Bauskas ielās pirmdien, 24. aprīlī, vietējais uzņēmums SIA «Viona» sācis bedru remontu. Bauskas pilsētas nodaļas vadītāja Dace Šķiliņa norādīja, ka pašlaik tiks lāpītas tikai avārijas bedres, kas rada draudus satiksmes drošībai, bet masveida bedrīšu remontdarbi sāksies maijā, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi karstā asfalta tehnoloģijas izmantošanai.
Līdz šim pilsētā pielietotas divas tehnoloģijas – aukstā asfalta un karstā asfalta tehnoloģija. Šogad, izvērtējot pieejamo finansējumu, nolemts izmēģināt šķembu un bitumena emulsijas tehnoloģiju. Pielietojot šo metodi bedru remontdarbiem, izmanto divas saistvielas – bitumena emulsiju (piķi) un šķembas. Tā ir ekonomiski pamatota, teju trīs reizes lētāka par auksto asfaltu, turklāt darbi paveicami salīdzinoši ātri.
«Šī tehnoloģija ir tikpat noturīga kā karstais asfalts, bet vienkārši to līdz šim pilsētā nepraktizējām, jo pa virsu bitumam tiek bērtas smalkās šķembas un pie ātruma 50 km/h nav izslēgts, ka akmeņi lido pa gaisu, radot draudus apkārtējiem. Pilsētā tomēr līdz šim pieturējāmies pie asfalta masas – karstās vai aukstās, taču viss plūst un mainās, ekonomijas nolūkos pašlaik izmēģināsim šo tehnoloģiju. Ja šķembas labi iestrādā, pa gaisu nekam nevajadzētu lidot, bet, protams, garantijas nav, tālab skatīsimies pēc paveiktā darba un vērtēsim, vai ir nepieciešams remontdarbu posmos izvietot brīdinājuma ceļa zīmes,» paskaidroja Bauskas novada pašvaldības būvinženiere Agita Eglinska.
Bauskas pilsētas nodaļas vadītāja D. Šķiliņa atzina, ka nebūtu saprātīgi lāpīt bedres ar izmaksās dārgāku metodi. «Tagad pēkšņi iestājās karstas dienas, bet turpmāk tiek prognozēts aukstuma vilnis. Karsto asfaltu var iestrādāt, ja vidējā gaisa temperatūra ir plus desmit grādi. Parasti ar šo tehnoloģiju bedru remonts Bauskā tiek veikts maija sākumā, un šis gads nebūs izņēmums. Mazliet vēl ir jāpaciešas, jo tad varēsim paveikt daudz vairāk. Auksto asfaltu noteikti neizmantosim, jo tās ir neprātīgas izmaksas,» paziņo D. Šķiliņa.
Jautāta, cik daudz līdzekļu šogad plānots atvēlēt bedrīšu remontam, vai ir pārpalikums no ziemas naudas, vai kādu Bauskas ielu paredzēts atjaunot, D. Šķiliņa pagaidām atturējās no precīziem komentāriem.
«Bauskā pietiekami daudz ielu ir ļoti sliktā stāvoklī, mazākām ieliņām pavisam noteikti nāksies pagaidīt. Salātu ielā šogad tiks veikts tikai bedrīšu remonts, bet ar tādu gaišu skatu, ka notiek ielas pārbūves projektēšanas darbi un nākamgad nopietnās problēmas, kas saistījās ar šo brauktuvi, tiks atrisinātas. Vai varēsim kādu Bauskas ielas posmu atjaunot, vai visa nauda aizies tikai bedrīšu remontos, to pašlaik pateikt nevaru,» skaidroja D. Šķiliņa.
Iepriekš Bauskas ielās bedru remontdarbus veica pašvaldības uzņēmums SIA «Vides serviss». D. Šķiliņa atklāja, ka šie darbi no līguma ir izņemti ārā, jo SIA «Vides serviss» izcenojumi bijuši ļoti dārgi. «SIA «Vides serviss» deleģējuma līgumā darbi ir atstāti, lai varētu uzdot, ja būs nepieciešamība, bet dotācijas līgumā to pašlaik nav, jo pakalpojumi tiek ņemti no tā uzņēmuma, kas sniedz lētāk,» pastāstīja D. Šķiliņa.
Ar SIA «Viona» līgums par Bauskas novada ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu noslēgts 2020. gada 11. novembrī uz 36 mēnešiem, tas darbojas visā Bauskas apvienības teritorijā, līguma summa bija 2 998 164,90 eiro bez PVN.
