Kopš pieturas liels sals, kurina dubultā, malka iet mazumā, bet kokskaidu briketes un granulas nav pat nopērkamas. Ļaudis izkurinājuši krājumus, iespējams, nebija gaidījuši tādu ziemu. Kaut kā tomēr jāizlīdzas, tirgotāji mēģina kaut kur sameklēt kurināmo, bet ražotāji – saražot.
SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” iepirkumu departamenta direktors Jānis Leitis pastāstīja, ka kurināmā pieejamība šobrīd ir saspringta visos reģionos, tostarp arī Bauskā: “Atvedot pilnu auto kravu ar granulām, tā tiek izpārdota dienas laikā, līdz ar to nav pat iespējams uzkrāt jebkādas rezerves veikalos.” Viņš norāda, ka iedzīvotāji meklē arī citus veidus, kā sasildīties: “Šobrīd rekorda apjomos tiek pirkti sildītāji, Bauskā sildītāju pārdošanas apjoms ir piecas reizes lielāks nekā klasiskā ziemā. Tāpat Bauskas iedzīvotāji daudz aktīvāk kā citās pilsētās iegādājas automašīnu akumulatorus.”
Arī Bauskas tirgotavā “Mājai un Dārzam” situācija līdzīga, ceturtdien granulas atvestas, bet piektdien jau to vairs nebija. A/S “Diāna” tirdzniecības vadītājs Arnis Trams atzīst, ka tik strauju pieprasījuma vilni apmierināt nav iespējams: “Mēs sagādi veicam pēc līguma nosacījumiem, ko bijām noslēguši vasarā, zinot iepriekšējo gadu statistiku. Ražotāji strādā, cik var, mēs arī vedam, cik ražotāji saražo.” Viņš piebilst, ka līdzīga aina ir arī ar kokskaidu briketēm, lai gan tur situācija neesot tik dramatiska, bet malka toties esot pieejama. Vienlaikus A. Trams aicina kurināmo nepirkt vairāk, nekā patiesībā mājsaimniecībai ir nepieciešams un sola, ka kokskaidu granulas nākamajā nedēļā Bauskas veikalā būs pieejamas.
Bauskas novada uzņēmuma SIA “Arbora” pārstāvis Mārcis Rācenājs mudina atcerēties par alternatīvām un uzsver sausas malkas priekšrocības. “Mūs novadā esam vienīgie, kas rūpnieciski ražo malku, žāvējam to kaltē, malkai mitrums ir zem 18 procentiem, līdz ar to kaloritāte un siltumatdeve ir daudz lielāka,” stāsta M. Rācenājs.
Viņš atklāja, ka pieprasījums pēc malkas ir audzis, bet nav tāds, kāds bijis agrāk, kad vairāk mājsaimniecību izmantoja malku kā kurināmo veidu. Daudzi ir pārgājuši uz granulu apkuri, izmantojuši valsts atbalstu katlu uzstādīšanai.
“Mums ražošanas procesā blakus produkts, kas rodas ir skaidas. Tās tirgojam granulu ražotājiem. Jāmin, ka Bauskas novadā neviens granulas neražo, tuvākā ražotne ir Jaunjelgavā. Lielie ražotāji gan ir pārgājuši uz rūpniecisko granulu ražošanu, produkcija tiek vairāk eksportēta un izmantota elektroenerģijas ražošanai.
Tirgotājiem tagad dažādas stratēģijas, citi ieviesuši apjoma ierobežojumus, cik vienā reizē var iegādāties. Cena granulām arī ir pieaugusi. Jāsaprot, ka arī ražošanas izmaksas šajā laikā ir augstas, jo skaida pirms granulēšanas ir jāizžāvē, šajā aukstumā ražotājam šīs izmaksas ir lielākas, nekā vasarā ražojot. Piemēram, ja mēs iegādājāmies pirms sezonas skaidu granulas, tad, salīdzinot ar šodienu, cena ir pieaugusi par 40%. Tāda ir realitāte,” ainu ieskicē M. Rācenājs.
Viņš atgādina, ka šādas “granulu krīzes” mēdz atkārtoties periodiski: “Ne katru gadu, bet reizi divos, trīs gados ir līdzīgi.”
“Tāpēc ir laba alternatīva- malka. Pirms 15 gadiem šāda pati veida ažiotāža bija Lielbritānijā, tolaik mēs tikai uzsākām ražošanu. 99% no saražotās malkas eksportējām tieši uz Lielbritāniju. Kad viņiem pirms tiem padsmit gadiem uznāca lielais aukstums, vairāk nekā simt tūkstoši mājsaimniecību ielika mazās krāsniņas un tad sākās lielais pieprasījums. Latvijā jau arī mēs varam atļauties ielikt kamīnus, kur var izmantot malku kā alternatīvu blakus centrālapkurei, lai nodrošinātu normālu mikroklimatu telpās,” tā M. Rācenājs.
Iedzīvotājiem situācijas ir dažādas. Kādam nav, kur kurināmo glabāt, tāpēc līdz šim pirka nedēļai, mēnesim uz priekšu. Bauskas novada iedzīvotāja Signe pastāstīja, ka viņu ģimenei granulas beigušās tieši brīdī, kad uznāca lielie mīnusi: “Vasarā ievācāmies mājā un nebija ne jausmas, cik patērēs granulas ziemā. Iepirkām trīs tonnas, bet tās beidzās tieši tagad. Uz nākamo gadu būsim gudrāki,” teic Signe.
