Šonedēļ sinoptiķi arī Bauskā prognozē sniegu un salu, pilsētvides uzturētājs uzņēmums SIA “Vizii Urban” apliecināja, ka šai ziemas sezonai ir pienācīgi sagatavojies.
SIA “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis paskaidroja, ka uzņēmumam šobrīd ir divi spēkā esoši līgumi ar Bauskas pašvaldību – par ielu un ceļu ziemas uzturēšanas darbiem Bauskas pilsētā, kas pērn noslēgts uz diviem gadiem, kā arī par Bauskas pilsētas ietvju, laukumu un zaļo zonu uzturēšanu, kurš noslēgts 2023. gadā un būs aktuāls līdz 2026. gadam.
“SIA “Vizii Urban” Bauskas pilsētas teritorijā nodrošina plašu pakalpojumu klāstu – ietvju, pilsētas laukumu, zaļo zonu, ielu malu, celiņu tīrīšanu, zāles pļaušanu, sniega tīrīšanu ziemā, lapu savākšanu rudenī un citus katrai sezonai raksturīgo darbus.
Bauskas pašvaldībai ir laba pieredze iepirkumu organizēšanā pilsētvides uzturēšanas jomā, tāpēc šajā iepirkumā nolikums sagatavots ļoti labā kvalitātē. Pašvaldība norādījusi labi saprotamas un viennozīmīgas darbu tehniskās prasības, kas mums kā pakalpojumu izpildītājam rada skaidru izpratni par darāmajiem darbiem,” pauda V. Purvinskis.
Viņš atzīmēja, ka novembris ir izteikts pārejas periods, kad laikapstākļiem ir īpaši jāseko līdzi. Līdzko ir mitrums un temperatūra paslīd zem nulles grādiem, ceļi un ietves sāk apledot. Turklāt var veidoties arī melnais ledus. Līdz ar to “Vizii Urban” jau laikus veicis nepieciešamās tehnikas pielāgošanas darbus, tostarp laikus padomājot par ziemas riepu maiņu, lai varētu rūpēties gan par gājēju, gan autovadītāju drošību.
“Šogad jauninājums ir īpašais akcents uz maršrutu plānošanas efektivitāti – ja iepriekš to darījām manuāli, tad patlaban esam izstrādājuši lietotni, kas plāno maršrutus automātiski. Tas dod vairākus ieguvumus pasūtītājiem un cilvēkiem, arī videi.
Pirmkārt, sākot sadarbību ar pasūtītājiem, ja iepriekš maršrutu plānošanai vajadzēja vairākus mēnešus, tad tagad to iespējams izdarīt dažās dienās. Otrkārt, tā ir pārliecība, ka viss būs tik tiešām izbraukts un iztīrīts, jo tagad katrā automašīnā un traktorā ir izvietotas planšetes un šoferiem obligāti jāievēro noteiktais maršruts. Treškārt, maršruti ir efektīvāki – tas nozīmē, ka tiek tērēta mazāk degviela, radīts mazāk izmešu un arī traktortehnika pabeidz savu darbu ātrāk, lai iespējami mazāk traucētu autovadītājiem blīvākas satiksmes stundās,” pastāstīja V. Purvinskis.
Viņš norādīja, ka SIA “Vizii Urban” ir sagatavojis visu nepieciešamo tehniku darbam ziemas sezonā, kā arī jau laikus iepircis sāli, jo pilsētvides uzturētājam jābūt gatavam uzsākt ziemas darbus. Patlaban “Vizii Urban” un tā meitas uzņēmumu autoparkā ir 35 ziemas dienesta automašīnas, no kurām 30 atbilst “EURO 6” emisiju standartiem, 60 traktortehnikas vienības dažāda seguma uzturēšanai.
V. Purvinskis informēja, ka ziemas darbu veikšanai Bauskas pilsētā uzņēmuma rīcībā ir astoņas tehnikas vienības – traktori un kravas automobiļi, kas aprīkoti ar tehniku ielu tīrīšanai no sniega un pretslīdes (smilts/sāls) materiālu kaisīšanai. Uzņēmumā nodarbināti 13 strādnieki, taču papildus tiks piesaistītas mobilās brigādes, kas veiks manuālu ietvju attīrīšanu no sniega un pretslīdes materiālu kaisīšanu vietās, kur traktortehnika netiek klāt, kā arī apkalpos autobusu pieturas, kāpnes un tiltus.
SIA “Vizii Urban” Bauskā nodrošina B, C, D un E kategorijas ceļu uzkopšanu, savukārt A kategorijas ielas – tranzīta ceļus – uztur “Latvijas Autoceļu uzturētājs”.
“Bauskā, tāpat kā citviet Latvijā, ceļu tīrīšana un kaisīšana notiek atbilstoši katra ceļu posma kategorijai, kuru nosaka pašvaldība, ņemot vērā vairākus būtiskus apstākļus, piemēram, satiksmes intensitāti, ceļa segumu, to, vai pa konkrēto ceļu brauc sabiedriskais transports, u.c. Ārkārtējos laikapstākļos, piemēram, stipras un ilgstošas snigšanas laikā, ceļu uzturēšanas darbi tiek veikti prioritārā secībā. Ja nav sniega un apledojuma, bet gaidāma temperatūras pazemināšanās – tiek veikta preventīvā kaisīšana ar pretslīdes materiālu. Pēc Ministru kabineta saistošajiem noteikumiem B kategorijas ielas jānotīra līdz 8 stundām, C kategorijas līdz 24 stundām, tāpat arī D kategorijas ielas – līdz 24 stundām, taču atsevišķas D kategorijas ielas jātīra tikai pēc pašvaldības pieprasījuma,” skaidro V. Purvinskis.
