Bauskas Mūzikas un mākslas skolas (MMS) zālē apskatāma kostīmu mākslinieces Baibas Litiņas radīto tērpu izstāde, portālu informēja skolas direktore Anita Velmunska. Šonedēļ B. Litiņa viesojās Bauskas MMS, kur tikās ar izglītības iestādes pedagogiem un audzēkņiem.
Māksliniece savulaik absolvējusi Bauskas Mākslas skolu un mācījusies pie pedagogiem – Olitas Dzelzkalējas, Mārītes Šulces, Aijas Ušerovskas un citiem. Vēlāk viņas izglītības ceļš turpinājies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī studijās Berlīnē. Šobrīd Baiba Litiņa sadarbojas ar teātriem (piedalījusies ap 30 izrāžu tērpu tapšanā), koncertu organizatoriem, piedalās kino projektos un seriālos, apliecinot savu daudzpusību un profesionālo rokrakstu.
A. Velmunska pastāstīja, ka uz Bausku atceļojušas trīs monumentālas kleitas, kas dzīvojušas savu skatuves dzīvi Dailes teātris izrādē “Spīdolas nakts” (V. Kairiša režija), kā arī skices šiem un citiem šīs izrādes varoņu tērpiem. “Laimdotas, Spīdolas un Raganas kleitas ir spilgts apliecinājums tam, ka tērpu veidošanā piedalās ne tikai mākslinieks, bet arī scenogrāfs, videomākslinieki, šuvēji, audēji, kurpnieki un paši aktieri ar savu klātbūtni un padomu tērpa tapšanas gaitā. Kostīms kļūst par koprades rezultātu,” norāda A. Velmunska.
“Ar tērpu palīdzību atklāt tēla būtību un nianses – tāds ir kostīmu mākslinieka galvenais uzdevums. Tikšanās laikā audzēkņi uzzināja, cik daudz zināšanu nepieciešams, lai tērpa skice pārtaptu kostīmā. Nepieciešams rūpīgi lasīt lugu, pētīt autoru un laikmetu, iedziļināties vēsturē un kultūrvidē. Aptvert pasauli tajā laikmetā, kurā pats neesi dzīvojis, ir aizraujoši un izaicinoši,” akcentē Baiba Litiņa.
Tikšanās laikā viņa ar prieku atbildēja uz neskaitāmiem jautājumiem. Audzēkņus interesēja, cik ilgi top tērps izrādei (tas var prasīt pat četrus mēnešus), cik tas maksā, kā izvēlēties audumu, kur glabājas kostīmi, kāpēc viņa izvēlējusies tieši kostīmu mākslinieces ceļu un vai Ēnu dienā iespējams ēnot māksliniekus. Klātesošajiem interesanti bija uzzināt, ka grūtāk radīt nevis skaistos, bet tieši “neglītos” tērpus, kā arī to, cik izaicinošs un pārsteigumiem bagāts ir darbs kino industrijā, piemēram, seriālā “Sisī”.
Sirsnīgs bija stāsts par vecmāmiņām, kuras rosinājušas meiteni pievērsties rokdarbiem – šūšanai un aušanai. Sarunā ar pedagogiem Baiba ar prieku atcerējās arī Bauskas Mākslas skolas laiku, mierīgos un zinošos skolotājus un skolasbiedrus, uzsverot, cik nozīmīgs ir pirmais iedvesmas posms radošajā ceļā.
