Mieru un kārtību Bauskas vecajos kapos traucē krauķi. Baušķeniece Lolita Priedīte neslēpj savu sašutumu par melno spārnaiņu izdarībām pilsētas vecākajā kapsētā.
Viņa stāsta, ka lielākā daļa kapu kopiņu ir ar putnu mēsliem apķēzītas. Kapsētā neesot iespējams uzturēties ķērcoņas dēļ vai bailēs par sava apģērba sabojāšanu.
«Nav saprotama SIA «Vides serviss» bezdarbība, jo tieši viņiem ir jārūpējas par kapu uzturēšanu. Tā vietā, lai pabūtu mierā un klusumā ar aizgājējiem, katru reizi ir jāņem spaiņi un lupatas un jātīra kapu kopiņas. Šī nav cieņpilna attieksme pret mūsu aizgājējiem, viņi nav pelnījuši gulēt zem mēslu kaudzēm. Runāju ne tikai savā vārdā, bet arī daudzu citu, uzskatu, ka nepieciešams rast līdzekļus tūlītējam situācijas atrisinājumam,» teic L. Priedīte. Viņa ar savu sūdzību vērsusies Bauskas novada domē un brīdinājusi, ka var sākties tiesu darbi par īpašuma bojāšanu.
Noteikumus diktē «zaļie teroristi»
Bauskas novada pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns uzskata, ka putnu skaitu ir nepieciešams regulēt. «Nepiekrītu pašreiz vides aizsardzības institūciju un organizāciju nostājai šajā jautājumā, kas to strikti ierobežo. Pietiekami nomaļā vietā, kādi ir Vecie kapi, būtu jāļauj putnus izšaut. Sabiedrībai mazāk pieņemams un citādi riskants būtu putnu indēšanas pasākums, kaut arī tādā veidā efekts būtu lielāks,» pauž V. Gabrāns un atgādina, ka mazefektīvs izrādījies paņēmiens – nojaukt ligzdas, jo melnie spārnaiņi naski būvē jaunas, tāpat nav līdzējusi arī koku zaru apzāģēšana, jo šādi panākta putnu lokalizācijas vietas maiņa, bet ne skaita ierobežošana.
«Pašlaik, kad likumdošana ir nepamatoti nospriegota uz katras dzīvās radības saglabāšanu, kas ir ekoloģisko principu ignorance, ir jāmainās sabiedriskajai domai, lai kaut kas virzītos uz labo pusi. Diemžēl «zaļie teroristi», kam lielākoties ir maz sapratnes ekoloģijā, pašlaik diktē noteikumus gan pasaulē, gan Latvijā.
Tagad dominē viedoklis, ka katrs putns vai citas priviliģētas sugas īpatnis, piemēram, ronis vai vilks, nu jau arī lācis, ir svarīgāks par pārējo vidi, gan to, kas ir cilvēka radīta, gan arī pārējo dabu, tādā veidā atkāpjoties no ekoloģijas kā vienota organisma ilgtspējas saglabāšanas principa. Jebkuras sugas īpatņu skaits cilvēka ietekmē esošā vidē drīkst būt tik liels, cik tas spēj pastāvēt, nenodarot pāri citām sugām vai cilvēkiem.
Neviens taču neapstrīd peļu vai žurku skaita ierobežošanu pat ar ļoti radikālām metodēm, jo tas ir sabiedrības atzīts pasākums jau tūkstošiem gadu. Esmu pārliecināts, ka melnie un pelēkie tūkstošgalvainie rīmas un ķērcēji ne tikai kaitē cilvēkiem, bet cīņā par dzīves telpu un barību uztur ekoloģisko spiedienu arī uz citām savvaļas putnu un dzīvnieku sugām,» savu nostāju pauž V. Gabrāns.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:
"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.
Jaunajā novada identitātes simbolā Noteikti jāiekļauj krauķis!!! Obligāti!!!
Jā, krauķi ir visos novada pagastos, tie mūs vieno
Ne jau putni lien cilvēku teritorijā, bet cilvēki ielīduši putnu teritorijā, putni nezina, kas zem kokiem atrodas. Sajūta, ka dažiem cilvēkiem viss un visi traucē. Kādam traucē stirnas, alņi, bebri, zosis utt. Tikai cilvēks nevainojams, nekādu skādi dabai nenodara.
Kāds sakars vides servisam ar krauķiem?? Ko tā Priedīte pīpē? Tā aita ir aizmirsusi kas ir DABA!
tad jau BMMB vajadzētu rīkoties identiski, nevis iekārtot par lielu naudu “nārsta vietas” attīrīto” notekūdeņu ievadīšanas vietās upēs, bet vienkārši zivis izķert, visas līdz pēdējai, kāda “problēma” jums atkristu….
