VIDEO: Bauskā pasakaini uzziedējis luterāņu baznīcas dārzs

Ar savu košumu šopavasar iepriecina Bauskas Sv. Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzs. Te uzziedējuši ap 4000 daudzkrāsaini krokusi, kuri pērnruden iestādīti, biedrībai «Bauskas vecpilsēta» īstenojot projektu «Baznīcas dārzs», kuram finansējums gūts, startējot pašvaldības konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi».
«Rezultāts patīk un iepriecina. Neskatoties uz to, ka tur ir 4000 «mazulīšu», liekas, ka varētu būt krietni, krietni vairāk. Jāņem vērā, ka augiem tas ir pirmais gads un ar katru gadu tie kļūs pamanāmāki,» teic biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore.

Ar paveikto ir apmierināta arī ainavu arhitekte Dace Balode. Viņa uzsver, ka ar tādu dzīvu lietu kā augiem patiesībā nevarot īsti prognozēt, kā būs un kā nebūs, jo gadās visādi. Krokusu stādīšanas talkotāju vidū bija iesaistīti ļaudis no sešu gadu līdz pat sirmam vecumam. Kādam, iespējams, gadījies sīpoliņu iedēstīt kājām gaisā, kādam kāds eksemplārs nokļuvis kabatā, kāds to varbūt arī ielicis mutē, kādam tas aizripojis tālāk no izraktās bedrītes. «Es patiešām priecājos, ka tas viss ir izaudzis! Šo krāšņumu ļoti, ļoti sargājām. Kad parādījās pirmie asni un pirmie ziedi, mēs tik ļoti vēlējāmies visai Bauskai pavēstīt, ka daile jau tur ir, bet cietāmies, lai bariem neietu un skaistumu nenobradātu,» stāsta D. Balode, pieļaujot, ka daudzi tikai no preses uzzinās par šādu faktu, jo nemaz uz Bauskas vecpilsētu neaiziet.

I. Bronko-Pastore atklāja, ka krokusu stādīšanas talkas bijušas divas. Pirmajā dienā, pagājušā gada 14. oktobrī, aicinātas izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi. «Tas bija ar nolūku, jo sapratām, ja mēs šajā procesā iesaistīsim bērnus, audzināsim un mācīsim būt līdzatbildīgiem, ierādīsim, lai būtu skaistums, tas pašiem arī jāveido, tad attieksme būs pavisam cita. Šogad, klausoties atsauksmes gan no skolotājiem, gan no pašiem bērniem, mēs secinām, ka tas mums ir izdevies. Mazie ir atbildīgi, jūtās lepni, ka tur, kur ir stādījuši, šie ziedi patiešām ir uzplaukuši. Turklāt, ja viņi paši to sīpoliņu ir ielikuši zemē, bijuši klāt un redzējuši, cik tas ir darbietilpīgs process, nemaz negribēs plēst un mīdīt augus, bet būs atbildīgi par tiem,» uzskata I. Bronko-Pastore.

Viņa skaidro, ka projekta «Baznīcas dārzs» mērķis ir sakopt Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcas dārzu atbilstīgi 2019. gadā izstrādātajai teritorijas labiekārtošanas koncepcijai, kas ir pamatīgs dokuments, kurā LU Botāniskā dārza ainavu arhitekte Inga Langenfelde soli pa solim ieskicējusi, kas ir jāpaveic, lai šo vietu sakoptu, lai tiktu vaļā no tiem uzslāņojumiem, kas daudzo gadu laikā te ir radušies.
Pavasara sīpolpuķu stādījums bijis arī viens no I. Langenfeldes ieteikumiem. «Tā doma bija tāda – kad nokūst sniegs, kokiem vēl nav saplaukušas lapas un mauriņš nav sazēlis līdz pļaušanas augstumam, bet visapkārt ir pelēcīgi un drūmi, šie puķu stādījumi atdzīvina un rada labo izjūtu kopumu par pavasara tuvošanos,» skaidro I. Bronko-Pastore.

D. Balode uzsver, lai arī izvēlamies šo vietu dēvēt par baznīcas dārzu, tomēr tas nav dārzs tādā klasiskā izpratnē. Te nav ziedošu krūmu stādījumu, nav puķu dobju. Vairāk tas ir angļu tipa parks ar lieliem kokiem ar lauci, taču – cik gan ilgi gan varot staigāt pa teritoriju un lūkoties uz vecajiem kokiem? Prasās pēc smukumiņa, atzīst D. Balode un pieļauj, ka, iespējams, pēc gadiem patiešām viss dārzs ziedēs.
No I. Langenfeldes nācis ieteikums stādīt dažādas pavasara sīpolpuķes, bet biedrībā nosliekušies par labu krokusiem to vieglās kopšanas dēļ. «Baznīcas dārzs ir brīvi publiski pieejama vieta. Nedrīkstam darīt neko tādu, lai apgrūtinātu draudzes locekļus, kuri ikdienā rūpējas par šīs teritorijas kopšanu,» saka I. Bronko-Pastore.

