Bauskas muzejā atklāta izsmalcināta un īpaša izstāde

Līdz nākamā gada 29. janvārim Bauskas muzejā apskatāma izstāde «Mana pasaule», kurā eksponēti mākslas darbi no Latvijas privātkolekcijām.

Izstādē apskatāmas gleznas, zīmējumi un grafikas no Latvijas kolekcionāru – Tamāras Čudnovskas, Margaretas Blūmas, Anatolija Rakitjanska, Jūlijas Tereščenko un Elīnas Kuzimas – privātkolekcijām. Interesentiem apskatīšanai pieejami mākslinieku Aleksandras Beļcovas, Georgija Zerņicka, Josifa Elgurta, Jeļenas Antimonovas, Nellijas Zirnītes un Elvīras Kuzņecovas darbi.

Ekspozīcija sastāv gan no kolekcionāru pašu pirktajām pērlēm, gan arī dāvinājumiem no māksliniekiem. Lielākā daļa darbu plašākai apskatīšanai ir izvietoti pirmo reizi.

Skices ar kolekcionāres meitu

«Mana privātkolekcija ir saistīta ar ģimenes vēsturi un ar to, ka daudzus gadus aktīvi nodarbojos ar izstāžu iekārtošanu,» pastāsta kolekcionāre Tamāra Čudnovska, «draudzējos ar daudziem māksliniekiem, un man paveicās personīgi pazīt gan Jeļenu Antimonovu, gan arī Elvīru Kuzņecovu. Sakarā ar to, ka mēs viena otru pazinām, veidojās kontakts starp māksliniekiem, kopīgi veidojot un domājot idejas dažādām izstādēm.»

T. Čudnovska pastāsta, ka ir arī kolekcionāri, kas meklē un pērk konkrētu mākslinieku darbus, piemēram, Margareta Blūma, kura iecienījusi Georgija Zerņicka daiļradi. «Margareta kolekcionē tieši viņa darbus, un lielākā daļa no mākslinieka kolekcijas pieder viņai,» pastāsta Tamāra, «svarīga atšķirība ir tāda, ka darbos ir redzams ne tikai mākslinieka raksturojums, bet arī kolekcionāra. Jeļena Antimonova ir skicējusi manu meitu, viņa sākumā aicināja mani, bet es nevēlējos pozēt. Tad es ar meitiņu sarunāju, un tad kādas četras piecas stundas runājāmies, dzērām tēju un gleznotāja skicēja. Interesanti, ka vēl vienu kolekcionāri, Jūliju Tereščenko, arī māksliniece bija uzaicinājusi, lai viņu skicētu, un Jeļena apvienoja tēlus, kurus redzēja manā meitā un Jūlijā. Izstādē redzams, kāds bija darba process un kāds ir rezultāts.»

T. Čudnovskas privātkolekcija lielākoties sastāv no ģimenes kolekcijas, un viņa atsevišķu mākslinieku darbus nemeklē. «Manas vecmāmiņas māsa ar Aleksandru Beļcovu bija ļoti labas draudzenes ilgus gadus, un līdz pēdējai Zelmas dienai (T. Čudnovskas vecmāmiņas māsas vārds) bija satikušas un viņām vienmēr bija, par ko parunāt. Pat ja māksliniece vairs nevarēja zīmēt, viņas tā-
pat tikās regulāri, lai sarunātos,» stāsta T. Čudnovska, «manā kolekcijā var redzēt Zelmas istabas interjeru, skatu no loga un tādus intīmus momentus. Šī kolekcija tiek rādīta pirmo reizi, nekur iepriekš tā nav izstādīta, jo tā dzīvo mūsu mājās kopā ar mūsu ģimeni. Atmiņas par saviem tuviniekiem.»

Reta iespēja redzēt šos darbus

«Es ļoti mīlu visus māksliniekus, ar kuriem esmu pazīstama. Tuvs man ir Georga Zerņicka darbs, kurā atspoguļots putniņš ar plaukstu. Man patīk visi viņa darbi, bet tieši šis man ir kā simbols – cilvēka roka, putna lidojums un tāds siltums kā mazā putniņā. Man šķiet, ka šis darbs filozofiski ir ļoti interesants,» stāsta kolekcionāre, «mīlu arī Antimonovas darbus, tajos ir tāds ļoti izsmalcināts, aristokrātisks, skaists stils. Beļcova ir ne tikai kā vēsture, man ļoti patīk arī vecmāmiņas māsas Zelmas jaunības portrets.» T. Čudnovska uzskata, ka katram kolekcionāram ir ne tikai kaut kas, ko atcerēties, bet arī ko pastāstīt par darbiem, kuri ir viņa īpašumā.

