar šķipeli strādāt tak samaitās maniķjūru ! Tur vajag spēku izturību. Ir tak bezdarbnieku pabalsts! Kas strādā ar lielu šķipeli tas nav pipele! Tas kurš gudri dirš Tas ir aiti spēks zilais vai memesdèliņš!

  14. Man ir zirgs kas naktī dzied!Aizbrauciet uz garāžām “dzirkstele” Tur vispār nevar nosaukt par braucamo daļu neko.Akas un to nosaukumi ir augstāk par to dubļu trasi.Jauku dienu!:)

  15. Rundālē ēkas būvē miljoniem vērtībā ,vēršoties pie pagasta vadītāja ,lai gar uzņēmumu nokaisa ar pretputeķļu maisījumu ceļu ,kas pieder pagastam tas tiek ignorēts vairākas reizes,bet mums ir ēkas par miljoniem,jūs tik maksājiet nodokļus mēs zināsim kur jūsu naudu likt.

  16. Problēma esot bitumenā. Poļu esot slikts, krievu labs, baltkrievu pavisam labs. Poļiem naftas laikam nav, kā viņi tiek pie bitumena? Tomēr rodas jautājums. Cik gadu desmiti ir vajadzīgi lai mūsējie speciālisti un strādnieki iemācītos būvēt ceļus un asfaltēt? Un kādu bitumenu un tehnoloģiju lieto labo ceļu valstis?

  17. Satriecoši! Kā miljonu gleznas! Tie asfalta pleķi fotogrāfijās izskatās kā lienošs ļaunums, kā melnas dvēseles… Purvīša cienīgs ik pavasara atainojums! Tikai urbānā vidē…

  18. Par naudu,kas gadu gadiem tiek iztērēta lielu,nepārtrauktu bedru lāpīšanai Plūdoņa ielā,varēja uzlikt bruģīti.Tur taču atrodas luterāņu baznīca,katoļu baznīca,vairākas vēsturiskas celtnes.Kas jūs esiet saimnieki vai….

  19. Pārsmējos par strādniekiem, nāvīgi ieinteresēti darbā, emocijas viņi nespēj noslēpt. Karstās čupiņas pierullētājs, pat aizmirsa vienu pierullēt. VNK nožēlojami.

  20. Kauns par tādām ielām, jo Bauska ir tranzīta pilsēta, kurai no tranzīta ieņēmumiem būtu jāplaukst un jāzeļ, un būtu jābūt par paraugu pārejām Latvijas pilsētām. Bauska izskatās kā veca, noplukusi tupele, izzagta līdz pēdējam 30 brīvvalsts gados. Nav saimnieka Bauskai.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.