Pieaugot Zemessardzē dienošo skaitam, Aizsardzības ministrija (AM)
vērtē iespēju veidot jaunus Zemessardzes bataljonus, aģentūrai LETA
apliecināja AM Preses nodaļā.
Ministrijā gan šobrīd neatklāj, kurās vietās un cik daudz jauni
bataljoni nepieciešami. Zemessardzes bataljonu veidošanā tiks ņemti vērā
infrastruktūras un konkrētās teritorijas apstākļi, norādīja ministrijā.
Zemessardzes mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka šobrīd visā
Latvijas teritorijā ir 18 Zemessardzes bataljoni. Tāpat pie Zemessardzes
štāba darbojas Kiberaizsardzības vienība, Speciālais militārās
psiholoģiskās operāciju atbalsta vads, Zemessardzes veterānu apvienība
un Zemessardzes orķestris un koris.
Pērn rudenī AM atklāja, ka Bauskā
plānots dibināt Zemessardzes bataljonu. Rīgā, kurā koncentrējas lielākā
daļa Latvijas kapitāla dislocēts tikai viens bataljons – Studentu
bataljons, kurš izvietojies Vienības gatvē. Rīgas reģionā trīs bataljoni
– Mārupes novadā atrodas 17.Pretgaisa aizsardzības bataljons, Stopiņu
novadā 19.Nodrošinājuma bataljons, bet Ogrē izvietots Zemessardzes
54.Inženiertehniskais bataljons.
AM neatklāja, vai plānots dibināt jaunu bataljonu Rīgā.
Jau ziņots, ka bruņoto spēku vajadzībām Grobiņas apkārtnē plānots
izveidot militāro poligonu, bet bijušajā Skrundas radiolokatora
pilsētiņā – izveidot infrastruktūru NATO spēku izvietošanai. AM valsts
sekretārs Jānis Garisons pērn rudenī skaidroja, ka Zemessardzei
nepieciešami jauni poligoni, jo ar esošajiem nepietiek, lai nodrošinātu
zemessargu, kuru skaits pēdējos gados ir strauji audzis, apmācību.
Svarīgi attīstīt ne tikai profesionālā dienesta struktūras, bet arī
Zemessardzi, kas pēdējos gados saskārusies ar pastiprinātu brīvprātīgo
vēlēšanos dienēt šajā struktūrā.
Garisons skaidroja, ka Ādažu poligons ir pārslogots, tāpēc tiek
attīstīts Lāčusila poligons pie AM pausto, ka tiek domāts ne tikai par
Zemessardzes ieroču iegādēm, bet līdz 2018.gadam visiem zemessargiem
plānots nodrošināt minimālo ekipējuma komplektu, kurā ietilpst moderns
apģērbs.
Viņš arī skaidroja, ka AM strādājot pie risinājumiem, kā nodrošināt
zemessargiem paredzētās munīcijas glabāšanu, jo Zemessardzes bataljoni
pārsvarā pilsētās izvietoti bijušajos kara komisariātos un šīs vietas ir
nepiemērotas munīcijas glabāšanai.
Jau divus gadus vērojama liela cilvēku interese par pievienošanos šim Nacionālo bruņoto spēku formējumam.
Interese pieaugusi kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas.
Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts
aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots
palielināt no 12 000 līdz 13 000.
2015.gadā Zemessardzē iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā
daļa ir gados jauni cilvēki – 991 zemessargs ir vecumā līdz 35 gadiem.
