Bauskas novada domes rīkotā ainavu arhitektu plenēra pirmajā darba sanāksmē 7. jūnijā Rātsnamā tikās nozares speciālisti – studenti un praktizējoši ainavu arhitekti. Plenēra nākamā un noslēdzošā darba diena būs 20. jūnijā, kad dalībnieki prezentēs savus piedāvājumus pilsētas ainavas uzlabošanā.
Dalībnieki iepazinās ar Bauskas vēsturisko attīstību, pilsētbūvniecības virzieniem un kultūrvēsturisko mantojumu. Bauskas novada Būvvaldes arhitekte Sandra Smolija ieskicēja mūsdienu tendences, ģeogrāfijas zinātņu doktors Andris Klepers stāstīja par Bauskas zīmola izveides un attīstības iespējām.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, demonstrējot plaši zināmo 1701. gada gravīrā skatāmo Bauskas ainavu, nosauca to par ideālu pilsētas vizuālo tēlu. Protams, vēsturiskā pilsētas daļa «apaugusi» ar jaunāko laiku apbūvi. Tomēr Bauskas vēsturiskais centrs nav nospiests ar jauno arhitektūru, tādēļ tas īpaši jāsargā. «Tomēr ir viena risināma problēma – Bauskas vecpilsētas ainava ir aizaugusi ar kokiem. No dažiem pilsētas skatu laukumiem ainavu aizsedz koki un krūmi. Nepieciešams saudzīgs, bet gudrs risinājums,» pārliecināts M. Skanis.
Būvvaldes arhitekte Sandra Smolija uzsvēra, ka pilsētā trūkst labiekārtotu publisko zonu – parku un skvēru. Savulaik, nepārdomāti risinot īpašuma jautājumus, daudzas centra teritorijas nonākušas privātpersonu ziņā. Tas liedz veidot vides objektus, iekārtot mūsdienīgas zaļās zonas. Spilgtākais negatīvais piemērs ir pilsētas centrs, kurā lepni zīmējas lieltirgotavu rinda, ar milzu sarkaniem burtiem «Rimi» virs tās. Veikalu priekšā plašs stāvlaukums, gleznainā dīķa vietā pārpurvojies zāliens. S. Smolija pauda cerību, ka plenēra dalībnieki piedāvās risinājumu, kā mazināt tirgotāju zīmola ietekmi pār pilsētu.
Vēl viena Bauskas problēma – milzīgā kravas transporta plūsma caur vecpilsētu. Plenēra dalībniekiem dots uzdevums sagatavot priekšlikumus, kā šajā nemitīgajā automobiļu rindā braucējiem likt pamanīt Bauskas īpašo šarmu, novērtēt pilsētu ārzemniekiem, kas Latvijā ierodas no Lietuvas puses.
Ainavu arhitekte Helēna Gūtmane «Bauskas Dzīvei» uzteica pilsētas vizuālo bagātību, aicinot meklēt atbilstīgus risinājumus šī laika realitātei: «Tas ir īpašs, taču izpildāms uzdevums – rast ainavā līdzsvaru starp transporta plūsmu un pilsētas mentalitāti. Tuvāko desmit, varbūt pat divdesmit gadu laikā tranzīta transports no Bauskas tēla neizzudīs. Ir jāiemācās no šī trūkuma paņemt pozitīvo, gūt labumu.»
Vairāk lasiet laikraksta drukātajā versijā trešdien, 8. jūnijā.
