Bauskas novada domes trīs komiteju sēdēs skatīts jautājums par Bauskas novada pašvaldības nekustamā īpašuma pilsētā, Pasta ielā 5, daļas nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai «Bauskas vecpilsēta». Mērķis – izveidot biedrību kopienas centru, kas darbotos visa novada labā.

Par jautājumu komiteju sēdēs informēja Bauskas pilsētas nodaļas vadītāja Dace Šķiliņa. Uz sēdēm ieradās arī Bauskas kopienas centra atbalstītāji – par plānotajiem mērķiem informēja biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes locekle Egija Stapkēviča, atbalstīt bija ieradušās Laura Ikerte, Indra Liepa un Ieva Bronko-Pastore, savukārt lēmumu pieņemšanai internetā sekoja līdzi arī citi kopienas pārstāvji. Atgādinām, ka kopienas centra ideja radās biedrības «Bauskas vecpilsēta» rīkoto pasākumu laikā un vairāku biedrību iniciatīvas grupa rosināja aktīvi darboties telpu iegūšanai, lai veicinātu kopienas attīstību un aktivitātes Bauskas vecpilsētas un Bauskas novada teritorijā.

Plašāk par iemesliem, kāpēc biedrība aicina piešķirt daļu ēkas bezatlīdzības lietošanā, stāstīja E. Stapkēviča. Viņa uzsvēra, ka daudzos novados ir biedrību centri un risinājumi ir dažādi, bet Bauskas novadā pašlaik šo iniciatīvu uzņēmušies brīvprātīgie – nevalstiskais sektors. Telpas atrodas Bauskas rātslaukumā, otrajā stāvā, kopējā platība ir 313 kvadrātmetri, ir 13 lielākas un mazākas telpas.

«Mūsu lielais mērķis ir stiprināt nevalstisko sektoru un sadarbību dzīves kvalitātes celšanai pilsētā un novadā. Centrs nav iecerēts kā biroja telpas, bet gan domāts tieši iedzīvotāju aktivitātēm. Telpas ir pašvaldības īpašumā ar labu atrašanās vietu, ir arī izmantojams pagalms,» stāstīja E. Stapkēviča.

Deputāte Līga Jankova interesējās, vai centīsies veidot plašāku sadarbību ar Rundāles, Iecavas un Vecumnieku apvienību biedrībām. E. Stapkēviča norādīja, ka no izveidotās kopienas divas biedrības pārstāv visu novadu un arī pārējām biedrībām dalībnieki nav tikai no Bauskas pilsētas, bet arī citām apdzīvotām vietām. Arī nākotnē plānots, ka telpas būs domātas ne tikai iesaistītajām biedrībām, bet arī citām Bauskas vecpilsētai vai novadam nozīmīgām aktivitātēm.

«Iespējamas meistarklases, var iznomāt telpas, atbalstīt jaunos uzņēmējus, veikt dažādus pasākumus, meklēt iespējas īstenot projektus. Tomēr ikvienam jāatceras, ka mēs visi kopā būsim atbildīgi par šī centra telpām,» stāstīja E. Stapkēviča.

Telpas gan pašlaik ir tādā stāvoklī, ka nepieciešama apkures izbūve, jāsakārto labierīcības, elektrības pieslēgums, signalizācija. «Nevalstiskās organizācijas iespēju robežās ir gatavas piemērot telpas lietošanai, veikt remontus, arī aprīkot. Esam gatavi strādāt no pirmās dienas, kad telpas nodos lietošanā,» informēja E. Stapkēviča, reizē gan atzīstot, ka cer uz pašvaldības atbalstu šajā jomā. D. Šķiliņa vērtēja, ka telpu minimāla pārbūve izmaksātu līdz pat 40 tūkstošiem eiro. Deputāts M. Mediņš vērtēja, ka dome varētu plānot daļēji finansēt. D. Šķiliņa sacīja, ka budžetā ir paredzēts finansējums, bet tas nav pietiekams apkures un sanitārā mezgla izbūvei.

Deputātus šāda situācija zināmā mērā izbrīnīja. «Lēmumprojektu atbalstīšu, bet – vai biedrībai ir līdzekļi, lai to varētu darīt? Biedrība strādā sabiedrības labā, bet vai spēs samaksāt maksājumus, kas radīsies? Vai pašvaldība domā par to, kā palīdzēt vismaz pašā sākumā, jo biedrības nepelna finansējumu ar savām iniciatīvām, bet gan darbojas sabiedrības labā,» norūpējusies bija deputāte Inita Nagņibeda. Gan viņa, gan deputāte Ināra Pētersone aicināja pašvaldības speciālistus padomāt par to, kādā veidā sākumā varētu atbalstīt topošo kopienu centru ar komunālajiem maksājumiem. Bauskas kopienas pārstāvji vērtē, ka komunālie maksājumi gadā varētu būt apmēram piecu tūkstošu eiro apmērā.