Viņš norāda, ka saskaņā ar valstī apstiprināto kārtību par ielu un ceļu uzturēšanu ziemā sniega tīrīšana parasti tiek sākta pēc tam, kad snigšana ir beigusies un sniegu var notīrīt. Ilgstošas snigšanas gadījumā, saskaņojot ar pašvaldību, ietves tiek tīrītas un kaisītas ar pretslīdes materiāliem vairākas reizes, tomēr gājējiem ir jārēķinās, ka sniegs tik un tā tīrīšanas starplaikos uzkrājas.
Runājot par sāls lietošanu un alternatīvām tehnoloģijām, V. Purvinskis atzīmē, ka sabiedrības gaidas bieži vien ir pretrunīgas.
“Rīgā tika veikts eksperiments. Proti, cilvēki bija neapmierināti, ka uz ietvēm kaisa sāli, tālab nolēma Marijas un Čaka ielas vienu pusi atstāt bez sāls apstrādes, tikai nošķūrēja sniegu un uzbēra smilti. Sekoja milzīga nepatikas jūra, un šo pasākumu pārtrauca. Cilvēku gaidas bija aptuveni šādas: “Es iziešu uz Čaka un Marijas ielas savās smukajās augstpapēžu kurpēs, jo man jāiet uz darbu, uz teātri, uz pasākumu…” Piemēram, Japānā ir pilsētas, kur uz ielām ziemā ierīkota siltā ūdens padeve. Tas kausē sniegu un ledu, taču šāda tehnoloģija ir naudas jautājums, kā arī infrastruktūra jāizbūvē. Mīnus 20 grādos tas nestrādās, bet līdz mīnus dažiem grādiem, tas ir risinājums. Skandināvijā izmanto sīkas granīta šķembas, bet arī tās mums ir nepaceļamas izmaksu ziņā.
Piemēram, Baldonē ziemā sāli uz ietvēm nekaisa, te ir tikai baltās ietves. Sāls tiek tikai centrālajai ielai, jo pa to kursē autobuss, bet visas malējās ielas un gājēju ietves ir baltās. Nostumj sniegu un uzkaisa smilti. Bet cilvēki ar to rēķinās, ja ies ārā pa durvīm, tad kājās būs ziemas apavi. Tātad varianti pastāv, bet jāstrādā ar iedzīvotājiem. Savādāk sanāk galējības, vieni teiks, ka vajag melno segumu, jo ar kurpēm grib iet, otri teiks, nē, manam sunītim kājas beigtas no sāls. Jāpanāk ir kompromiss,” uzskata V. Purvinskis.
Pēc pagājušās ziemas sezonas iedzīvotāji vērsa uzmanību, ka vairākas ietves Bauskā ir deformējušās. V. Purvinskis akcentē, ka šis jautājums jāadresē pašvaldībai. “Lietojam specializēto tehniku svara kategorijā līdz 3,5 tonnām, ietvēm šāds smagums ir jāiztur. Izbūvējot gājēju ietves ir jāievēro būvnormatīvi, turklāt iepirkumā specifikācijās bija norādīta arī tehnika. Gadās, kad darbinieki, strādājot ar tehniku aizķer mājas stūri vai norobežojošās barjeras – bez jautājumiem to kompensējam. Taču šajā gadījumā mūsu vaina nav, jo ir nepareizi izbūvēts,” apliecina V. Purvinskis.
Nav noslēpums, ka Latvijas platuma grādos ziemas mēdz būt dažādas. Citas ir sniegotākas, citas mazāk sniegotas. Pagājušā gada ziema bija gana “paplāna”. “Sākuma periodā varēja novērot netipisku situāciju – bija sniegs Liepājā, bet Rīgā un Jūrmalā nebija. Aizvadītajā ziemas sezonā bija vien aptuveni 20 sniegotas dienas. Normāls rādītājs ar kuru rēķināmies ziemas mēnešos ir vismaz 15 -20 normālas ziemas dienas (īsais periods – decembris, janvāris, februāris, garais – novembris līdz marts). Neslēpšu, SIA “Vizii Urban” tie bija mīnusi,” pavēstīja V.Purvinskis, piebilstot, ka konkrētas summas nevar atklāt, jo uzņēmums ir kotēts biržā.
“Tas ir mūsu bizness. Vienu gadu ir ļoti daudz darba, bet citu- mazāk. Ja atminamies 2023./24. gadu, tad toreiz decembra sākumā jau vajadzēja izvest sniegu. Tas bija pietiekami smags periods, gan laikapstākļu dēļ, gan mēs tikām pieaicināti Rīgu uzturēt, kas bija milzīgs apjoms klāt. Bauskā mums līgums ir uz trīs gadiem, bet Rīgā uz pieciem gadiem. Uz šo laiku jādod fiksētas cenas, ierēķinot, kādas ziemas un vasaras varētu būt. Dažādus riskus iestrādājam,” paskaidro V. Purvinskis.
Iedzīvotāji par problēmām var ziņot Bauskas pilsētas pārvaldei, vai arī Bauskas novada aplikācijā.
“Vissvarīgākais, ko vēlamies atgādināt iedzīvotājiem ir tas, ka dzīvojam ziemeļos, tāpēc atbildīgi jāizvēlas laikapstākļiem atbilstošs braukšanas ātrums un arī piemēroti apavi. Ietvju un ceļu tīrīšana, protams, ir svarīga, bet arī iedzīvotājiem pašiem ir jārūpējas par savu drošību,” tā. V. Purvinskis.
