Jau nedēļu ikviens ar savu parakstu var apliecināt atbalstu Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) izstrādātajam projektam «Krīzes likums». Bauskā līdz 22. septembrim parakstījušies 11, bet visā Latvijā 2868 cilvēki, informē LAKRA sabiedrisko attiecību koordinatore Vineta Sprugaine. Parakstu vākšanas koordinatore Bauskā Inese Šiltere uzskata, ka pirmajai nedēļai tas ir mazs rādītājs, taču pieļauj, ka aktivitāte pieaugs, jo cilvēki vēl nav informēti par šo projektu.Tikmēr LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko atzīmē, ka parakstu vākšana ir LAKRA biedru un aktīvistu iniciatīva. «Jau gada sākumā brīdinājām valsts amatpersonas, ka nerisinot kredītņēmēju jautājumu, valstij draud plaša sociālā katastrofa. Diemžēl līdz šim valsts nav veikusi pasākumus, kas patiešām aizsargātu savas valsts iedzīvotājus ekonomiskās krīzes laikā. LAKRA nevēlās cilvēkus aicināt uz agresīviem protestiem vai nekārtībām. 13. janvāris uzskatāmi parādīja, ka par notikušā upuriem pirmkārt kļuva tieši cilvēki, kuru izmisums bija sasniedzis galējo robežu. Viņi par akmeņu mešanu saņems likumā noteikto sodu. Taču izskatās, ka vienīgā mācība, ko guva valsts amatpersonas, ir vērsties pret cilvēkiem un viņu tiesībām uz demokrātisku vārda izpausmi arvien agresīvāk. To apliecina arī Bauskas piemērs,» uzskata A.Gorenko. Viena no būtiskākajām problēmām, ko risina izstrādātais likumprojekts, ir ekonomiskās lejupslīdes radītais nekustamo īpašumu cenu kritums un tā negatīvā ietekme uz parādsaistību dzēšanu, ja īpašums pašlaik tiek realizēts izsolē. Likumprojekts aizsargās kredītņēmēju un viņa galvotāju no tā, ka aizdevējs vērš piedziņu pret citiem īpašumiem, kas nav aizņēmuma ķīla. «Lai risinātu šo problēmu, likumprojektā iestrādāts pienākums valdībai līdz 2010. gada 1. janvārim izstrādāt hipotekārās kreditēšanas noteikumus, kas noteiktu, ka kreditors nav tiesīgs vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu, ja kredīts nav segts no naudas līdzekļiem, kas iegūti nekustamā īpašuma realizācijas rezultātā,» skaidro viena no likumprojekta autorēm LAKRA konsultante zvērināta advokāte Baiba Didrihsone.Tāpat likumprojekts nosaka, ka personas ikmēneša maksājums kredītiestādēm nedrīkst pārsniegt 40 procentus no personas ikmēneša ienākumiem, turklāt pusei no šīs summas ir jābūt novirzītai aizdevuma pamatsummas dzēšanai. «Tā kā šobrīd jau ļoti daudziem kredītņēmējiem ir izveidojušies ievērojami maksājumu parādi, par kuriem kreditori veic līgumsodu aprēķinu, lai to novērstu, likumprojekts nosaka, ka pēc kredītņēmēja rakstiska lūguma kredīta devējam nenomaksātie maksājumi ir jāpievieno kredīta pamatsummai, tomēr par pievienoto procentu summu aizņēmējam atkārtoti procenti nav jāmaksā. Pašlaik, restrukturizējot kredītus un pievienojot nenomaksātos ikmēneša procentu maksājumus kopējām parādsaistībām, jaunizveidotais ikmēneša maksājumu grafiks visbiežāk paredz, ka kredītņēmējs maksā arī procentus no iepriekš nesamaksātajiem procentiem,» stāsta V.Sprugaine. Lai parakstītos Bauskā, jāsazinās ar Inesi Šilteri zvanot pa tālruni 29685064. Savukārt ar «Krīzes likuma» projektu var iepazīties interneta mājas lapā www.kreditnemeji.lv .
