Bauskas ģimnāzistes piedalās diskusijā Rīgas pilī; Valsts prezidents aicina jauniešus trenēt medijpratības «muskuļus»

Šonedēļ, no 24. līdz 31. oktobrim, pasaulē un arī Latvijā norisinās jau vienpadsmitā UNESCO «Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa». Visas nedēļas garumā norisināsies tematiskas aktivitātes, un Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) 10.c klases skolnieces kopā ar pedagoģi Mudīti Savicku vakar apmeklēja pirmo no plānotajiem pasākumiem – diskusiju Rīgas pilī.

Pirmdien Rīgas pilī norisinājās diskusija jauniešiem «Manas Latvijas tēls. Kā atšķirt informāciju no dezinformācijas». Diskusijā piedalījās jaunieši no dažādām Latvijas skolām, runātāji bija:  Madara Šņickovska no Rīgas 84. vidusskolas, Ella Hermansone no Rīgas Franču liceja, Edgars Eduards Viļums no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Ksenija Zlotina pārstāvēja Vidzemes Augstskolu, Leandra Spriesle – Latvijas Kultūras akadēmiju un Jānis Valdmanis – Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu.

Svarīgi ir ieturēt distanci

Pasākumu atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš pateicās visiem par ierašanos un uzsvēra, cik svarīgi ir pazīt dezinformāciju, kā arī pareizi rīkoties ar patiesību.

Diskusijas laikā tika pārrunāts tas, kā mūsdienās tik ļoti aktuālie influenceri var ietekmēt sabiedrības domāšanu. Diskusijas dalībniece Madara Šņickovska uzsvēra, ka sekojot līdzi kāda viedokļu līdera gaitām un uzklausot viņu domas, ir svarīgi ieturēt distanci, lai nenonāktu pie nepareizi pastāvoša uzskata, kas izveidojies, ietekmējoties no kādas interneta personas. Valsts prezidents papildināja, ka sekot līdzi influenceriem internetā nav slikti, taču ir nepieciešams pārbaudīt informāciju ar uzticamu avotu palīdzību par jebkādu internetā sniegto ziņojumu, lai neietekmētos no tā, nezinot patiesību.

Diskusijas laikā tika pārrunāts arī tas, ka vairums jauniešu mūsdienās nemaz nezina, kas ir dezinformācija un kā tā var ietekmēt, piemēram, veselību. Tika nosaukti piemēri, kad internetā tiek reklamēti uztura bagātinātāji vai vitamīni, kuru sastāvs nav zināms. Pat, ja ir pieejama interneta saite uz mājaslapu, kurā šķietami norādīts uztura bagātinātāju sastāvs, tad, uzklikšķinot uz interneta saites, atveras reklāma vai pavisam cita lapa. Šādos gadījumos visbiežāk «nostrādā» cilvēka slinkums meklēt padziļinātu informāciju, un dezinformācija šādos gadījumos strādā kā apmāns.

Informācijas apjomos viegli apjukt

Valsts prezidents Egils Levits diskutēja arī par to, cik svarīgi ir nošķirt kvalitatīvu žurnālistiku no  nekvalitatīvas. Viņš atzina, ka pats ikdienā izmanto aptuveni septiņus vai astoņus medijus, kuri ilgā laika posmā ir iemantojuši viņa uzticību, un šo mediju vidū ir gan nacionāli, gan arī starptautiski ziņu izplatītāji. Valsts prezidents uzsvēra, ka svarīgi ir prast atšķirt kvalitatīvus un nekvalitatīvus medijus, kā arī nošķirt viedokli no apzināti ļaunprātīgas izplatītas informācijas.

Vēl diskusijas laikā tika apzināts pieejamās informācijas daudzums, kas rezultējas ar apjukšanu mediju vidē. Kā iemesls tam, kādēļ jaunieši nereti ir tie, kuri neatšķir dezinformāciju no patiesas ziņas, tiek minēts gan pieredzes, gan arī priekšstata trūkums par apkārt notiekošo. Pieaugušiem cilvēkiem, kuri jau ir guvuši dzīves pieredzi ilgākā laika posmā, esot vienkāršāk kritiski vērtēt internetā atrodamo informāciju, taču tieši jauniešiem un vecāka gada gājuma cilvēkiem ir vieglāk apjukt milzīgajā informācijas plūsmā.

Labprāt piedalītos atkārtoti

Diskusijas noslēgumā tika prezentēti jaunākie medijpratības resursi, kuru vidū bija Kaspara Rūkļa pārstāvētās globālās attīstības un izglītības organizācijas «IREX» tiešsaistes kurss «VeryVerified.eu», Drošāka interneta centra vadītājas Maijas Katkovskas pārstāvētā mājaslapa «DrossIntenets.lv», Latvijas Nacionālās bibliotēkas Medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja pārstāvētā mājaslapa «Biblioteka.lv», kā arī medijpratībā izglītojoši mācību stundu uzdevumu plāni mājaslapā «szf.lu.lv», kuru prezentēja Latvijas Universitātes docētāja Klinta Ločmele.

