Vēl līdz 21. janvārim Bauskas muzejā ir iespēja apskatīt tekstilizstādi «Dzīve kā košums», kurā pārstāvēti vairāku studiju no Rīgas, Gulbenes, Ķekavas, kā arī Bauskas dalībnieču darinājumi – segas, brunči, dvieļi, tamborējumi un daudz kas cits, vēsta Ieva Bronko-Pastore, Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja.

Izstādes noslēguma pasākums un tikšanās ar darbu autoriem paredzēta šosestdien, 20. janvārī, plkst. 12, informē muzejā.

Šī tekstilizstāde Bauskas muzejā ir tikšanās vieta, kurā stāstīts par mūsu tautas saikni ar senču kultūru, tradīcijām un prasmēm, ļauts sajust radīšanas procesu, jo vilnas raupjums silda roku pirkstus tāpat kā pirms 100 gadiem. Segu un lakatu raksti tiek pārrakstīti, pierakstīti, atkārtoti un tomēr citādi.

«Košums. Krāsainība darinājumos, bagātīgi, radoši, smalki, rūpīgi izstrādāti darbi. Koši var darbu darīt, koši sadarboties un būt draugi, koši var sevi parādīt!» izstādē skatāmo veikumu raksturo Ieva Bronko-Pastore.

Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» iedvesmas dzirksts šai izstādei meklējama, studijas dalībniecēm viesojoties Latgalē un iepazīstot segu izšūšanas tradīcijas Baltinavā, ko mēdz dēvēt par «čosnajiem deķiem». Jauniegūtās zināšanas mudināja meklēt un pētīt arī Zemgalē darinātas tamborētas, austas un izšūtas segas, atklāj studijas vadītāja Aiva Linkeviča. Viņa arī piemin, ka par vienu no iedvesmas avotiem kļuva tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» dalībnieces Lailas Podnieces ģimenes mantojumā esoša tamborēta sega ar izšuvumu, kas darināta 20. gadsimta 20. – 30. gados Ozolainē Bauskas apriņķī. Izstādei tapuši vairāki šādā tehnikā darināti darbi.

Savukārt par arheoloģiskā tērpa darināšanas tradīcijām Zemgalē izstādē varēs uzzināt, aplūkojot arheoloģisko tērpu kolekciju, kas tapusi divus gadus, par šo projektu jau iepriekš rakstījusi arī «Bauskas Dzīve». Kolekciju veido dalībnieču pašu darināti arheoloģiskie tērpi, apgūstot un turpinot senās prasmes: ar rokām sašūt garo lina kreklu, celot jostas un apaudus villainei, noaust audumu garajam bruncim, villainei un galvas autam, darināt ādas apavus un somiņas, komplektēt tērpu un rotas. Tērpu kolekcijas pirmizrāde notika šī gada Dziesmu un deju svētku gājienā, dalībniecēm lepojoties ar savu veikumu un popularizējot seno tērpu tradīcijas un darināšanas prasmes.

Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja I. Bronko-Pastore akcentē, ka ekspozīcijā pārstāvēto studiju un pulciņu veikums ir apliecinājums tam, cik svarīgi mācīties, pētīt un saglabāt senās tekstilijas. Un daudzām studistēm misija ir latviešu etnogrāfijā sastopamo tekstīliju ornamentu, krāsu un formu pētniecība, seno tekstilizstrādājumu kopēšana un saglabāšana, kā arī tautas mantojuma bagātības pielietošana mūsdienu apģērbā un interjera priekšmetos. 

Izstādes dalībnieki:

● Tautas lietišķās mākslas studija «Bauska» (vadītāja Aiva Linkeviča);

● Tautas lietišķās mākslas studija «Draudzība» (Rīga, vadītāja Irisa Blumate);

● Tautas lietišķās mākslas studija «Rīdze» (Rīga, vadītājs Māris Maniņš);

● Tautas lietišķās mākslas studija «Sagša» (Gulbene, vadītāja Biruta Akmentiņa); Ķekavas rokdarbu pulciņš «Labieši» (vadītājas Andra Gribuste un Daira Meldere).