Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskā spriež par eksportspējīga tūrisma piedāvājuma veidošanu

Bauskas rātsnamā pagājušajā nedēļā norisinājās vietējā biznesa atbalsta diena, kuras laikā tika diskutēts par eksportspējīgu tūrisma pakalpojumu un produktu veidošanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pasākuma laikā sanākušie uzzināja vairāk par iespējām Zemgales uzņēmējdarbības centra (ZUC) projektos, Bauskas novada pašvaldības atbalstu tūrisma biznesā, iepazinās ar Bauskas novada tūrisma tendencēm, kā arī citu noderīgu informāciju.

Ar informāciju par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Zemgales plānošanas reģionā dalījās Sandra Grigorjeva, ZUC eksperte darbā ar uzņēmējiem un investoriem. Zemgales uzņēmējdarbības centrs rūpējas par to, lai katrā pašvaldībā tiktu stiprināti speciālisti, kas strādā ar uzņēmējiem. Tiek organizētas mācības gan speciālistiem, gan arī uzņēmējiem, kā arī mācības jauniešiem, kurās viņos tiek attīstīts «uzņēmējdarbības gars».

ZUC projektā «Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Zemgales plānošanas reģionā» komersantiem ir iespēja doties tirdzniecības misijās, uz starptautiskām izstādēm, kā arī piedalīties mācībās un semināros. Projekts tika sākts 2021. gada septembrī, un līdz šim jau ir norisinājies 21 seminārs un trīs apmācības. S. Grigorjeva uzsver, ka semināru un mācību cikls ir plašs, tāpēc tie uzņēmēji, kuriem nav izdevies piedalīties aktivitātēs, neko vēl nav nokavējuši. Visas projekta aktivitātes ir apmaksātas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdz šim jau ir notikusi tirdzniecības misija Norvēģijā, Oslo, kuras tēma bija «Inovatīva pārtika». Tirdzniecības misijā pagājušajā gadā Zemgali pārstāvēja Bauskas novada mājražotājs Otto Lodiņš, kurš piedāvāja savu inovatīvo produktu – putoto medu. Arī starptautiskā dizaina, arhitektūras un amatniecības izstāde norisinājās Oslo, un tur Bauskas novadu pārstāvēja uzņēmums «Laima Ceramics». Dalībniekus pasākumiem Zemgales plānošanas reģions izvērtē, sākot no potenciālā dalībnieka mājaslapas līdz pat produkta eksportspējai un novitātei, kas ir būtisks kritērijs dalībai. Uzņēmējam ir jāparūpējas par to, vai viņa produkta mājaslapa ir pieejama angļu valodā, kā arī jābūt gatavam angļu valodā iepazīstināt ar radīto produktu. Pagājušajā gadā uz izstādi pieteicās 37 uzņēmēji, no kuriem septiņi tika izvēlēti dalībai.

Drīz Jelgavā durvis vērs jauniešu koprades telpa, kur interesentiem būs iespēja sanākt kopā, lai attīstītu biznesa domāšanu un citas uzņēmējdarbībā nepieciešamas prasmes.

Šī gada aprīlī plānots doties uz tirdzniecības misiju Norvēģijā kopā ar sociālajiem uzņēmējiem. S. Grigorjeva stāsta, ka Norvēģijā sociālo uzņēmēju vide ir ļoti attīstīta, tāpēc šāds pieredzes brauciens dalībniekiem var būt ļoti noderīgs. Maijā Islandē norisināsies inovāciju nedēļa, kur varēs pieteikties jebkurš uzņēmums, neņemot vērā uzņēmēju nozares, taču arī šajā projektā svarīga ir piedāvātā produkta novitāte.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas novada Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Elita Priedniece semināra dalībniekus iepazīstināja ar Bauskas novada pašvaldības atbalstu uzņēmējiem. Ir izsludināts grantu konkurss «Īsteno savu ideju Bauskas novadā», kura mērķis ir sniegt atbalstu jauno uzņēmēju un fizisko personu projektiem. Tie var tikt realizēti tikai Bauskas novada teritorijā, un kopējais projekta budžets ir 30 tūkstoši eiro. Projekta realizācijas laiks nav ilgāks par diviem gadiem, un maksimālais līdzfinansējuma apmērs vienam pretendentam ir līdz trim tūkstošiem eiro viena gada projektam un līdz pieciem tūkstošiem eiro divu gadu projektam.

E. Priedniece informēja, ka Bauskas novadā tiks veidota Uzņēmēju konsultatīvā padome, lai nodrošinātu labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstību un veicinātu komunikāciju starp pašvaldību un uzņēmējiem. Saziņas platformā «Discord» plānots veidot Bauskas novada uzņēmēju komūnu, kurā jomas pārstāvji varēs dalīties ar informāciju, apmainīties ar jaunumiem un piedāvājumiem vienkopus.

