Piektdiena, 5. decembris
Sabīne, Sarma, Klaudijs
weather-icon
+5° C, vējš 1.72 m/s, DA vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Bauskā stiprina pārrobežu sadarbību plūdu risku pārvaldībā (6)

Turpinot pieredzes apmaiņu projektā “Safe Response”, tā partneri 27. augustā pulcējās Bauskā, lai kopīgi pārrunātu risinājumus klimata pārmaiņu riskiem, īpaši fokusējoties uz plūdu risku pārvaldību, informē Agnese Launerte, Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciāliste.

Pasākumā piedalījās plašs ekspertu loks: pārstāvji no Zemgales plānošanas reģiona, Bauskas, Aizkraukles un Jelgavas novada, partneri no Jonišķu un Pakrojas pašvaldības Lietuvā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Pašvaldības policijas speciālisti no abām valstīm.

Pasākuma ievadā Bauskas novada pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar projektā īstenotajām aktivitātēm, kā būtisku sastāvdaļu izceļot mērķtiecīgas apmācības, kas stiprina dažādu sabiedrības grupu zināšanas un gatavību krīzes situācijām. Tās ietver specializētus kursus pašvaldības policijai pirmās palīdzības sniegšanā un stresa vadībā, kā arī civilās aizsardzības apmācību pašvaldības darbiniekiem un vietējo skolu skolēniem.

Prezentāciju daļu noslēdza pašvaldības vides speciālista sniegtais ieskats reģionam aktuālajos klimata riskos. Uzsverot novada ģeogrāfisko novietojumu starp Mūsas un Mēmeles upēm, kas veido Lielupes sateces baseinu, kā galvenie apdraudējumi tika minēti plūdi un ledus sastrēgumi. Tos papildina arvien biežākas intensīvas lietusgāzes, kā arī sausuma periodi un karstuma viļņi.

Lai izprastu situāciju dabā, tika apskatītas plūdu skartās vietas Mēmeles un Lielupes upju krastos. Mēmeles upes stāvkrasts pie Bauskas pils ir tieši pakļauts klimata pārmaiņu ietekmei – intensīvākas lietusgāzes pastiprina krasta eroziju, radot ilgtermiņa riskus pils mūru saglabāšanai. Šis process šogad jau izraisījis redzamus krasta nogruvumus pils tuvumā, un, lai gan pils pamati šobrīd nav apdraudēti, pašvaldība aktīvi meklē risinājumus krasta stiprināšanai, lai nākotnē pasargātu unikālo kultūrvēsturisko pieminekli.

Dalībnieki apmeklēja arī Lielupes krastu pie Mežotnes, kur pavasara palu laikā regulāri veidojas vižņu un ledus sastrēgumi, izraisot Mūsas un Mēmeles baseina upju pārplūšanu. Kā skaidroja novada vides speciālists, sastrēgumu galvenais cēlonis ir upes aizaugšana ar ūdenszālēm, ko savukārt veicina pēc intensīvām lietavām no lauksaimniecības zemēm upē ieskalotās barības vielas. Lai risinātu šo problēmu, pašvaldība, piesaistot projektu finansējumu, jau ir uzsākusi upes attīrīšanas darbus, lai mazinātu plūdu riskus.

Pasākuma turpinājumā dalībnieki iepazinās ar atbildīgo dienestu kapacitāti un jaunāko infrastruktūru. Bauskas novada pašvaldības policija savā jaunajā postenī, kas darbu uzsāka šī gada martā, demonstrēja ar projekta “Safe Response” finansējumu iegādāto aprīkojumu, tādējādi būtiski stiprinot spēju reaģēt ārkārtas situācijās. Tā klāstā ir jauna glābšanas laiva ar piekabi, drons teritorijas apsekošanai, jaudīgs ūdenssūknis, ģenerators, specializēts ūdens glābšanas aprīkojums, kā arī telts patvērumam.

Kā uzsver Agnese Launerte, īpaši pozitīvu iespaidu radīja viens no jaunākajiem depo Zemgalē – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis Iecavā. Apmeklējuma laikā dienesta pārstāvji izrādīja plašās telpas, iepazīstināja ar mūsdienīgo tehnisko nodrošinājumu, kā arī dalījās ar praktisku un citviet pārņemamu risinājumu – depo teritorijā izbūvētu baseinu operatīvai ūdens uzpildei, kas demonstrē efektīvu resursu plānošanu.

