Pašvaldībām tiek uzlikts par pienākumu pildīt daudzas funkcijas bez
attiecīga finansējuma, tādi centieni turpinās arī jaunu ideju līmenī,
taču pašvaldību vēlmēs ministrijas ne vienmēr ieklausās, intervijā
aģentūrai LETA pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK).
Šādu tendenci Ābelnieks konstatējis gan agrāk deputāta statusā, gan
pirmo sasaukumu vadot domi. “Bieži cenšamies pārliecināt Satiksmes
ministriju, ka viena no lielākajām problēmām ir lauku ceļi. Ir ļoti
daudz mazākas nozīmes ceļu, kas ir valsts pārziņā un kas bieži vien ir
sliktāki nekā pašvaldības ceļi. Dažkārt mums piedāvāts pārņemt valsts
ceļus, bet tas nozīmē jaunas saistības,” skaidroja Ābelnieks.
“Šī tieši varētu būt tā problēma, ka ik pa laikam izskan mēģinājumi
no valdības puses uzlikt pašvaldībai arvien jaunas funkcijas, tām līdzi
nedodot finansējumu. Agrāk tā bija ar pirmsskolas izglītību, tagad
darījumu ar lauksaimniecības zemi tiesiskuma uzraudzība, kas pašvaldībām
nodota,” pauda Bauskas mērs.
Viņš pastāstīja, ka, piemēram, arī Valsts policija vēlas, lai Bauskas
novads izveidotu pašvaldības policiju, vajadzētu arī atskurbtuves
veidot, bet par pašvaldības naudu. “Mēs varbūt būtu ar mieru to visu
darīt, ja valsts dod vismaz pusi finansējuma,” uzskata Ābelnieks.
Viņš skaidroja, ka pašvaldība iegulda lielu naudu arī nacionālas
nozīmes objektos. Piemēram, Mūsas tilta rekonstrukcijā pašvaldība
ieguldījusi kopumā ap 1,2 miljoniem eiro. Aptuveni lēšot, pavisam šajā
projektā finansējums bijis ap pieciem miljoniem, no kā lielākā daļa bija
Eiropas Savienības (ES) nauda. Taču tilts atrodas uz pietiekami svarīga
valsts autoceļa Bauska-Eleja-Dobele-Annenieki.
Tāpat šogad ar pēdējo asfalta kārtu Bauskā
pabeigs posmu, kas vienlaikus ir arī starptautiskās šosejas A7
sastāvdaļa. Pilsētas teritorijā tā ir pašvaldības iela, lai gan šī iela
ir arī daļa no valsts nozīmes šosejas, bet ne vienmēr esot atsaucība
pašvaldības lūgumiem vai interesēm.
“Iedzīvotāji mums regulāri pauž, ka Bauskai
vajag apvedceļu, tādā ideju līmenī tas tiek apspriests sen. Pirms trim
četriem gadiem bija publiskā apspriešana, ka būs apvedceļš saistībā ar
jaunu šoseju Saulkalne-Ārce. Tiek runāts, ka tas varētu būt kaut kad pēc
2020.gada. Tas ir gana nekonkrēti, jo tikpat labi tas var attiekties
arī uz 2050.gadu vai vēl vēlāk. Satiksme pilsētu sadala. Arī vecpilsētu.
Ielas malas veikaliņi, kuriem garām kursēja kravas auto, izzuda. Tur
joprojām ir palikušas tukšas lielās vitrīnas. Skaņa, izplūdes gāzes,
vibrācija. Tas būtiski ietekmē cilvēkus,” skaidroja Ābelnieks.
Tomēr viņš uzskata, ka kopumā valdības un pašvaldību attiecībās tagad esot taisnīgāk nekā pirms pieciem desmit gadiem.
“Esam kā reģionālais attīstības centrs arī nacionālajā attīstības
plānā. Bija laiks, kad bija daudz reģionālo attīstības centru, bet Bauskas
to vidū nebija. Laikam agrāk tos centrus izvēlējās pēc politiskās
piederības. Iekļāva pat tādas pilsētas, kas nebija rajona centri, bet
tur bija atbilstība pēc “krāsām”. Tas iepriekšējā periodā mums nedeva
iespēju piesaistīt ES līdzekļus, kas bija reģionālās attīstības
centriem,” klāstīja Ābelnieks.
“Ja iepriekšējā periodā mums nebija iespējas tikt pie šiem līdzekļiem, tad tagad šāda iespēja ir un tas ir korekti,” secināja Bauskas mērs.
Saistībā ar skolu finansējumu un nepieciešamību kādu skolu slēgt
pašvaldībā regulāri aktualizējas jautājums par Mežotnes
internātvidusskolu, intervijā skaidroja R. Ābelnieks.
Viņš pastāstīja, ka pārsvarā visas skolas novadā ir nokomplektētas un
par vairumu vairs nav diskusiju, taču šis jautājums ir aktuāls saistībā
ar Mežotnes internātvidusskolu, jo, ja tur ir 42 audzēkņi un
pedagoģiskais vai saimnieciskais personāls ir aptuveni tikpat liels,
esot saprotams, ka šīs skolas pastāvēšana ir neskaidra.
“Deputātu vairākums gan nobalsoja par saglabāšanu, bet saimnieciski
un ekonomiski šis lēmums, protams, nav pamatots, jo mūsu pašu novada
bērnu tur ir mazāk par pusi. Protams, internātskolas tiek finansētas arī
no valsts, bet finansējuma apjoms ir atkarīgs no skolēnu skaita. Ja tas
ir tik niecīgs, tad saimnieciskos izdevumus vairs nevar nosegt ar
valsts līdzekļiem un ir nepieciešama krietna pašvaldības “piešprice”,”
skaidroja Ābelnieks.
Viņš informēja, ka saistībā ar šīs skolas saglabāšanu ir doma
izveidot kādas jaunas izglītojošās programmas, un tas jau notiekot.
“Trakākais ir tās apvienotās klases – tur apvienota otrā, piektā un
sestā klase, vidusskolā apvienota desmitā un vienpadsmitā, divpadsmitās
patlaban vispār nav,” uzskata Bauskas mērs.
Viņš personīgi bija aicinājis deputātus šo skolu slēgt, jo to uzturēt
nav ekonomiskā pamatojuma, taču izprotot arī atšķirīgu nostāju -, skolu
saglabājot, tiek pildīta sociālā funkcija, jo Garozas ciems Mežotnes
pagastā ir vairāk vai mazāk saistīts ar skolu un nebūtu viegli, ja daļa
cilvēku pazaudētu darbu.
“Tāpat būtu sarežģījumi ar telpām, kā tās tālāk izmantot. Ja tas būtu
pilsētā, telpām ātri atrastu lietojumu, bet, tā kā tas ir novada nomalē
un līdz turienei nav asfaltēta ceļa, tad saprotams, ka investorus šīs
telpas neinteresēs,” skaidroja Ābelnieks.
