www.bauskasdzive.lv
Sestdien, 14. septembrī, Bauskas muzejā notiks vēstures lasījumi “Bauskas aizstāvēšanas kaujām – 80”, kas veltīti 80. gadadienai kopš kaujām par Bausku 1944. gada augustā un septembrī. Pasākuma laikā vēsturnieki un pētnieki analizēs mazāk zināmus vēstures faktus un apspriedīs Bauskas aizstāvju lomu Otrā pasaules kara laikā, portālu informēja Bauskas muzeja pārstāve Ieva Bronko-Pastore.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins klātesošos iepazīstinās ar nezināmām 1944. gada Bauskas kauju lappusēm, kam sekos LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka Ulda Neiburga lekcija par latviešu karavīru struktūru un nozīmi šajās kaujās. Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks stāstīs par Bauskas aizstāvju godināšanas tradīciju izcelsmi un attīstību. Vēstures lasījumu noslēgumā iecerēta diskusija par izskanējušajiem tematiem.
Pulksten 14 Brīvības bulvārī pie piemiņas akmens Bauskas aizstāvjiem notiks atceres pasākums. Jau vairākus gadu desmitus 14. septembrī piemin Bauskas pilsētas un apriņķa iedzīvotājus, kuri 1944. gadā aizstāvēja savu pilsētu pret otrreizējo padomju okupāciju. Pusotru mēnesi ilgajās cīņās daudzi jauni puiši un vīri gados, būdami Bauskas un Latvijas patrioti, nolika savas galvas, aizsargājot savu Tēvzemi pret uzbrūkošās Sarkanās armijas vairākkārtīgu pārspēku.
Vēstures lasījumi tiek organizēti sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.
Ko tad šie vīri aizstāvēja?Nacistiskās Vācijas militāro režīmu?Padomju armija tai laikā bija daļa no sabiedrotajiem un šis fakts nav apstrīdams.
Brūnais mēris latviešiem bija mazāk bīstams kā sarkanais, tapēc arī aizstāvēja.
Valdis Kuzmins, kas uzstāsies, ļoti interesanti stāsta, klausos Latvijas radio intervijas ar viņu, kuras vada Eduards Liniņš.
Diemžēl, arī baušķenieki un pārējie novadnieki zināja, ko nozīmē sarkanais terors, kas tika piedzīvots gan 1919., gan baigajā 1940./41. gadā. Tāpēc pat neuzdrošinies zaimot un noniecināt tos drosmīgos vīrus, kas atdeva dzīvības par mūsu pilsētas sargāšanu no komunistu salašņām! Tas, ka sabiedrotie, tam nebija nekādas nozīmes.
Paldies par šī nozīmīgā posma piemiņu un gaidāmajiem lasījumiem!
50 krievu okupācijas gados tādiem jurkiem pamatīgi izskalotas smadzenes. Tad ejiet un paklausieties lekcijās pausto viedokli, varbūt uzdodiet kādus jautājumus, izsakiet iebildumus, šaubas, nevis te tukši pļurkstiet ar pamatskolās sagrābstītām gudrībām
Abi režīmi bija naidīgi Latvijas valstij un tautai. Ja nacisti būtu uzvarējuši, latviešus, kā mazāk vērtīgu nāciju pēc Hitlera domām, visticamāk, pārceltu tālāk uz ziemeļiem. Par labiem esam Fīrers atzina vien zilacainus āriešus. Cilvēku ar īpašām vajadzībām nebūtu, tāpat arī ebreju, čigānu, poļu utt., utjp.
ok, varbūt vajadzēja teikt “šķita mazāk bīstams” Nenoliedzu, ka abas izvēles bija sliktas, bet tajā brīdī tā tas izskatījās.
Mana vecāmāte ar šausmām atcerējās, ka fašisti nošāva lādzīgo ebreju veikalnieku no tagadējās Dāviņu pagasta teritorijas.
Divi vecākie brāļi viņai aizgāja bojā Latviešu leģionā pie Baltkrievijas robežas.
Visu cieņu kritušajiem Bauskas aizstāvjiem, taču, pieminot viņu kopumā bezjēdzīgo upurēšanos, nevajadzētu aizmirst, ka vērmahts jau nebija Latvijas aizstāvis pret Staļina impēriju, bet tikai ierocis Hitlera murgaino mērķu sasniegšanai, un Latvijas iedzīvotāju iesaistīšana tā rindās bija rupjš starptautisko tiesību pārkāpums. Šādi lasījumi ir tikai apsveicami, taču nevajadzētu tajos, pakļaujoties šodienas politiskajai konjunktūrai, kārtējo reizi izkropļot patieso vēstures ainu.
pag, Bauska tacu netika neko turēta, tur bija 5-6 štrāfenekseciren nīkoņi pie 2-3 mg 34 vai 42, ar 300 patronām katram, kas nobēra pa kārtai un atdevās gūstā…Vai es maldos, pakomentejiet, kungi:)