Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskā, Vecumniekos, Rundālē piektdien aicina pieminēt 1949. gada deportāciju upurus

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kad Latvijā atceramies 1949. gada deportācijās cietušos iedzīvotājus. Šī diena tiks atzīmēta arī Bauskas novadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Piemiņas vieta Bauskā, Brīvības bulvārī. Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.

Pieminot 1949. gadā deportētos Latvijas iedzīvotājus, 25. martā plkst. 16.30 pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī Bauskā tiks aizvadīts atceres mirklis kopā ar vīru kvartetu Jāņa Āboliņa vadībā, portālu informēKristiāna Paula Lībiete,Bauskas kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste.

Pasākumu Bauskā vadīs aktieris Jēkabs Reinis. Spēka vārdus un uzrunas teiks Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, mācītājs Aivars Siliņš un vēsturnieks Raitis Ābelnieks.

Pie represēto piemiņas vietām Vecumnieku apvienības pagastos 25. martā tiks aizvadīti atceres brīži Kurmenē plkst. 10; pie Vecumnieku dzelzceļa stacijas plkst. 12 (tiks nodrošināts transports no stāvlaukuma pie Vecumnieku tautas nama plkst. 11.40); Vallē plkst. 14, informē Gija Spula, sabiedrisko attiecību speciāliste.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt Rundāles multifunkcionālajā centrā 25. martā plkst. 19 iedzīvotājiem piedāvā noskatīties dokumentālo filmu «Homo Sovieticus». Ivo Brieža un Ritas Rudušas dokumentālā kinolente raisa daudz pārdomu, arī par to, ko minējis kādā publikācijā Ilmārs Šlāpins: «Nosodīt, izslēgt, izstumt no apziņas jebkādus padomiskuma rēgus būtu vienkārši un viegli, taču tas tā nedarbojas. Mums ir jāturpina runāt – ar saviem vecākiem un bērniem, vienam ar otru, ar citādi domājošajiem un draugiem.»

Visas dienas garumā iedzīvotāji aicināti atminēties traģiskos notikumus, piemiņas vietās noliekot svecītes un ziedus. Šajā dienā būtu jāatceras pie saviem namiem izkārt Latvijas karogu sēru noformējumā – karogu nolaižot pusmastā vai pie tā pieliekot melnu lenti, atgādina atceres brīžu organizatori.  

Pēc Bauskas muzeja speciālistu sniegtās informācijas, 1944. gadā turpinājās dažādas represijas pret Latvijas patriotiem. Galvenie iemesli – iedzīvotāju sadarbība ar vācu okupācijas laika iestādēm, līdzdalība dažādās pretestības organizācijās vai nacionālo partizānu atbalstīšana. 1949. gada 25. martā mūsu tauta piedzīvoja lielāko iedzīvotāju izsūtīšanu Latvijas vēsturē, kad no dzimtenes tika aizvesti vairāki tūkstoši latviešu. No Bauskas apriņķa izsūtīja 1539 cilvēkus, no kuriem 210 savas dzīvības zaudēja nometinājuma vietās tālajā Sibīrijā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (2)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.