Bauskā krietni agrāk fiksēts meteoroloģiskais pavasaris

Kopš šīs nedēļas sākuma diennakts vidējā gaisa temperatūra Bauskā turējās virs nulles, un līdz ar to arī mūspusē ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Šogad meteoroloģiskais pavasaris atnācis agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī. (Pavasara pirmā diena pagājušajā gadā Bauskā bija 21. februāris).
LVĢMC pārstāve Sanita Pelēķe skaidro, ka meteoroloģiskais pavasaris iestājas, ja diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir augstāka par nulli, un pavasara sākums ir pirmā no šīm dienām.

Savukārt 7.februāris ir agrākais iespējamais datums, kurā Latvijā var sākties meteoroloģiskais pavasaris, jo pēc 2019.-2020. gada rekordsiltās ziemas LVĢMC pieņēma lēmumu, ka meteoroloģiskā pavasara sākšanās iespējama tikai pēc datuma, kas pēdējās desmitgadēs vidēji bijusi gada aukstākā diena.
Iepriekš par gada aukstāko dienu tika atzīts 8.februāris, bet 1991.-2020. gada normas periodā, kas spēkā no pērnā gada, gada aukstākā diennakts vidēji ir 6.februāris, līdz ar to meteoroloģiskais pavasaris var iestāties ne agrāk kā 7. februārī.

S. Pelēķe informēja, ka Bauskas novērojumu stacijā pirmo divu ziemas mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija  mīnus 2,5 grādi. Decembra vidējā gaisa temperatūra Bauskā fiksēta mīnus 4,2 grādi, savukārt janvārī tā bijusi mīnus 0,7 grādi. Visstiprākais sals šoziem Bauskā reģistrēts 23. decembrī, kad termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 20,3 grādiem, bet visaugstākā gaisa temperatūra fiksēta 14. janvārī – plus 6, 1 grāds.
Decembris mūspusē bijis sausāks par normu, savukārt janvārī nokrišņu daudzums bijis nedaudz vairāk kā ierasts.

Visbiezākā sniega sega šogad Bauskā novērota 21. janvārī, kad tās biezums sasniedzis 12 centimetrus. No pēdējām trim ziemām plānāka sniega sega fiksēta vien ekstremāli siltajā 2019./2020. gadu ziemā, kad Bauskā sniega sagša bijusi tikai vienu dienu – 6. janvārī, un tā sasniedza tikai trīs centimetru biezumu, savukārt 2018./2019. un 2020./2021. gadu ziemās kalendārā gadalaika biezākās sniega segas bijušas attiecīgi 29 un 24 centimetri.
S. Pelēķe atzīmē, ka meteoroloģiskā pavasara iestāšanās nenozīmē, ka vairs nav gaidāms sals. Sinoptiķi prognozē, ka vēl daudzās naktīs gaisa temperatūra var noslīdēt nedaudz zem nulles, tomēr “tās jau sauksim par vēsām pavasara dienām, ne vairs ziemu,” teic S. Pelēķe.