«Bauskas novada domi vispār vajadzētu iesūdzēt tiesā, cilvēki nespēj mašīnas remontēt, pilsēta vienās bedrēs. Turklāt ilglaicīgi tiek pieļauts, ka asfaltā daudzviet ir asas un dziļas bedres, kurās var riepu pārsist. Tās ir atrunas, ka nepietiek naudas, var pašvaldība pataupīt, jo, kā redzams, līdzekļu ir pietiekami, lai miljonus iegrūstu dažādās būvēs Bauskā, Iecavā un Vecumniekos. Pilsētā jau nav vairs, ko lāpīt. Palūkojiet, kāda ir Saules iela, – vienās bedrēs, Upmalas iela sabrukusi, Slimnīcas un Dārza iela nav labākas, nerunājot jau par mazākām brauktuvēm!» savu sašutumu pauž baušķenieks Andris.
Viņaprāt, tas ir nepieņemami, ka ar pašu lētāko metodi tagad lāpīs ielas. No šķembu šalts var ciest ne tikai automašīnas stikls, bet arī visa automašīnas priekša, ieskaitot lukturus. Tāpat kāds akmens gabals var trāpīt gājējam. «Mazajās ielās ātrumu jau neuzņems, taču no «spolētājiem», «driftētājiem» tu nevari būt pasargāts, tie ir uzrodas visā pilsētā, kāds tur brīnums, ja uzraus arī kādu šķembu gaisā, tikai jautājums, kur tā piezemēsies…» tā baušķenieks Andris.
Tuliit iepirdiishu kaut ko par paliidzibu ukrainai vai zagshanu, vai ko tamliidzigu shajaa sakaraa, tikai tuuliit izdomashu ko ….
Tatad Bauskas pilsetas vadiba ir publiski atzinusi ka uz cela ir bistamas, avarijas bedres, kad pilsetas vadiba plano atmaksat autoipashniekiem zaudejumus?????
Tātad Bauskā bedres aizslēps ar piķi un pa virsu pakaisīs šķembas. Tik tiešām kase laikam tukša izgrābta, ka šādi jālāpa bedres – ar akmentiņu pakaisīšanu. Braucot pa šķembām, tās sitas pa auto virsbūvi, nerunājot jau par to, ka kādai automašīnai akmeņi var trāpīt stiklā. Vai pašvaldība segs zaudējumus par radušajiem bojājumiem?
Vispirms Rundāles Avoti, tad viss pārējais
Ja komentārus lasa arī kāds no BDz, lūdzu uzrakstiet, kas tad īsti ir ar tiem slavenajiem Avotiem.
Vai tiešām tur par vairākiem miljoniem taisīs kārtējo TIC filiāli, kur meitenītes varēs ar rociņu norādīt virzienu uz Rundāles pili. Arī mani interesē, kāds ir plāns, cik naudas tiks (un jau ir) ieliets betonā, cik simti tūkstošu tiks iztērēti mēbelēm, datoriem, citai tehnikai, cik budžetnieku darba vietas tur tiks izveidotas? Nebūt slikti saprast arī to, kādas būs šī objekta ikgadējās ekspluatācijas izmaksas (uzturēšana, algas + nodokļi, elektrība, siltums, ziepītes, tualetes papīrs u.t.t.), kas katru gadu aprīs daļu no novada budžeta. Šobrīd projekts tiek virzīts aiz pilnīga noslēpumainības plīvura, un ir pamats domāt, ka top kārtējais nekam nevajadzīgais un mūžīgas budžeta izmaksas prasošais veidojums.
Pirms brīža iznāca iet pa Biržu ielu, tur, kur bedrītes tikko kā bija aizbērtas. Teikšu atklāti, tas, kas tur izdarīts, noteikti nav remonts, bet tikai naudas iznīcināšana. Šķembas bedrītēs bija iebērtas, bet neizskatījās, ka tur ir veikta kāda priekšapstrāde. Tāpat šķembas nebija pieblietētas un kopā turējās tikai uz gravitācijas. Pēc pāris lietainām dienām tur būs vēl lielākas bedres kā pirms šī “remonta”. Nožēlojami, ka šādi tiek izniekoti mūsu līdzekļi.
uz Mazo Ielu paskataties pie Jokera kas ir, asfalta vispār nav… man liekas 2 ielas tik ir bez asfalta… vnks šausmas
Vispār jau pagājušogad teica ka Salātu ielu remontēs 2023 gadā.Atkal futbols…….
Parasti ar šo tehnoloģiju bedru remonts Bauskā tiek veikts maija sākumā, un šis gads nebūs izņēmums.
Un ar to arī pietiks līdz nākoša gada maijam….
Jāsāk zīmēt vīriešu dzimumorgānu tajās bedrēs un ap tām, ko tad pašvaldība iesāks?
Rundāles avoti un Mežotnes baznīca – gadsimta Bauskas novada objekti. Kurš tad beigās uzvarēja tajā slavenajā konkursā par baznīcas pārvaldnieku?
