Mūzikas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas programmas konkursā Valsts kultūrkapitāla fonds sadalījis 120 000 eiro, aģentūru LETA informēja VKKF pārstāve Ilona Skuja.
Mūzikas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas programmas konkursā saņemti 55 pieteikumi, no kuriem atbalstīti 26 projekti.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai iezīmēti 7602 eiro materiāli tehniskās bāzes pilnveidei, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija plāno par 38 390 eiro iegādāties marimbu un basa flautu.
Gulbenes Mūzikas skolai paredzēti 1155 eiro, lai mācību iestāde varētu papildināt mūzikas instrumentus, Pļaviņu Mūzikas skolai piešķirs 3000 eiro, lai tā varētu iegādāties baritona saksofonu, savukārt Latgales Mūzikas un mākslu vidusskola iecerējusi ieguldīt 1989 eiro saksafonu iegādei.
Lai uzlabotu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas materiāltehnisko bāzi, VKKF mācību iestādi atbalstījis ar 4997 eiro, Viļānu Mūzikas un mākslas skola iecerējusi ieguldīt piešķirto finansējumu 1804 eiro apmērā, lai iegādātos saksofonus.
Bauskas Mūzikas un mākslas skolai piešķirti 900 eiro, kurus mācību iestāde ieguldīs čellu iegādē. Valmieras novada pašvaldība atbalstīta ar 1500 eiro, lai pūtēju orķestrim varētu iegādāties mežragu. Jēkabpils mūzikas skola plāno ieguldīt piešķirtos līdzekļus 965 eiro apmērā, lai varētu iegādāties trīs oktāvu marimbu un tenora saksofonu, Siguldas Mākslu skolai “Baltais flīģelis” iezīmēti 1074 eiro flīgelhorna iegādei.
Ventspils Mūzikas vidusskolas materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumam VKKF piešķīris 4898 eiro, Augšdaugavas novada pašvaldības centrālā administrācija atbalstīta ar 2634 eiro, lai varētu uzlabot akordeona klases materiāli tehnisko bāzi. Babītes Mūzikas skolai iezīmēti 1100 eiro, lai izglītības iestāde varētu iegādāties orķestra koncertbungas, Tukuma novada pašvaldībai paredzēti 1565 eiro, lai varētu iegādāties mežragu.
Grobiņas Mūzikas un mākslas skola ieguldīs piešķirto finansējumu 3713 eiro apmērā, lai iegādātos akustiskās klavieres, Ogres Mūzikas un Mākslas skolai iezīmēti 4500 eiro, lai varētu iegādāties mūzikas instrumentus. Kārsavas Mūzikas un mākslas skolai paredzēti 1800 eiro, lai iegādātos akordeonu, savukārt Nacionālā Mākslu vidusskola atbalstīta ar 8497 eiro, lai palīdzētu iegādāties marimbu, kas paredzēta Emīla Dārziņa mūzikas skolas Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļai.
Smiltenes Mūzikas skola ieguldīs 3000 eiro, lai iegādātos pianīnu. Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolai paredzēti 5800 eiro, lai uzlabotu vidusskolas materiāli tehnisko bāzi. Nacionālā Mākslu vidusskola atbalstīta ar 3760 eiro, lai uzlabotu Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas materiāli tehnisko bāzi, Maltas mūzikas skola iecerējusi ieguldīt 2769 eiro instrumentu iegādē.
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolai iezīmēti 4930 eiro, lai uzlabotu vidusskolas materiāli tehnisko bāzi, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas vidusskola ieguldīs 6889 eiro mūzikas instrumentu iegādei, savukārt Ilūkstes Mūzikas un mākslas skola izlietos piešķirtos 769 eiro, lai uzlabotu skolas pūšamo instrumentu materiālo bāzi.
Malači, ka piesaista finansējumu. Vai dome arī palīdzēja? Gan jau-tā tam būtu jābūt.
Malači!
Attīstības nodaļai nav redzējuma.Atsēž neko nedara.Nevis skolai jāmeklē projekti,bet attīstības nodaļai.
Kāpēc tik glaunos projektos kā 2.vsk.,nav lifta skolā.Pamatenē pat pacēlāja nav.
Kliedz skola visiem!Kur lifts?
Tā izskatās, ka mūzikas skolas cīnās vienas pašas, bet citi gaida visu no domes gatavu. Tas tiešām nav saprotams, kāpēc pa miljonu projektiem nesakārtoja liftu ģimnāzijā? Kāpēc???? Kur bija skolas vadība un pārējie domes speciālisti? Tikai gudri aizrādīt un tabulas taisīt????kāda vispār jēga no viņiem????
Novada daudzie sabiedrisko attiecību speciālisti visi ar par šo klusē? Tiksi sludina un slavina novada vadību, nebūs iestādes, kuras tiešām strādā un cenšas attīstīties, kā nu pašas māk.
Novada daudzie sabiedrisko attiecību speciālisti par šādu notikumu, kaut arī uz miljonu projektu fona, necilu, bet iestādei nozīmīgu, klusē. Sabiedrisko attiecību speciālisti tikai sludina un slavina novada vadību, nevis tiek paslavētas vai izteiktas iestādes, kuras tiešām strādā pašas un cenšas attīstīties, kā nu pašas māk.
Vai cik daudz čellu un visu kaut ko citu noderīgu mācībām varētu sagādāt par pašvaldības iztērēto sava tēla spodrināšanā!
Malači!Anita,izturību!
Prieks par jums!
Ne Bauskas pils,ne Ģimnāzija un 2.vidusdkola,kur ieguldīti miljoni nav paredzēta cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem.
Pacēlāji ir Pamūšā,Uzvarā..u.t.
Lifta nav.Novada domē arī nav.
Man bērnu vajadzēja ielikt skolā.Pamatskolā nav,Rundālē nav.
Lifs kur??????Miljonu projekti???
Vera-skola visiem!!! KUR???
Rundālē nav ne liftu,ne padagogu.Muzikas skolā teica vīrietis onkulīts mācīs,nekā tantīte īsu matiņu.
Kur ta onkulītis??
Tikai tantīte?Kur tie skolotāji???Kur mazais onkulītis??Dikti labs izskatījās vienā koncertā ??!
Vera
Nu sasmējos :::)))):;;:)))
Kas par onkulīti:)))))
Lai mācību daļa meklē visus savus pazudušos onkulīšus:;)))))
Fantastiskā Anita!
Spēku,veselību,izturību!Lai izdodas!
Perfekta it visā!
Rundālē mūzikas skolā ir bardaks.Lūdzu sakārtojiet šo!
Onkulītis-“ vokālists ”, kura bieži nav skolā un augstos amatos bijusī kundzīte ar cepuri un bizēm. Saldais pārītis. Kas par fascinējošu pāri!
Nosaukto iestāžu vadītāji domā “šauri”, nav vērsti uz integrāciju, iekļaujošu sabiedrību. Ar mūsdienu būvniecības iespējām liftu ierīkot var samērā viegli. Piemērs ir Bauskas poliklīnika. Daži savās iestādēs negrib vai nespēj redzēt bērnus un pieaugušos ar kustību traucējumiem. Tā ir rupja kļūda. Vadītāji, meklējiet iespēju ierīkot pacēlājus, liftus! Rakstiet projektus! Tas ir Jūsu darbs – nodrošināt, lai vide būtu pieejama un droša!