www.bauskasdzive.lv
Šodien Rīgā notika informatīvā diena par Bauskas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu, kurā piedalījās vairāk nekā 60 interesentu, kas pārstāv ceļu būvniecības un uzturēšanas, kā arī finanšu un juridisko nozari, portālu informēja uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi”.
Informatīvās dienas laikā Satiksmes ministrijas un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārstāvji iepazīstināja potenciālos privātos partnerus ar Bauskas apvedceļa projektu, tā juridiskajiem un finanšu aspektiem.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja satiksmes ministrs Atis Švinka, viņš norādīja, ka Latvijas ceļu infrastruktūra ir viņa kā ministra prioritāte, un savienojamība ar citām Eiropas valstīm ar TEN-T ceļu tīkla palīdzību ir prioritāte valsts līmenī. “Ķekavas apvedceļa PPP projekta veiksmīgā realizācija pierādīja, ka PPP modelis ir piemērots lielu valsts autoceļu projektu realizācijai un iedrošināja virzīties ar nākamo projektu – Bauskas apvedceļu,” norādīja ministrs.
Informatīvās dienas dalībniekus uzrunāja arī Eiropas PPP ekspertīzes centra (EPEC), projekta konsultantu “Deloitte Latvia” un “LarkLaw”, kā arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārstāvji. Dalībnieki arī varēja uzdot jautājumus ekspertiem, kā arī piedalīties diskusijās.
“LVC komandai jau ir pieredze, realizējot Baltijas valstīs pirmo komplicētu PPP projektu ceļu būvniecībā, kas veidots pēc principa – finansē, projektē, būvē un uzturi. Esam gandarīti, ka iegūto pieredzi un ekspertīzi būs iespēja izmantot nākamajā projektā – Bauskas apvedceļa būvniecībā. Šis būs vēl viens solis uz to, lai visa Bauskas šoseja (A7) būtu atbilstoša mūsdienu drošības un mobilitātes prasībām. Bauskas šoseja ir gan triju Baltijas valstu galvenās maģistrāles Via Baltica daļa, gan ietilpst Eiropas TEN-T autoceļu tīklā, kas nozīmē, ka tas ir noslogotākais tranzīta autoceļš Latvijā, kura pārbūve ir vitāli svarīga ekonomikai un mobilitātei,” norādīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
LVC skaidro, ka šī bija Bauskas apvedceļa PP projekta pirmā informatīvā diena, plānots, ka šī gada beigās notiks otrā Informatīvā diena, kuras ietvaros potenciālie privātie partneri varēs piedalīties individuālās pārrunās ar publiskā partnera pārstāvjiem..
Kā zināms, 2024.gadā Ministru kabinets (MK) izdeva rīkojumu, ar kuru tiek uzsākta Bauskas apvedceļa būvniecības projekta realizācija pēc PPP modeļa. Rīkojums paredz arī sākt zemju atpirkšanu Bauskas un arī Iecavas apvedceļu būvniecības vajadzībām, kā arī nosaka nacionālo interešu objekta statusu abu apvedceļu infrastruktūrai. Atbilstoši MK rīkojumam Iecavas un Bauskas apvedceļu projekts tiek sadalīts divās kārtās, pirmajā kārtā izbūvējot Bauskas apvedceļu, bet otrajā – Iecavas apvedceļu un posmu, kas to savieno ar Ķekavas apvedceļu. Vairāk informācijas par projektu: https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/bauskas-apvedcels/.
jo lielaks kampiens jo vairak informativo dienu, plenarsezhu,tuksu plapashanu
Netērējiet naudu un laiku visām šīm muļķībām, bet ātrāk pie darbiem.
Tiešām viss notiek “pamazām”
Cik gadi vel šitās mulķības līdz sāks kautko būvēt..
Kāpēc valsts nebūvē par saviem līdzekļiem, bet maksā entos gadus uz priekšu kautkādiem partneriem vairākas reizes lielāku cenu.Kārtīgs saimnieks Par tiem pārmaksātajiem miljoniem tak varētu noasfaltēt visus Latvijas noslogotākos grunts ceļus.
Labāk ieliktu precīzāku karti kurā redzams kur tieši gar Bausku ies apvadceļš ,jo te ir tikai aptuveni redzams pa kurieni būs.
vai tad tiem lēmējiem Saeimā un attiecīgajās ministrijās nevar būt partneri?
Precīzākai kartei pameklē bijušo Bauskas un Iecavas novadu funkcionālā zonējuma kartes.
Idiotiski sanāk. Valstij ceļiem naudas nav, toties neloģiski pārmaksāt ” partneriem” nauda ir. ” Partneru” saraksts Latvijas valstī protams ir slepenāks par vislielāko noslēpumu. Konkrētie līgumu slēdzēji ar ” partneriem” arī ir pilnīgi slepeni?
Spānijas kailgliemeži virzās krietni vien ātrāk nekā šie mūsu gliemeži.
pirmās runas par apvedceļu izskanēja jau 80 gadu vidu. Un saka ka Igauņi ir lēni :):)