ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Vēl līdz 5. janvārim turpinās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likuma «Grozījumi Notariāta likumā» atcelšanu. Parakstu vākšanas vietas darbojas katru dienu, tās atvērtas bija arī Ziemassvētku laikā – 24., 25. un 26. decembrī.
Par parakstu vākšanas vietām Bauskas novadā noteikti pieci Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC) – Bauskā, Iecavā, Rundālē, Vecumniekos un Skaistkalnē, «Bauskas Dzīvi» iepriekš informējis novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis.
Viņš ziņoja, ka kopš 7. decembra, kad sākta parakstīšanās, līdz 26. decembrim Bauskas novada parakstīšanās vietās parakstījušies kopā 325 pilsoņi: Bauskas VPVKAC – 159, Rundāles VPVKAC – 30, Iecavā – 34, Vecumniekos – 52 un Skaistkalnes VPVKAC – 50 pilsoņu. Tāds ir rezultāts pēc 20 parakstu vākšanas dienām.
Ziemassvētku laika trijās dienās visā Bauskas novadā kopā savākti 15 paraksti, savukārt 24. decembrī uz parakstu vākšanas vietām novadā nebija atnācis neviens pilsonis, papildina J. Gailis.
Kā jau «Bauskas Dzīve» iepriekš vēstījusi, parakstīšanās iespējama tikai klātienē, interneta vidē tā netiek organizēta. Ielūgumi netiek izsūtīti, jo par apturētā likuma «Grozījumi Notariāta likumā» atcelšanu iespējams parakstīties jebkurā attiecīgajā vietā visā Latvijā, arī ārzemēs.
Latvijā nepilnu trīs nedēļu laikā savākti nedaudz vairāk nekā 10% no nepieciešamajām balsīm, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, par attiecīgo grozījumu Notariāta likumā atcelšanas referenduma ierosināšanu no 7.decembra līdz 26.decembra plkst.16 visā Latvijā parakstījušies 16 170 vēlētāji jeb 10,5% no referenduma ierosināšanai nepieciešamā skaita.
Lai ierosinātu referendumu, līdz 5.janvārim jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 241 vēlētāja paraksts. Līdzšinējās tendences pārliecinoši liecina, ka opozīcijas partijas šajā jautājumā nav spējušas mobilizēt savus vēlētājus, un, ja parakstīšanās aktivitāte gadu mijas laikā ļoti strauji nekāps, tad referendumu par grozījumu atcelšanu neizdosies ierosināt.
«Bauskas Dzīve» atgādina, ka Saeimas vairākums 9. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no 2024. gada 1. jūlija paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Tomēr īsi pēc tam opozīcijas politiskie spēki paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu.
Atbilstoši Satversmei pēc 34 Saeimas opozīcijas – Apvienotā saraksta, «Latvija pirmajā vietā» un Nacionālās apvienības – deputātu prasījuma Valsts prezidents uz diviem mēnešiem apturēja Saeimā pieņemto grozījumu Notariāta likumā izsludināšanu.
Tātad parakstu vākšanas vietās pilsoņi parakstās pret veiktajiem grozījumiem Notariāta likumā, pret plānotā jaunā tiesību institūta – partnerība – ieviešanu. Partnerība paredzēta kā jauns veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku, arī viendzimuma, attiecības. Tādējādi iecerēts nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību, iepriekš skaidrojusi Tieslietu ministrija.
jājautā, cik daudz balstiesīgo Latvijas pilsoņu ir iedziļinājušies šajos, patreiz apturētajos “notariāta likuma grozījumos”? Vai patreizējai varai ir jebkāda interese plašākai sabiedrībai izskaidrot likuma pieņemšanas sekas ilgtermiņā? Likuma, kura pieņemšanu patreiz esošā vara uzskatīja par vienu no savām prioritātēm, kā sasniegšanai tika izmantota arī politiskā korupcija? Vai kas no notiekošā vispār var būt savādāks, ja vara kardināli ieinteresēta, lai “notariāta likuma grozījumi” tiktu pieņemti un visi iebildumi tiktu noraidīti?
Ja Jums tik ļoti nepatīk “esošā vara” un viņas pieņemtie likumi, neaizmirstiet nākamreiz izpildīt savu pilsoņa pienākumu, piedalīties vēlēšanās un ievēlēt saviem uzskatiem atbilstošu politiķus!
piekritu -savadak-teiktajam. ka d jaiet, vēlet, ta pasiva aktivitate, vai ari saka-nav jau par ko velet, visi vienadi,.tada attiekme, vienaldziba, nu tad ari tagad nav ko brinities. ir tā-kā ir.
ja pēc likuma divi pederfīli var savas “attiecības” nokārtot pie notāra un kā tēvs Nr.1 un tēvs Nr.2 pavisam likumīgi adoptēt bērnu, kuram nemaz nav jāpiesola konfektes, vien jāmācās no saviem “vecākiem” viss dzīvei “noderīgais”. Kā arī, kas būtu savādāk, ja kaut 99% elektorāta nobalsotu par pie vēlēšanām pielaistajām politkopām, kuras savus priekšvēlēšanu solījumus pēc ievēlēšanas maina pēc vajadzības? Var jau būt naivs, bet tik lielā mērā?
NU, tad saņemās un iet parakstīties. Nav ko te komentēt
Partijas ir bandas, lietderīgie muļķi vai ārvalstu ietekmes aģenti. To partijas ir pierādījušas 30 gados.
Ja jau visas esošās partijas ir bandas un to kandidāti bandīti, vēl jau paliek iespēja dibināt savu šķīsto ideālistu partiju. Tā kā – uz priekšu, šķīstā nevainība! Gaidīšu ar nepacietību.
ne jau uzreiz mūsu interešu klubiņu, sauktiem par partijām, dibinātājiem un to biedriem jābūt bandītiem. Vēlmi labi dzīvot, nodrošināt pienācīgas vecumdienas, tiesa, šad un tad izmantojot arī bandītu iecienītas metodes, vēl nevar saukt par bandītismu. Priekš tam ir daudzi citi vārdi un piemēri, kā mūslaiku partiju biedru rīcību un morāli nosaukt.
Nu, kurš tad to visu nesaprot?! Bet katra vārda galā zākāties par šo jau arī ir diezgan bezgaumīgi. Tieciet man – mierīgāk gulēsiet un mazāk grumbās iedzīvosities, ja pie katra glupa raksteļa nemetīsieties kladzināt par to, cik viss ir slikti.
90. gadu bandīti un blēži pārtapa par cienījamiem biznesmeņiem. Vai tāpēc viņi ir cienījami cilvēki? Vai partiju politikāņi pēc 30 gadu ilgām “reformām” un to rezultātiem tautai ir cienījami cilvēki un uz viņiem var paļauties?