Bedres un bedrītes, ielu vietā, ir ne tikai Bauskā, bet arī Iecavā. Uz E. Virzas ielas ir izveidojušās vairākas dziļas bedres. It kā jau zinu, ka tās tur ir un ar katru dienu kļūst nedaudz plašākas, bet tāpat, reiz knapi izvairījos no iebraukšanas vienā šajā lamatā. Ar plato auto riepu, jau nekas īpašs, bet, ja tas notiek braucot ar mocīti, tad sekas var būt diezgan nepatīkamas. Bija doma, iestādīt bedrēs krāsainas, košas atraitnītes, lai var labāk pamanīt, pie viena atbalstot vietējos lauksaimniekus. Pagaidām bedres paliks bez puķēm, bet es cerēšu, ka atgriežoties Latvijā pirms Māmiņdienas, būs noticis brīnums, un viena no Iecavas galvenajām ielām būs sakārtota, lai neapdraudētu manu dzīvību un veselību.
atkal Viona?
Viona forever
Varbūt ziedojam naudu Latvijas ceļiem,Bauskas ielām.Pietiek visu ziedot ukraiņiem.
Tad, kad atnāks “russkij mir”, pret ko šodien ar Latvijas atbalstu cīnās ukraiņi, tad būs vienalga, ir vai nav bedres uz ielām … Tad ne tas vien būs! Tā, ka, ja ir jāizvēlās, tad es, labāk, piecietīšu bedres, nevis “russkij mir”.
Pilnīgi piekrītu iepriekšējam rakstītājam un uzskatu, ka ukraiņu piesaukšana šeit ir ne tikai nevietā, bet arī kārtējā russkij mir toļļa izpaušanās. Tikai nevajadzētu šīs lietas tā pretstatīt. Ja nauda tiktu ziedota Ukrainai tad mēs vēl saprastu kā vārdā jāpiecieš kāda bedre, bet te jau viņa tiek ziedota Vionai, kura vienkārši nekvalitatīvi dara savu darbu.
Vispār jau šis ir nekvalitatīvs darbs.
1. Brauc un taisa tikai lielās.
2. Šķembas neblietē
3. Nesavāc aiz sevis (man sameta zālājā asfalta gabalus)
4. Ūdens aitaisītajā bedrē tiks iekša un turpinās “savu darbu”
te tiešām jāpiekrīt nezinošajai Šķiliņas kundzei, jo tiešām nevar zināt cik naudas “aizies” pilsētas ielu bedrīšu remontam, jo savulaik šos darbus veica Vides servisa brigāde un nekādus lielos pierakstījumus nebija vērts veikt, jo tāpat tā nauda pašvaldības kontos apgrozījās. Cita lieta, ja darbus uztic firmai un ne tik sen KNAB Jēkabs ziņoja, ka lielākie korupcijas riski ir tieši pašvaldību iepirkumos un šis nu ir viens no pašvaldības šīgada iepirkumiem. Spriediet paši- ar vai bez korupcijas….
Vai man vienīgajam liekas, ka šī domes vadība ved novadu pilnīgā purvā?
Kaut kā laika apstākļi netraucē asfaltēt Ķekavas apvedceļu
https://youtu.be/COhe5OAGxYU
Tiri labs aparats ja pamekle vairak nevis tikai doma ka zin visu 🙂
Gan ar gaisu izpus gan ieber maisijumu kuram nevajag blieti ka cits raksta.
Pirmkārt jāņem vērā, kāda smagsvara tranzit plūsma diennakti pārvietojas…lai, ka jūsmoju par Jelgavu, bet tur centra ir vēl lielāki ielāpi un jau sāk atvērties arī bedres…taka- visu nosaka kvalitāte, lai ik pēc gada tā nebūtu jālabo…
Izskatas, ka ceļi jāveido tā, lai pēc abramsiem, ar riteni vēl varētu pabraukt…
Tas ir apbrinojami- ka valsts 30 gadu griezumā nespēj tikt galā ar galveno- ar ceļiem..
Ja nav celu- nav arī attīstība…
Jebkurš “atbildīgais” jeb turības absolvents var atvērt LVC mājaslapu un tur sīki un konkrēti izlasīt ielu remonta noteikumus, prasības, konstruktīvos risinājumus, utt. Un salīdzināt ar to, ko un kā dara Viona un par ko tiek izšķērdēta mūsu visu nauda. Gribētos zināt konkrētos līguma parakstītājus un darbu apmaksas parakstītājus. Cik saprotams, tad pašvaldībā daudzi ir tik “profesināli “ceļinieki ar diplomiem un sertifikātiem, ka viņiem uzspļaut uz jebkādām tehniski pamatotām ielu remonta tehniskajām prasībām un normām.