Šis jautājums darīja bažīgu arī deputātu Juri Krievu, kurš aicina apdomāt finanšu jautājumus un atbildību par solījumiem: «Ir jābūt kādam grafikam, kurā laikā kaut kam ēkā ir jābūt izdarītam. Jābūt skaidrākām līguma attiecībām. Mēs nezinām, par kādām summām runājam. Savstarpēji arī starp biedrībām jābūt skaidrībai, kā maksās,» pauda J. Krievs.

Biedrību kopienas pārstāves atzina, ka ir daudz ieceru, ko varētu īstenot šajās telpās, bet plāns par to, kā veiks labiekārtošanu un maksājumus, vēl nav skaidrs.

«Esam apņēmušies centru izveidot ar mērķi stiprināt nevalstisko organizāciju un to sadarbību dzīves kvalitātes celšanā pilsētā un novadā. Godprātīgi norādījām, ka pašlaik ir nepieciešams atbalsts, meklējam Bauskas pašvaldībā. Reizē izskatām savus līdzekļus, vēršamies pie citiem sadarbības partneriem. Telpas nav tādā stāvoklī, lai ietu uzreiz iekšā un izmantotu. Nepieciešams veikt remontu, aprīkot. Nav funkcionējošas tualetes, nav apkures, nav pieslēgta elektrība. Ir plāni, ir riski. Tomēr telpas, salīdzinot ar daudzām citām vecpilsētas telpām, ir samērā labā stāvoklī – ir jumts, sienas, uz galvas nekas nekrīt. Ilgstoši stāvēja tukšas, mēs redzam, kā to piepildīt,» pauda E. Stapkēviča.

Juristi atzina, ka komunālie maksājumi jāveic personai, kurai nodots nekustamais īpašums. Deputāte I. Pētersone pauda, ka pašlaik Rīgas pašvaldība pēta šo jautājumu, kā palīdzēt nevalstiskām organizācijām šajā jomā, un esot vērts interesēties par citu pašvaldību pieredzi.

Deputāts Juris Krievs aicināja šādu praksi – nekustamā īpašuma nodošanu biedrību vajadzībām – īstenot arī pagastos. «Jāievieš tā, lai citur arī ir,» pauda J. Krievs.

Deputāti visās trīs šīs nedēļas komiteju sēdēs atbalstīja šo lēmumprojektu ar savu balsojumu. Tālāk lems 28. aprīlī Bauskas novada domes sēdē. 

Paredzēts daudz aktivitāšu

BAUSKAS kopienas sadarbības partneri ir: biedrība «Bauskas vecpilsēta», nodibinājums «ViedDoma», biedrība «Bauskas prātnieks», biedrība «Meistars Gothards», Bauskas lauku sieviešu klubs «Apvārsnis», Ieva Ozola, zīmols «Sviesta karamele» un biedrība «Bauskas rajona lauku partnerība».

DAŽAS NO PLĀNOTAJĀM AKTIVITĀTĒM: izstrādāt un īstenot mācības vecpilsētas ēku īpašniekiem kultūras mantojuma saglabāšanai, organizēt restaurācijas meistarklases, iesaistīt vecpilsētas iedzīvotājus un uzņēmējus teritorijas plāna izstrādē, attīstīt idejas – grāmata bērniem, suvenīru līnija, baušķenieku salidojums, vecpilsētas fonds, novada nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības tīkla «štābs», NVO forums, pašvaldības līdzfinansējuma programmu projektu sagatavošanas apmācības, meistarklases, nelielas ekspozīcijas, amatnieku komercizstādes, kopstrādes telpas, multimediju studijas darbs, dažāda veida galda spēļu sacensības un treniņi – šahs, dambrete un citu veidu spēles, kā arī virkne citu aktivitāšu. «Svarīgi, lai ir vieta, kur īstenot iedzīvotāju idejas. Tieši tās, ko iedzīvotāji paši vēlas attīstīt, – Bauskas vecpilsētas īpašumu saimnieku centriņš, šaha, dambretes, novusa turnīri, kopienas vakariņas, vecpilsētas dārznieku klubiņš, māmiņu centriņš, multimediju studija, kino vakari, izstādes, pieaugušo apmācības, mājražotāju tirdziņi vai jebkas cits, kas svarīgs iedzīvotājiem,» pauž iniciatīvas autori.

AVOTS: KOPIENU CENTRA AKTĪVISTU SAGATAVOTĀ PREZENTĀCIJA.