Bauskā pašvaldība neiesaistīsies cīņā ar “oranžo sērgu”

Baušķeniece Ruta ik dienu savā dārzā pielasa trīs litru burku ar Spānijas kailgliemežiem. Viņasprāt, tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo apkārt ir nekopti īpašumi, kas ļauj šai invazīvajai sugai sekmīgi vairoties. Viņa lasījusi, ka viens īpatnis var izdēt līdz pat 500 olām, un aktīvākais dēšanas laiks ir līdz pat septembrim. Tas nozīmējot, ka šīs 500 olas nākamajā vasarā būs jau 500 jauni gliemeži. Pērn Bauskā pašvaldība iesaistījusies cīņā ar Spānijas kailgliemežiem un tika izvietotas speciālas granulas glumekļu ierobežošanai, taču šogad vietvara talkā nenākot.

Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļā paskaidroja, ka Bauskas apvienības pārvalde 2022.gadā veica kailgliemežu apkarošanas pasākumus, pielietojot ķīmiskos līdzekļus, pēc kā tika saņemti vairāki iedzīvotāju iebildumi pret izvēlēto metodi un tika iesniegtas sūdzības Valsts augu aizsardzības dienestam.

Pašvaldība tika vainota arī mājputnu bojāejā, kas norāda uz iedzīvotāju neviennozīmīgo attieksmi pret šāda veida pasākumiem, tādēļ turpmāk aicina iedzīvotājus individuāli, katram savā īpašumā, pielietot sev pieņemamākās metodes kailgliemežu apkarošanā. Bauskas apvienības pārvalde speciālus kailgliemežu skaita samazināšanas pasākumus šogad neveiks, apliecināja Bauskas novada domē.

Bauskas novada domē atzīmēja, ka pasākumi “oranžās sērgas” ierobežošanai netiek veikti arī Vecumnieku un Rundāles pusē. Vecumnieku apvienības pārvaldē publiski pieejamās un apvienības pārvaldes apsaimniekošanā esošās teritorijas regulāri tiekot koptas, Spānijas kailgliemeži novēroti minimālā apjomā. Tiesa, atsevišķās vietās kailgliemežu izplatība varētu būt mazāka, bet, ņemot vērā, ka privātīpašumu īpašnieki neveic nekādus kailgliemežu samazināšanas pasākumus savos īpašumos, blakus esošajos pašvaldības īpašumos kailgliemežu skaita samazināšanas veicinošie pasākumi būtu nelietderīgi iztērēti pašvaldības finanšu līdzekļi un līdz ar to Vecumnieku apvienības pārvaldē pasākumi kailgliemežu skaita samazināšanai netiek veikti.

Rundāles apvienības pārvaldē ir līdzīgi, kā Vecumnieku apvienības pārvaldē – speciāli pasākumi netiek veikti. Taču, ja iedzīvotāji izrādīs interesi par apvienības pārvaldes apsaimniekošanā esošām teritorijām, kurās būtu nepieciešams veikts kailgliemežu skaita samazināšanas pasākumus, apvienības pārvalde arī reaģēs un rīkosies atbilstoši situācijai.

Turpretī Iecavas parkā un pilsētā gar celiņu malām šovasar tika izkaisīts limacīds “Sluxx HP” – ēsmas granulas zilā krāsā. To darbīgā viela ir dzelzs fosfāts, kas sastopams dabā. Līdz ar to, nonākot augsnē, dzelzs fosfāts pārveidojas par augu barības vielām dzelzi un fosfātu. Pēc ēsmas granulu norīšanas gliemezis pārtrauc ēst un, neizdalot gļotas, atgriežas slēpšanas vietās, kur drīz mirst. Izmaksas šīm aktivitātēm Iecavā bijušas 120 eiro.

Dabas aizsardzības pārvaldē norāda, ka Latvijā 2008. gadā pirmo reizi konstatēja Spānijas kailgliemežus, šobrīd invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem.

Spānijas kailgliemezis novērojams no pavasara līdz pat decembrim, ar aktivitātes kulmināciju no jūnija līdz septembrim, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) apkopotā informācija. Tas ir visēdājs, tomēr visbiežāk izvēlas augu valsts produktus, tāpēc to var atrast apstādījumos, dārzos, komposta tuvumā, parkos, ceļmalās, kā arī mežos un zālājos.

DAP apkopotajā informācijā par cīņu ar invazīvo sugu ieteikti vairāki paņēmieni. Piemēram, nolasīšana. Tā veicama agri no rīta vai vakarā, nolasot pamanītos īpatņus. “Guvums” vai nu mehāniski jāiznīcina, vai jāievieto slēgtos traukos ar sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu. Lai atvieglotu nolasīšanu, teritorijā var izvietot gliemju paslēptuves vai pievilināšanas vietas.

DAP ieskatā glumekļus var indēt. Lietojami gan izsmidzināmi, gan granulveida preparāti gliemežu indēšanai jeb limacīdi. Lietojot tos, jābūt īpaši piesardzīgiem un rūpīgi jāizlasa preparātu lietošanas nosacījumi, lai nekaitētu videi. Nav ieteicams lietot metaldehīdu saturošus preparātus, kas nav efektīvi pret Spānijas kailgliemezi. Tāpat var izvietot lamatas. Tās veidojamas kailgliemežiem pieejamās vietās, vienuviet izvietojot gliemju pievilinātājvielas ar gliemjiem indīgām vielām. Piemēram, zemes virskārtas līmenī ierokot trauku ar alu un vārāmā sāls šķīdumu vai vienuviet izvietojot augu atliekas un limacīdus.

Tā kā gliemji vairojas ar olām, tad efektīvs paņēmiens ir to olu iznīcināšana. Olas tiek dētas mitrās un tumšās vietās, piemēram, augsnes spraugās, kā arī zem dažādiem priekšmetiem – akmeņiem, stādu podiem, dēļiem, dārza mēbelēm. Pārcilājot šādus priekšmetus vasaras beigās un iznīcinot atrastās olas, var samazināt gliemju skaitu, kas būs aktīvi nākamajā gadā.

Ja šī apkarošana netiek veikta vai tiek veikta ne tik efektīvi, tik veiksmīgi, tad gliemežu skaits pieaug pie labvēlīgiem laika apstākļiem

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sniegtā informācija liecina, ka šie gliemeži ir 7–15 centimetru gari, sarkanbrūni, brūni vai pat dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu, rudenī dēj olas un drīz pēc olu sadēšanas nomirst. Spānijas kailgliemeža pieaugušie gliemeži ļoti reti pārdzīvo ziemu.

Piemērotākās vietas olu dēšanai ir augsnes virskārta un plaisas, komposta kaudzes u.c. Daļa jauno gliemezīšu izšķiļas jau rudenī, tie arī pārziemo, bet pārējie izšķiļas nākamā gada pavasarī. Mērenas ziemas un lietainas vasaras ir ļoti labvēlīgas to izdzīvošanai, – tātad mūsu klimatiskie apstākļi ir ļoti piemēroti to attīstībai.

Cilvēku veselībai gliemeži nekaitē, taču dažos informācijas avotos minēts, ka gliemeža gļotas var saturēt E.coli baktērijas, tādēļ pirms dārzeņu lietošanas pārtikā tie ir obligāti jāmazgā.