Kooperatīva «Mēmele» dārzā Bauskā piektdienas, 19. jūlija, rītā uziets liels pūpēdis. Uz «Bauskas Dzīves» redakciju to atnesa Jānis Pumpurs.
Vīrietis stāstīja, ka lielo sēni ieraudzījis uz zālītes starp diviem zemesgabaliem. Pūpēži te ir atrasti arī citus gadus, bet tik liela sēne uzieta pirmo reizi. Laikraksta redakcijā tajā brīdī bija pastniece Valda Kravkova. Arī viņa apliecināja, ka laukos šad tad pūpēžus pamana, bet šis tiešām esot prāvs eksemplārs. Cilājot sēni, tika secināts, ka tās svars varētu būtu gandrīz divi kilogrami.
Portālā latvijas.daba.lv pieejamā informācija par sēnēm liecina, ka pati lielākā Latvijā pēc sava augļķermeņa masas atrastā sēne ir brūnā čemurpūkaine (Lyophyllum decastes). To 1980. gada rudenī atrada Sauriešos. Tā svērusi vairāk nekā desmit kilogramu.
Savukārt lielākais milzu apaļpūpēža (Langermannia gigantea) eksemplārs atrasts 1972. gadā Emburgas apkārtnē. Tas glabājas Valdemārpils mežu muzejā. Šī augļķermeņa apkārtmērs ir 166 centimetri, bet masa – 700 gramu. Ja ņemam vērā, ka svaigi sēņu augļķermeņi satur līdz 90 procentiem ūdens, tad šāda lieluma svaiga augļķermeņa masa bijusi aptuveni septiņi kilogrami.
Par vienu interesantu milzu apaļpūpēžu augteni 1993. gadā «Lauku Avīzē» rakstīja Latvijas Universitātes herbārija fondu glabātāja I. Berga. Viņai bija zināma šī pūpēža atradne Brunavas pagasta Kraučuku māju ābeļdārzā jau no 70. gadu vidus. Parasti katru gadu izauguši četri līdz seši augļķermeņi, bet 1993. gada septembra sākumā to bijis 45.
Milzu apaļpūpēža augļķermeņi ir ēdami, kamēr to iekšējā masa ir balta un nav kļuvusi dzeltenīga. Tādiem augļķermeņiem novelk apvalku, sagriež šķēlītēs, panē un cep. Kas šādu cepumu garšojuši, atzīst to par ļoti labu un visiem iesaka pamēģināt. Sajaukt milzu apaļpūpēdi ar kādu citu pūpēdi ir gandrīz neiespējami.
Cilvēki bieži vien milzu apaļpūpēdim neļauj izaugt – to saspārda un samīda, tikko tas sācis kārtīgi augt.
