A/s “Gaso” speciālisti Bauskā veiksmīgi noteikuši gāzesvada bojājuma atrašanās vietu, remontdarbi gan avārijas vietā vēl nav noslēgušies un tie turpināsies arī svētdien, portālu informēja a/s “Gaso” Bauskas iecirkņa vadītājs Igors Savko. Viņš apliecināja, ka situācija ir pilnībā kontrolēta, un iedzīvotājiem nekāda apdraudējuma nav.
I.Savko pastāstīja, ka piektdien, 22. novembrī, remontdarbi finišējuši pirms pusnakts, bet sestdien pulksten astoņos no rīta darbi atsākti. Pirmajā dienā Bauskas kolēģiem palīgā bija atbraukuši “Gaso” darbinieki no Rīgas, Jelgavas, Ogres un Jūrmalas iecirkņiem, kopā avārijas vietā strādāja divdesmit cilvēki. Sestdien objektā darbojās Bauskas iecirknī strādājošie. I. Savko uzsvēra, ka galvenais darbs paveikts – noplūdes vieta konstatēta.
“Atklājās, ka pie vainas bija metinājuma savienojuma vieta, kurā radusies plaisa. Jāsaprot, ka vienkārši tāpat tā neradīsies. Visu laiku gāzesvads ir gulējis zemē, vairāk nekā metra dziļumā, nekādas īpašas temperatūras maiņas nav bijušas. Tas nav kā gāzesvads virspusē, kad tas vasarā pakļauts saulei, bet ziemā salam. Te temperatūra cauru gadu ir plus septiņi, astoņi grādi un ne no šā vai tā gāzesvadā spriegums nevar rasties. Hipotētiski pieļaujam, kad pavasarī tika veikti Slimnīcas ielas remontdarbi, varēja gāzesvadu sabojāt. Proti, ceļu seguma maiņas laikā gāzesvads tika pakļauts kaut kādam spriegumam. Ilgi sistēma zem sprieguma nevar stāvēt. Kaut kādā brīdī nāca vaļā un tā bija šī nelaimīgā piektdiena.
Taču precīzi cēloni varēs noteikt tikai tad, kad atraks gāzesvadu, izgriezīs bojāto posmu un veiks ekspertīzi. Iemesli varētu būt daudzi,” pieļauj I. Savko.
Bauskā šāds gadījums ir pirmais, bet Latvijā kopumā gāzesvadi tiek bojāti diezgan bieži. I. Savko min, ka visbiežāk a/s “Gaso” infrastruktūrai kaitēts tiek, veicot būvdarbus, izbūvējot citus inženierkomunikāciju tīklus, veicot ceļu remontdarbus.
I.Savko paskaidro, ka Bauskā ir zema spiediena un vidēja spiediena klases gāzesvadi. “Bojātajā vietā paralēli iet abi gāzesvadi. Katrai kategorijai ir savs apkopju periodiskums. Zema spiediena gāzesvadam apkopes mēs veicam divas reizes gadā, bet vidējam spiedienam trīs reizes gadā, plus veicam šo gāzesvadu hermētiskuma pārbaudi. Uzņēmumam ir pieejama speciāli aprīkota automašīna, kas nosaka gāzes noplūdes. Šī gada augustā auto brauca pa Bauskas ielām un veica gāzesvada hermētiskuma pārbaudi. Augustā nekas netika atklāts,” stāsta I. Savko.
Bez gāzes padeves šobrīd ir palikusi vienīgi Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca. “Gāzesvada sistēma ir sekcionēta. Bojātais gāzesvada posms iet gar Karpa dārzu tālāk pa Slimnīcas ielu, Kalna ielu un Uzvaras ielu, pie šī posma pieslēgts šis dievnams. Pārējā Bauskas gāzes sistēma ir sacilpota. Mēs varam nodrošināt klientus ar gāzi pa citiem gāzesvadiem,” skaidro I. Savko.
Sestdien Bauskas autoostas apkārtnē vēl varēja sajust gāzes smaku. I.Savko norādīja, ka pazemes inženierkomunikācijas tika krietni sagāzētas, bet tagad tās ventilē, kontrolējot situāciju.
Slimnīcas un Dārza ielas krustojumā remontdarbi ir apjomīgi. I. Savko paredz, ka optimistiskākajā variantā darbu noslēgums varētu būt svētdien. “Mums vēl jānovērtē metinājuma šuves, jāveic bojātā posma nomaiņa. Jāņem vērā, ka ārā ir lielāki mīnusi un darbiniekiem arī komforta apstākļi minimāli, sals dara savu. Iela tiks sakārtota tādā stāvoklī, kāda tā bija un šiem darbiem tiks piesaistīts apakšuzņēmējs. Satiksmei konkrētais posms tiks atvērts tiklīdz būs remontdarbu vieta aizrakta un uzbērtas šķembas,” pavēstīja I. Savko.
Piektdienas gadījums parādījis, ka cilvēki nav gatavi šādām krīzes situācijām. Valstī iedzīvotājiem ieteikts sagatavot krīzes situācijas somu, lai spētu izdzīvot vismaz 72 stundas. “Šajā gadījumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests cilvēkiem norādīja, ka nepieciešams evakuēties, bet ļaudis nezina, ko darīt. Katru gadu regulāri veicam mācības, arī ar cilvēku evakuāciju. Mācību tēmas ir dažādas – sagāzēts pagrabs, kāpņu telpa. VUGD arī mācību laikā veic iedzīvotāju evakuāciju, bet tas ir uz īsu brīdi. Ļaudis zina, ka drīz vien varēs atgriezties savos mājokļos, tāpēc īpaši negatavojas, kaut gan tas ir nepareizi.
Domāju, ka nākošajās mācībās pieiesim ļoti nopietni šai situācijas izspēlei, lai cilvēki aizdomātos, ka viņiem ir jābūt sagatavotām šīm 72h somām, negadījuma gadījumā varētu evakuēties un droši zinātu, kur iet,” teic I. Savko.
Nākamā iela, kuru Bauskā paredzēts remontēt ir Salātu iela. I. Savko atklāja, ka uzņēmums ir vienojies ar Bauskas novada pašvaldību, ka tiek informēti, kuras ielas pārbūvēs, lai “Gaso” pie reizes varētu atrakt arī savu gāzesvadu un pārbaudīt tā stāvokli. Atrokot iespējams pārbaudīt izolācijas stāvokli un tas ir pavisam savādāk nekā inspekcijas veiktas neatraktam gāzesvadam.
“Gāzesvadi Bauskā ir labā stāvokli, par to esam pārliecinājušies regulāri veicot tehniskās apkopes. Katrā ziņā turam roku uz pulsa, iedzīvotāji var justies droši, protams, ja trešā persona kaut kādā veidā nesabojā mūsu gāzesvadus,” tā I. Savko.
lai eksperti arī noskaidro, kurš jau piektdienas pēcpusdienā pa visu valsti izziņoja, ka avārijas darbi sekmīgi pabeigti. Vai nav kāds vēl no tiem ļaužiem, kam šāda raportēšana ierasta lieta vēl no “attīstītā” sociālisma laikiem?
Mjā.Tā lūk ar tiem ielu remontdarbiem kad šaubīgas firmiņas rokas un urbjas kur pagadās savas haltūras nesaskaņojot ar pārējiem inženierkomunikāciju dienestiem.Ak tapēc Opaps bija tik nobijies kad ziņu dienests šo pratināja vai avārijas iemesls neesot vasarā veiktie ielas “”remontdarbi””.Gandrīz aizsūtīja debesīs potenciālos vēlētājus.