«Izstādi raksturotu kā izsmalcinātu, tas ir liels retums, ka ir iespējams redzēt tādus darbus, kuri praktiski nekur nav rādīti. Izsmalcināti tādā ziņā, ka paši mākslinieki ir ļoti labi, un ir interesanti redzēt to, ko nav iespējams redzēt lielās izstādēs,» ekspozīciju Bauskas muzejā raksturo T. Čudnovska, «tajā ir siltums, tāda kā saruna ne tikai ar skatītājiem, bet arī ar iekšējo pasauli, kura veidojas starp mākslinieku un otro pusi, ko nosacīti nosauksim par kolekcionāru, lai gan vairāk ar draugu.» Kolekcionāre pastāsta, ka Georgija Zerņicka izstādēs ir atspoguļota viņa glezniecība, taču šajā ekspozīcijā ir redzams arī viņa zīmēšanas talants, ko lielākās izstādēs parasti neatspoguļo. «Šeit ir iespēja redzēt, ka viņš ir interesants arī kā zīmētājs un ilustrators ar saviem spēcīgiem raksturiem,» tā T. Čudnovska, «tāpēc saku, ka izstādē parādās ļoti interesanti akcenti, kuros, ja nopietni ieskatās, veidojas pasaule, kura nav tik oficiāla, bet ir katram sava iekšēja telpa.»

Bauskas muzejā ir fantastiskas zāles, kur šos darbus var parādīt, uzskata T. Čudnovska. Ir tīra, skaista izstāde, kur nekas netraucē. Ir iespējams pabūt vienatnē ar darbiem un izveidot tādu kā kontaktu ar tiem.

Atspoguļo gaišas skumjas

Bauskas muzejā izstādīti vairāku talantīgu mākslinieku darbi, no kuriem liela daļa skatītāju acīm apskatāmi pirmo reizi. Mākslinieks Georgijs Zerņickis glezniecībai pievērsies 40 gadu vecumā, taču līdz tam ilgu laiku strādājis konstruktoru birojā. Lai gan mākslinieks bija studējis Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina programmas vakara nodaļā, šajā profesijā nebija strādājis nevienu dienu.

Mākslinieka darbi pievērš uzmanību ar toņiem un atspoguļotajiem tēliem, jo nereti izskatās skumji un vientuļi. Tomēr savulaik intervijā ar bijušo «Bauskas Dzīves» žurnālisti Ainu Ušču talantīgais mākslinieks atklājis, ka tēliem viņa gleznās reizēm nav ne vecuma, ne dzimuma konkrētības, un tie ir reālā laikā neeksistējoši tēli. «Tiem nepieder lietas, kas cilvēkiem nozīmē statusu vai labklājību. Tā ir atziņa – cik maz cilvēkam ir vajadzīgs, lai justos laimīgs,» mākslinieks atzinis intervijā, «skatītāji nereti jautā, kāpēc gleznu personāži izskatās bēdīgi. Nē, tās nav bēdas, tikai gaišas skumjas – tā es domāju.»

Ilustrētas vairāk nekā 60 grāmatas

Māksliniece Elvīra Kuzņecova absolvējusi Odesas teātra un mākslas skolas teātra leļļu mākslinieka, butafora nodaļu. Māksliniece ir gatavojusi gan marionetes, gan teātra, cirka un televīzijas lelles, kā arī kostīmu, dekoratīvās un tekstila lelles. Viņas darbiem piemīt leļļu tēliem raksturīga draudzīga groteska. Izstādē Bauskas muzejā apskatāmi nedaudzi mākslinieces zīmējumi, kā arī tērpu un tēlu skices, kuras tapušas teātra izrādēm.

Izstādē vērojami arī Gruzijā dzimušās mākslinieces Jeļenas Antimonovas darbi. Māksliniece absolvējusi Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Viņas darbos izmantotas dažādas tehnikas un žanri, un tiem raksturīgs psiholoģiski precīzs dvēseles noskaņojuma attēlojums – izmantotajiem akvareļiem piemīt sentimentalitāte, bet grafiskajiem mākslas darbiem raksturīgs patiess dabiskums. Izmantojot savu talantu, māksliniece Jeļena Antimonova ir noformējusi un ilustrējusi vairāk nekā 60 grāmatas, kuru vidū ir arī pasaules klasikas, kā arī latvju dainu miniatūras grāmatiņas.

Tehniku dažādība

Mākslinieks Josifs Elgurts ir dzimis Rumānijā, Rīgā dzīvoja kopš 1952. gada. Absolvējis Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, atzīts par spilgtu grafikas meistaru. Kopš 20. gadsimta 70. gadiem savos darbos vairs neattēlojis cilvēkus, bet gan ainavas un kluso dabu, izmantojot litogrāfijas, linogriezuma, oforta un monotīpijas tehnikas.

Vēl izstādē apskatāmi arī mākslinieces Aleksandras Beļcovas mākslas darbi, kura ir apdāvināta gleznotāja, grafiķe un arī koloriste. Mākslas pasaulē ir strādājusi gan eļļas, gan pasteļa, gan arī akvareļu tehnikās, sākotnēji veidojot modernisma, īpaši kubisma ietekmētus darbus, pamazām izveidojot savu rokrakstu. Aleksandra Beļcova pievērsusies klusajai dabai un ainavām, taču galveno mākslinieces daiļrades īpatsvaru veido portreti un žanrveida gleznojumi.

Lietuviešu izcelsmes latviešu grafiķe Nellija Zirnīte sākotnēji mācījusies Viļņas Mākslas institūta Grafikas nodaļā, kā arī absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu un ieguvusi mākslas maģistres grādu. Māksliniece strādā oforta un akvatintas tehnikā, un 80. gadu otrajā pusē savaldzināja mākslas baudītājus ar smalkiem, tonāli noskaņotiem cilvēka un vides attiecību tēmai veltītiem ofortiem. Nellija Zirnīte arī pati bijusi grafikas pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Kristīgajā akadēmijā.