D. Balode pastāstīja, ka pērn sīpolpuķes stādītas, ievērojot elipses formu. Apli neizvēlējušies, jo tas tomēr uzliek ierobežojumus, jo precīzi dabā jānosprauž. «Mēs sākām no vienas malas, vietām nedaudz stādījums izplūda, bet šajā brīdī izskatās ļoti organiski un dabiski. Sīpoliņi cerosies, un pušķīši būs kuplāki. Protams, ar laiku tie ies dziļumā, bet augsne te nav tā labākā, teju visur ir sūnaina un skāba. Visā Bauskas vecpilsētā diezgan bēdīgi ar zemi, jo vairāk ir ķieģeļi, būvgruži no agrākiem laikiem. Katram krokusa sīpoliņam ielabojām slāni ar bagātinātu augsnes substrātu,» paveikto ilustrē D. Balode.

Tā kā biedrības komanda nav varējusi izšķirties, kurš būs pareizais tonis, vienojušies par miksējumu – tāds izbārstītu konfekšpapīriņu efekts, raksturo D. Balode.

«4000 liekas milzīgs cipars, bet, kad  sīpoliņus saņēmām, tā bija tikai neliela apelsīnu kastīte. Veikala «Depo» darbinieki dalījās pieredzē ar stādīšanu, viņi krokusu dobi ierīkojuši pie Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra. Tur, lai sasniegtu efektu, iestādīti vairāki simti tūkstoši krokusu, tālab mūsu 4000 eksemplāru pie baznīcas dārza mēroga tāds mazs pirmais solītis vien ir,» paziņo D. Balode.

Viņa atzīst, ja šādu darbu uzņemtos pašvaldība, kas var ieguldīt lielākus līdzekļus, tad rezultāts būtu citādāks. D. Balode uzskata, ka vietvarai ar laiku būtu jāmaina vērtējums, ka tas ir dārgi un īsam brīdim. «Jāsaprot, ka tas ir liels ieguvums, jo cilvēki novērtē un viņiem ir prieks. Pat šie baznīcas dārza krokusu tūkstoši pievilina ļaudis, un viņi nāk skatīties un apbrīnot šo skaistumu. Bauskā jau nav neviena tik liela sīpolpuķu stādījuma,» nosaka ainavu arhitekte D. Balode.

Šogad biedrība «Bauskas vecpilsēta» arī piedalīsies pašvaldības konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi» un turpinās attīstīt ieceri par Bauskas Sv. Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas dārza labiekārtošanu. No luterāņu draudzes vecākā Gunta Macpana nācis ieteikums par vēl viena laukuma apgūšanu baznīcas dārzā, kuru pilnīgi visu varētu sastādīt ar krokusiem, lai nākamajā pavasarī tie uzziedētu. 

Baušķenieki un viesi atzinīgi novērtējuši pavasarīgo ziedu sveicienu šajā pilsētas daļā. Baušķeniece Inga uzteic gan draudzes locekļus, gan biedrību «Bauskas vecpilsēta» par paveikto. Viņa pieļauj, ka īstais krāšņums varētu būt nākamajā gadā vai vēl gadu vēlāk.

«Ja ne Covid, ziedētu arī sniegpulksteņi Saules dārzā. Pašvaldība bija izsludinājusi sniegpulkstenīšu stādīšanas talku, bet pandēmijas pulcēšanās ierobežojumu dēļ tā tika atcelta un vairāk netika izsludināta. Es priecājos arī par sakopto Mūsas krastu pie jaunuzceltās sporta halles, jauka, ērta noiešana no stadiona. Kopā ar pensionāri Ilonu (88 g.) regulāri pastaigājamies pa Pilskalna ielu, Brīvības bulvāri, piesēžam Mēmeles krastā Dambja ielā. Vienīgais – soliņu ietvju malā Bauskā varētu būt vairāk,» pārdomās dalās baušķeniece Inga.

Interesanti, ka savvaļā krokusi visvairāk izplatīti Turcijā un Adrijas jūras reģionā. Vistālākā vieta ziemeļos, kur tie aug brīvā dabā, ir Karpati un Polijas dienvidi. No Ķīnas rietumiem līdz Atlantijas okeānam – tāds ir krokusu izplatības areāls.

Pašlaik pasaulē ir zināmas 233 krokusu sugas. Populārākās no tām ir pavasara krokuss (‘C. Vernus’), zeltziedu krokuss (‘C. chrysanthus‘) un rudenī ziedošais krāšņais krokuss (‘C. speciosus’). Pēdējo pārdesmit gadu laikā atklātas un aprakstītas gandrīz simt jaunas sugas.