Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) centieni īstenot deputāta un izpildvaras amatpersonas interešu konflikta novēršanu pašvaldībās ir atbalstāmi, aģentūrai LETA pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips (V).”Iespējams, patiešām būtu labāk, ja iestāžu vadītāji nebūtu deputāti. Ir tikai cilvēcīgi, ka iestādes vadītājs cenšas aizstāvēt savas iestādes un pārstāvošās nozares intereses, taču, esot deputāta amatā, tas nav pieļaujams,” uzskata Veips. Mēram piekrīt arī Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Feldmanis. “Iestāžu vadītāji var sniegt savus ierosinājumus, kā, pilnveidojot savu iestādi, attīstīt novadu kopumā. Lai to darītu, nav jākļūst par deputātu. Turklāt reizēm veidojas situācija, kad pārējiem deputātiem nav viegli lemt par vienu vai citu jautājumu, jo tas ir tieši saistīts ar kolēģa – deputāta – vadīto iestādi,” skaidroja Feldmanis. Savukārt par deputātu skaitu pašvaldībās Veips sprieda piesardzīgāk, jo, viņaprāt, šis ir ļoti komplicēts jautājums. Bauskas novada mērs uzskata, ka deputātu skaitam jābūt tik lielam, lai lēmumu pieņemšana būtu objektīva un korekta. “Iespējams, būtu pilnībā jāmaina sistēma, kā tiek izvēlēti domes deputāti. Manuprāt, būtu labāk, ja novados tiktu īstenots nevis partiju princips, bet gan, piemēram, iedzīvotāju apvienību princips, kur katra apvienība pārstāv kādu novada administratīvi teritoriālo vienību, to vislabāk pārzina, tādēļ konstruktīvi var lemt par šīs teritorijas vajadzībām. Bauskas novadam kā teritoriāli lielam novadam, kur apvienojusies Bauskas pilsēta un astoņi pagasti, šis jautājums būtu īpaši aktuāls. Šie procesi ir pārāk politizēti,” skaidroja Veips.