Klimata pārmaiņas neapstājas pie valstu robežām, tādēļ efektīviem risinājumiem nepieciešama pārrobežu pieeja. Vizīte Bauskā, kurā tika analizēti gan konkrēti plūdu riski dabā, gan dienestu praktiskā kapacitāte, ir būtisks solis ceļā uz vienotas un efektīvas reaģēšanas sistēmas izveidi visā Latvijas un Lietuvas pierobežā.

UZZIŅAI

Projekts  Nr. LL-00077 “Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā” (Safe Response) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 673 755,26 EUR, tostarp līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 539 694,21 EUR.

Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/reagesana-uz-klimata-parmainu-riskiem-un-ekstremaliem-laikapstakliem-noversana-latvijas-un-lietuvas-parrobezu-regiona

Avots: ZPR

BauskasDzive.lv ikona Komentāri (6)

Agnese diez vai zina
15:49 29.08.2025
To "plūdu" lielumu Bauskas puses upēs regulē tie mūsu pašu pārrobežu partneri ar kuriem mēs šad tad veicam "šuri muri" darījumus, tie paši lietuvieši, kuri uz mūsu upēm to augštecē jau labu laiku kā sabūvējuši neskaitāmus aizsprostus. Tātad, leiši slūžas atvērs- mums ūdens būs, aizvērs un tepat Mūsā sporta halles priekšā gārnim līdz ceļgaliem.
loģiskuma ignorēšana
09:39 30.08.2025
Upes mums varenas un atrodas ielejās ar palienēm, plūdu riski ir, bet diezgan mazi. Ar pietekām bēdīgāk. Vēl bēdīgāk ar meliorācijas grāvjiem, drenu sistēmām, mazajiem HES, kas tiešām veicina reālu applūšanu un ilgstošu augsnes pārmitrināšanos. Šajā mūsu teritorijas problēmā kaimiņi nav vainīgi.
tiešām bēdīgi ar loģiku,
11:10 30.08.2025
ja pie mūsu upju problēmām vainīgas vien meliorācijas sistēmas un mūsu pašu mazie HESi. Jo leišu sabūvētie hesi un aizsprosti ,dažuprāt, nekādu ļaunumu neizdara, vien ļoti nelabvēlīgi ietekmē dabīgo noteci un ļoti garos upju posmos, ledus, ja tāds uzsalst, tas izkūst augšpus šo HESu aizprostiem neveicot dabīgo upju attīrīšanos. Te pat internetā ir atrodamas daudzas publikācijas par mazo HESu graujošo ietekmi uz upju ekosistēmu, bet leiši ne pie kā nav vainīgi. Arī gadus iepriekš, mazūdens periodos caur savām slūžām izlaižot vien ar likumu noteikto mazumiņu, ja izlaiž....
bēdigajam un neloģiskajam
16:48 30.08.2025
Raksts nav par ekoloģiju, bet par plūdiem. Vai rakstā bija minēts, ka plūdu gadījumā lietuvieši savus plūdus nelaidīs uz Latviju? Daļa Lietuvas ūdeņu. jau gadsimtiem plūst uz Ventas, Lielupes, varbūt nedaudz uz Daugavas baseiniem. Akcents bija uz lielo upju mazo pieteku baseiniem plūdu gadījumā. Cerams, ka šogad nogrimušo kombainu un traktoru īpašniekiem radīsies vēlme elementāri uzturēt viņu zemju meliorācijas sistēmas.
tiešām neloģika
10:54 31.08.2025
kāds sakars meliorācijas neesamībai vai tās neuzturēšanai vajadzīgajā kārtībā ar plūdiem upēs? Piedevām, ja tos plūdus mēs esam redzējuši vien vižņu sastrēguma laikā un vietā pavasaros un dažreiz ziemā? Lietavu un nedarbojušos meliorāciju sistēmu dēļ applūdušos laukus nodēvēt par plūdiem var vienīgi "īpatnējēji" domājoša persona.
muļķu zene
09:11 01.09.2025
Uzlejot spaini ūdens uz sava mājokļa istabas grīdas plūdu nebūs, bet ielejot spaini ūdens izlietnē plūdi būs?

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.