Latvijā granulu deficīts mazumtirdzniecībā ir radies, jo tirgotāji, iepriekš slēdzot piegādes līgumus ar ražotājiem, nav izvērtējuši granulu vidējo patēriņu, bet vadījušies pēc iepriekšējās ziemas pieredzes, aģentūrai LETA apliecināja Latvijas Biomasas asociācija “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.
Viņš skaidroja, ka Latvijā granulu ražošanas kopēja jauda ir apmēram divi miljoni tonnu gadā, bet patēriņš – apmēram 250 000 tonnu. Tādējādi ražošanas jauda ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā patēriņš. Viss, ko nepatērē vietējais tirgus, tiek eksportēts.
“Ja visus 250 000 tonnu grib saņemt vienā dienā, vienā nedēļā vai vienā mēnesī, tad rodas saspīlējums,” teica Palejs, skaidrojot, ka mazumtirgotāji nav plānojuši uz priekšu.
Viņš stāstīja, ka granulu ražošana tiek plānota iepriekš. Ražotāji pavasarī vai vasarā ar tirgotājiem slēdz gada vai divu gadu līgumus, un rūpnīcas strādā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Patlaban granulu ražošana rit pilnā jaudā, bet patēriņam granulu nepietiek.
“Ir atnākusi ziema un neviens mazumtirgotājs nebija gaidījis, ka tāda ziema atnāks. Mazumtirgotāji nav slēguši līgumus un tāpēc viņiem nav garantēti apmēri. Ja ir noslēgts līgums, tad ir garantēts apmērs,” skaidroja Palejs.
Tāpat viņš norādīja, ka patlaban ir izveidojusies situācija, kad, pieaugot pieprasījumam, ražotāji granulas tirgo pie rūpnīcu vārtiem. “Šajās dienās sabiedrībā ir ļoti liela ažiotāža un pat panika, tāpēc gadās, ka cilvēki pērk vairāk nekā viņiem vajag,” teica asociācijas vadītājs.
Palejs stāstīja, ka, vadoties pēc pieredzes energokrīzē, kas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ražotāji ir iemācījušies, ka mājsaimniecībām ir jāpārdod granulas, lai tās viņiem pietiktu ilgākais apmēram mēnesim, lai tādējādi granulu pietiktu lielākam skaitam mājsaimniecību.
“Viena palete jeb viena tonna granulu mājsaimniecībai pietiek apmēram mēnesim. Ražotāji, tirgojot iedzīvotājiem granulas pie rūpnīcu vārtiem, pierunā ņemt vienu paleti, nevis divas vai trīs paletes, kas ir divas līdz trīs tonnas. Lai nav tā, ka viens pircējs paņem visas granulas, bet pietiek visiem,” teica Palejs, piebilstot, ka lielākā problēma ir spekulanti, kuri nopērk, cik var, un cenšas pārdot tālāk par maksimāli lielu cenu.
Vienlaikus “LATbio” vadītājs teica, ka arī ražotāji palielina cenas. Tas skaidrojams ar to, ka granulu ražošanas process ir saistīts ar laika apstākļiem, jo ražošana ziemā patērē vairāk enerģijas un tāpēc ir dārgāka. “Ziemā vajag lielāku kurināmā patēriņu, lai izžāvētu skaidas. Turklāt izejmateriālu cenas pieaug. Loģiski, ka ziemā arī granulu cena nedaudz aug,” teica Palejs, skaidrojot, ka, sākoties sezonai, granulu cena ir ap 220 eiro par tonnu, bet patlaban ap 250 eiro par tonnu.
Viņš arī uzsvēra, ka “tas, kas notiek pie mazumtirgotājiem, ir bēdu ieleja”, jo dažviet palešu cena par tonnu sasniedz pat 400-500 eiro.
Jautāts, vai prognozējams, ka nākamgad mazumtirgotāji varētu pasūtīt pārāk lielus granulu apmērus, Palejs uzsvēra, ka tas ir ļoti iespējams, jo mazumtirgotāji neplāno ilgtermiņā.
“Mazumtirgotājiem atmiņa nav garāka par vienu gadu. Ja ir auksta ziema, tad nākamgad iebrauc problēmās, nopērkot pārāk lielus granulu daudzumus. Ja ir silta ziema, tad viņi domā, ka nākamgad atkal tāda būs. Tas atkārtojas no gada uz gadu, no gada uz gadu,” teica Palejs, piebilstot, ka mazumtirgotāji, slēdzot līgumus par granulu piegādi, neskatās patēriņu vidējā termiņā un nerēķina vidējo patēriņu.
Vienlaikus aukstajā laikā sarosījušies krāpnieki, kas piedāvā kurināmo, taču pircējam to nepiegādā, portālu informēja Valsts policijas pārstāve Rūta Strautniece-Apaļā.
Piemēram, janvāra vidū Jelgavā kāds iedzīvotājs internetā pamanījis iespēju iegādāties kokskaidu granulas. Iedzīvotājs veicis pasūtījumu trīs palešu apmērā par kopējo summu 567 eiro, naudu pārskaitot uz pārdevēja norādīto bankas kontu. Teju divas nedēļas pēc pasūtījuma veikšanas iedzīvotājs par notikušo ziņoja VP, jo nebija saņēmis pasūtīto preci, kā arī nauda, kas par to tika pārskaitīta, nav atgriezta pircējam. Policijā par notikušo ir sākts kriminālprocess.