Tā kā Vides serviss Priedītei uz galvas neķēzī, krauķi nav viņu darbinieki un nav pakļauti Vides servisam, tad ko tieši var pārmest šim dienestam? Lai jau kundzīte nedaudz paciešas- krauķi ir gājputni, rudenī aizlidos un nevajag jau uzreiz balles kleitā uz kapiem doties. Jo vairāk kāds kādu ienīst, jo vairāk tas ” ienaidnieks” uz tevi ķēzīs, un uzkakāt uz galvas tas putniņš var jebkur, nav jau mirstamā vaina.
arī tad, ja šis cilvēks, maigi izsakoties, ir stulbs. Ja painteresētos, tad pagājušajā gadsimtā ķīnieši izdomāja, ka vietējie zvirbuļi apēd lielu daļu rīsa ražas un tos iznīcināja, pielietojot metodi, ka zvirbulis nespēj ilgstoši lidot. Kādas bija sekas, kukaiņi, kurus pārtikā izmantoja zvirbuļi, apēda daudz vairāk ražas, un zvirbuļus nācās importēt atpakaļ. Varbūt, kāds ir pamanījis, kā mūsu krauķi kopā ar kovārņiem “ravē” vietējos pilsētas zālājus. Ne jau zāli viņi tur ēd… .
ar to krauķi ir tā, ka tas ļoti līdzīgs krauklim un pat vienas Latvijas pilsētas ģērbonī tas jau sen kā atrodams. Vai zini kuras?
Nu ka dabūs Gabrāns sutu par šo politnekorekto izrunāšanos! 😀 Lai gan viņam ir taisnība.
vien, kad zudīs Bauskas iedzīvotāju izturība un pacietība citu “ligzdu” ierīkošanā par viņu nodokļos samaksāto naudu. Piedevām, ja domes “ligzdā” sēdētājs pārāk daudz saķēzijis, tad viņam visbiežāk iekārto “ligzdu” turpat “blakus kokā” un ķēzīšana uz iedzīvotāju galvām no domes puses turpinās. Piedevām, šo domē ierīkoto “ligzdu” uzturēšanai sāk pietrūkt līdzekļu un tos , izskatās, ņem no citām iedzīvotāju un pilsētas vajadzībai paredzētās naudas. Cerams, ka iedzīvotāji šo domes “ligzdu” izformēšanai nenonāks līdz Gabrāna priekšlikumam- ligzdu iemītniekus izšaut. Pārdomām, vai rīdziniekiem kaijas brēc un uz galvām ķēzās mazāk, ja tur par vienas kaijas nošaušanu rīdziniekam piemēroja kriminālsodu?
Variants ir kokus nozāģēt galotnes tiešāk sakot lai nav vietas kur ligzdas taisīt.nav pilnībā janozāģē koki bet tīri tā lai nav vietas ligzdām.
“Lieliska” doma. Tad nu gan kapi izskatīsies brīnišķīgi. Plānprātiņi!
Sāksim ar to, ka cilvēks kā suga arī ir pārmēru savairojies, atņēmis dzīves vietu daudziem citiem. Meži tiek izcirsti. Vietā stāda jaunus, bet tie ir cita vecuma meži, kuriem ir citas nianses kā iepriekšējiem. Pļavu vietā ir apstrādāti lauki. Cilvēki izmet daudz ēdamu atkritumu, kas pievilina dzīvniekus, utt.
Vispirms vajadzētu sākt ar pašu cilvēku audzināšanu, lai saprot, ka mēs esam dabas daļa, nevis kaut kas ārpus un virs tās. Arī šeit darbojas likums- ko sēsi, to pļausi. Zemi, dabu nedrīkst tikai patērēt.
Attiecībā uz krauķiem- izšaut nedrīkst, tīšuprāt atņemt dzīvības. Ja vēlas, lai putni tur nākamos gadus neligzdotu, ir jālikvidē ligzdošanas koki. Nez vai veci koki panesīs apgriešanu. Vietā var iestādīt neliela auguma kokus. Jāizšķiras, ko gribam vairāk.
Nu tad uz priekšu, dabas draugi – zurkas neindēt, tarakānus un blaktis arī nē, jo cilvēks jau ir ielauzies viņu teritorijā!
Ja kāds ir plānprātiņš , tad tas esi tu pats /kurš sniedza atbildi Mārcim / , kurš nav spējīgs redzēt tālāk par savu nopunķoto degungalu !!! Un pilnīgi piekrītu zaļajiem . Cilvēks nav augstākā būtne / kā pats to ir iecēlis / , bet gan stulbākā ! , un nav jālien dzīvnieku teritorijā un jāvaino ne pie kā vainīgie !
Kā tas vispār varēja sanākt ārprāts paldies
Varbūt pārāk tieši Gabrāns pateica, bet loģiski. Ja indivīds pats nesaskaras ar krauķu problēmu, tad viņš un viņa lozungi ir ļoti zaļi. Pie mums tā pieņemts.
Likvidēs krauķus, brīnīsies kur sarodas gliemeži, atkal problēma, vajadzēs indēt gliemežus, tad cilvēciņiem būs problēma maijvabole utt. Cilvēki pārsvarā gadījumu ir stulbi radījumi un neko daudz tālāk par savu degunu neredz. Dārznieku forumā dārznieces no sākuma dedzīgi diskutē kā likvidēt visus kurmjus mājās, pēc tam brīnās ka stādi kalst nost, jo vaboļu kāpuri tos apēd – fināla sasniegums pliks monotons zāliens – viss dižais ekosasniegums.