Šajā gadā plānotas arī «Uzņēmēju brokastis», kuras tiks organizētas četrām dažādu uzņēmēju mērķauditorijām, lai tiktu veicināta uzņēmēju tīklošanās un komunikācija ar pašvaldības pārstāvjiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure pastāstīja par lielākajiem paveiktajiem darbiem aizvadītajā gadā. To skaitā ir jauna mājaslapa «visit.bauska.lv», kurā redzams arī jaunais Bauskas novada tūrisma logo, kura izstrāde bija nepieciešama, lai veidotu Bauskas novada kā tūrisma galamērķa pazīstamību.

I. Turkupole-Zilpure aicināja uzņēmējus apdomāt plašāku lietuviešu valodas ieviešanu savā piedāvājumā, jo Lietuvas tūristu skaits, atrodoties kaimiņvalsts pierobežā, Bauskas novadā ir liels.

Populārākie tūristu galamērķi 2022. gadā bija Bauskas pils, Rundāles pils un Bauskas muzejs. No pasākumiem apmeklētākie bija «Bauska TASTE», Halovīna šausmu parks, «Ciere», Vimbu svētki, pasākumi Mūsas trasē, Dārza svētki Rundāles pilī, Bauskas novada svētki, Senās mūzikas festivāls Rundāles pilī, Karpa dārza izgaismošana, koncerti Rātslaukumā, «Laika rata pietura «Evertos»», pavasara stādu tirgus Rundāles pilī, kā arī Ausekļu dzirnavu Sējas un Pļaujas svētki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: Bauskas TIC

Šogad Bauskas novada Tūrisma informācijas centrs plāno pilnveidot valodu pieejamību savā mājaslapā, to skaitā igauņu, lietuviešu un angļu valodu, attīstīt tūrisma produktu «Visit Bauska fotomirklis» un izveidot fotobanku, izdot Bauskas novada tūrisma karti un tematiskās brošūras, izveidot un novada kafejnīcās izplatīt Bauskas novada iedvesmas žurnālu, ieviest spēles testu «Ko darīt Bauskas novadā?», sesto sezonu organizēt Lietuvas pierobežas apceļošanas akciju «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē», kā arī izveidot audiogidu Rundāles un Vecumnieku apkārtnē latviešu un angļu valodā.

Lietuvas tūrisma eksperte Daiva Tankūnaite sanākušos iepazīstināja ar Lietuvas tūrista profilu, viņa interesēm un to, kā tūrisma aģentūras izvēlas objektus, ko apmeklēt. Viņa uzsvēra, ka svarīgi ir radīt interesantus un vēl nebijušus piedāvājumus, kā arī nepārstāt augt un mainīties. Būtiski ir kompleksi piedāvājumi, kas tūristam nodrošina interesi uzturēties novadā vismaz uz divām dienām, sadarbojoties dažādiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. D. Tankūnaite atzina, ka tūristiem svarīgs ir arī produkta stāsts, jo tas ieinteresē un tiek novērtēts no tūristu puses. Arī informācijai mājaslapās jābūt ērti pieejamai un saprotamai.

Tūrisma galamērķis tiek novērtēts arī tad, ja ir pieejamas kvalitatīvas degustācijas vai ēdināšanas pakalpojums. Lietuvas tūrisma eksperte novērtē to, ja tūrisma galamērķi un mājaslapas pieejamas lietuviešu valodā, kā arī ērta pasākumu apskatīšana tam paredzētā kalendārā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents un Latvijas tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš pastāstīja par inovatīvu un eksportspējīgu tūrisma pakalpojumu un produktu veidošanu. Tūrisma kopīgie attīstības uzdevumi veicami, pielāgojoties patērētāju demogrāfijas izmaiņām un tehnoloģiju revolūcijai, kā arī ievērojot tūrisma galamērķu konkurētspēju un nozarē strādājošo zināšanas un prasmes. Ē. Lingebērziņš uzsvēra, ka tūrismam uzmanība tiek piesaistīta ar jaunumiem, un tūristu atkārtota atgriešanās kādā vietā ir cieši atkarīga no pastāvīgi uzlabota produkta vai pakalpojuma.

Pasākuma otro daļu sanākušie pavadīja, praktiski darbojoties. Sadaloties grupās, dalībniekiem bija jāiepazīstina grupas biedri ar savu pakalpojumu, jāanalizē un jānovērtē tas pēc dažādiem kritērijiem, jāatbild uz septiņiem inovāciju jautājumiem un jāpilda uzdevumi, lai attīstītu produktu un visbeidzot jāizveido eksportspējīgs tūrisma produkts Bauskas novadā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (13)

  1. var jau eksportēt, bet ne jau rakstīt mākoņos par gaidāmo lielo tūrisma pieplūdumu. Ja Bauska nebūtu “tranzīta” pilsēta, tad to ārvalstu tūristu šeit varētu redzēt vien Rundālē, bet pašai Bauskai tās domniekiem vajadzētu ik pa laiciņam sēdēt kokos un ēst sēnes, varbūt, kāds ierastos “brīnumus” apskatīt, bet citādi liela nauda tiek izsviesta par tukšu muldēšanu. Nu bagāto rietumvalstu iedzīvotāji nav tik muļķi, lai par lielu naudu brauktu skatīt to, kas pašu valstīs redzams pārpārēm, ja nu vienīgi piestājot caurbraucot.