«Diskusija ar Latvijas Valsts prezidentu un dažādu skolu jauniešiem par medijpratību bija patiešām ļoti interesanta un pamācoša,» atzīst BVĢ skolniece Paula Druviņa, «katrs skolēns varēja dalīties ar savām domām par dezinformāciju, kā tas ietekmē mūsu dzīves, kā arī pēc tam uzdot jautājums, uz kuriem atbildēja gan jaunieši, gan pats Valsts prezidents. Tas palīdzēja man izprast citu cilvēku domas un uzskatus par šo tematu.» Paula atzīst, ka kopumā viņa pasākumu vērtē pozitīvi – tas bijis ļoti interesants, labi organizēts, un, ja būšot tāda iespēja, viņa noteikti piedalīšoties pasākumā atkārtoti.

Prot vērtēt kritiski

«Noklausoties diskusiju starp vidusskolu un augstskolu jauniešiem un Valsts prezidentu, varēju iegūt jaunas prasmes un zināšanas par mūsdienās aktuālu tēmu – kā var atšķirt informāciju no dezinformācijas. Kopumā varēja saklausīt dezinformāciju gan sociālajos medijos, gan jauniešu vidū, gan politikā, gan arī veselības uzlabošanas jomā,» domās dalās BVĢ skolniece Vendija Volosovska, «manuprāt, vērtīga bija Valsts prezidenta iesaistīšanās un sava viedokļa izteikšana diskusijas laikā, lai precizētu katra jaunieša izklāstītās tēmas domu. Tā kā mani interesē medijpratība un ar to saskaros arī savā ikdienā, es tomēr protu kritiski izvērtēt internetā ievietoto informāciju, tāpēc varu secināt, ka līdz šim nebiju aizdomājusies par to, cik lielu ietekmi dezinformācija atstāj uz jauniešu domām par dzīvi Latvijā un samazina mūsdienu jaunatnes patriotismu.»

Vendija pastāsta, ka pašlaik ir populāri teikt, ka Latvijā neko sasniegt nevar, tāpēc ir jābrauc uz ārzemēm, taču diskusijas laikā viņa atklāja, ka arī tā ir nepatiesa informācija, kura ir nepamatota. «Tādēļ jauniešiem ir jārīkojas un jāmēģina sasniegt vairāk, lai pierādītu iepriekš minētā argumenta maldus,» uzskata BVĢ skolniece Vendija, «savukārt skolniece no Rīgas 84. vidusskolas runāja par influenceru izplatīto informāciju sociālajos medijos, kur bieži vien cilvēku viedoklis nav objektīvs. No tā es uzzināju, ka pirms influenceru sniegto viedokļu un reklāmu pārsūtīšanas jeb izplatīšanas tālāk sociālo mediju tīklā, ir jāizvērtē informācijas patiesumu ar kritisko domāšanu.»

Jācenšas nekļūt par dezinformācijas izplatītāju

«Diskusija bija bagātīga ar viedokļiem, un man patika, ka tika iesaistīti arī jaunieši no citām skolām,» pasākumu vērtē BVĢ audzēkne Lelde Rādena, «pārsteidzoši, ka Valsts prezidenta teiktais bija viegli uztverams jauniešiem. Šī diskusija lika aizdomāties par Latvijas iedzīvotāju atbildību, tai pat laikā – vienaldzību, medijpratības iekļaušanu mācību programmā, kā arī analītisko un kritisko domāšanu.» Lelde atzīst, ka viņai sarunas laikā radās jautājums – kāpēc dezinformācijas problēmas ir tieši Latvijā? «Sapratu, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība informācijas izplatītājiem, kā arī jāpacenšas nekļūt par dezinformācijas izplatītāju, jo arī tam var būt sliktas sekas,» diskusijā atklāto stāsta Lelde.

«Arī diskusijas klausītājiem bija iespēja paust savu viedokli un uzdot jautājumu, un bija redzams, ka auditorijā ir cilvēki, kuri nodarbojas ar mediju pētīšanu,» pieredzē dalās BVĢ  skolniece Lelde, «tas papildināja prezentācijas un pierādīja, ka cilvēki bieži ir saskārušies ar dezinformāciju. Lai atšķirtu informāciju, diskusijas beigās tika prezentētas programmas un mājaslapas, kurās var papildināt savas jau esošās zināšanas, kā arī iemācīties ko jaunu.»

Pasākuma noslēgumā viesi cienājās ar kafiju un smalkmaizītēm, kā arī turpināja sarunas par diskusijās iegūto informāciju. Un Valsts prezidents Egils Levits atgādināja visiem, cik svarīgi ir trenēt medijpratības «muskuļus», kā arī aicināja ikvienu patstāvīgi piedalīties šīs nedēļas tematiskajās aktivitātēs. Nedēļas tēma šogad ir «Uzticēšanās stiprināšana: priekšnoteikums medijpratībai un informācijpratībai».

Diskusiju “Manas Latvijas tēls. Kā atšķirt informāciju no dezinformācijas?” rīkoja Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar globālo attīstības un izglītības organizāciju “IREX” un Latvijas Drošāka interneta centru.