    18
    2
  2. Aktivitātes ir labi, bet atkal jau jautājums par zīmolu. Priekš kam ir zīmols visit bauska? Tūrismam viens, pilsētām savi, pagastiem savi un vēl novadam savs. Jo vairāk jo labāk? Nebūs tā, jo katrs no tiem būs vājš un viss darbs vējā. Paies acīmredzot gadi līdz sapratīs, ka vajadzīgs viens vienīgs, bet līdz tam būs tikai zaudēts laiks un līdzekļi un paralēli citi novadi ies garām un veiksmīgāk manipulēs ar cilvēku uztveri. Laikam viensētnieku domāšana mūsu novadā ir ļoti spēcīga. Varbūt tā arī ir tā īstā mūsu identitāte, kura izmisīgi tiek meklēta – katrs par sevi un visi par sevi.

    16
  3. Kad spriedis par eksportspejigu razhoshanu??????ak jaaaa latvija tak ar nodokliem un korupciju nav izdevigi uzturet rzhoshanas uznemumus

    16
    2
  4. sm teiktais / Varbūt tā arī ir tā īstā mūsu identitāte, kura izmisīgi tiek meklēta – katrs par sevi un visi par sevi.

    Tas tiešām varētu būt tā – PATIESĀ SEJA un identitāte. Tikai es un par sevi labāks tikai mans EGO un. Viss sākas ar pareizu pieeju savai idejai un finansējumu optimalizēšana. Pareizi ir jāiegulda vienā / lielā ieniesīgā projektā Bauskā,kas varētu būt interesants gan skandināvām tā arī vācu tūristam, un jā gandrīz aizmirsu, vietējam iedzīvotājam, jo ieejas cenas varētu būt tādas objektam, ka vietējais tikai skatoties uz to spētu būt apmierināts. Kopumā līdzekli pilsētai – labumu un ienākumu tikai kā idejas līmeni,kas ir zemāk kā akmens Mūsas upe.

  5. tā savulaik cildināja komunismu un Latvijas komunistiskos vadoņus. Vien šinīs laikos aizmirsts, ka slavu un atpazīstamību var iegūt vien ar darbu un rīcību, kas vairumam sabiedrības iet pie sirds. Sliktam produktam un sliktam apsaimniekotājam var iegādāties miljonu vērtus zīmolus, un dažu gadu laikā padarīt tos par apsmieklu. Vai nepietiek ar to. ka novada vadība jau ieguvusi savu zīmolu, grūti izdzēšamu zīmolu un novads- lielas atpalicības zīmolu, ko diez vai spēs labot viena, kopējā zīmola iegāde, kaut tūkstošus vērta.

    9
    1
  6. Esemmiņ, kas gan varētu būt ienesīgāks priekš vācu un skandināvu “tūristiem” kā Latvijas mežu platību, lauksaimniecības zemju un vēl veiksmīgu uzņēmumu iegādi. Kā savādāk tu dēvētu novada un visas valsts mūžīgo gaušanos par investoru trūkumu? Varbūt nemeklēt savu identitāti tiem kuri nespēj apjēgt identitātes patieso nozīmi, bet uzaicināt spējīgus vadītājus, kaut no ārzemēm, lai latvietis ar savu līko muguriņu atkal justos savā jau gadsimtiem pielaikotajā ādā….

    6
    1
  7. Lielais ieniesīgais projekts, piedodiet nevēlos aizvainot neviena jūtas, bet kan tas lv ar savu līko muguriņu ir vakadzīgs ES savienoto štatu locekļu gimenītē.
    Atvainojos par ironiju,bet kamēr paši neko nespēsim izdarīt paši savā novadā, par valsts mēroga paklusēšu, bet varbūt Rail Baltic kaut ko mainīs,ja spēsim pieturvietu pie Bauskas kaut kā pieturēt. Ir vajadzīgas Idejas ar lielu burtu un svaigas domājošas smadzenes ar pieredzi bagatinātu cilvēku piegaršu.

    Mums pagaidām no piegaršas Bauskas alus un vietējas kultūras reņges,kas godīdi sakot, jau nav tik sliki.

  8. Vispirms odus jāapsit laukos un mežos. Bauskas vecpilsēta noteikti ir eksportspējīga. Eiropā ar graustiem ir bēdīgi.

  9. Ar necilvēcīgu gribasspēku piespiedu sevi noskatīties tā politkarjerista un Dr. samurgoto prezentāciju. Slima suņa murgi!

    6
    1
  10. nevar būt, ka neesi dzirdējis sakāmo, ka cerība ir vien muļķa mierinājums. Vai cerība ar rail Baltica dzelzceļu nav tas pats? Redzot, kā sokas ar darbiem un termiņu pagarināšanu. Varbūt, Tev pietiek vien ar cerību…..

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.