Airika Balode
Ziemeļvalstu literatūras nedēļas laikā tūkstošos bibliotēku Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs tiek degtas sveces un lasītas grāmatas. Pasākumi tiek rīkoti arī Bauskas novada bibliotēkās.
Sarīkojumi otrdien, 14. novembrī, norisināsies gan Iecavā, gan Bauskā. Šī gada pasākumu tēma ir «Ziemeļzemju Ziemassvētki».
Iecavas pilsētas un pagastu bibliotēkas Ziemeļvalstu literatūras nedēļā jau rīt, 14. novembrī, plkst. 18 Iecavas mūzikas un mākslas skolā (MMS) aicina uz sarīkojumu «Ziemeļzemju Ziemassvētki un kas ir Ziemeļvalstis mums», informē Gunta Dombrovska, Rosmes bibliotēkas vadītāja.
Viņa sacīja: «Nevienam nav noslēpums – ar teiksmainajiem un bieži vien arī mazliet biedējošajiem ziemeļiem un ziemeļniekiem mūs ir saistījusi kāda īpaša emocionāla un mentāla stīga. Tā ir līdzīgā un savstarpēji ietekmējošā vēsture, līdzīgu teiku un pasaku sižeti, līdzīga pasaules uztvere.»
G. Dombrovska atklāj, ka šī gada bērnu grāmatu rīta stundās Iecavas apvienības bibliotēkās tiks lasīts par Astridas Lindgrēnas aprakstītajām Lennebergas Emīla dēkām. Pieaugušie krēslas stundu lasījumos iedziļināsies norvēģu rakstnieces Ingvilas H. Risheijas darbā «Stargate. Ziemassvētku stāsts».
Pasākumā Iecavas MMS viesos būs ieradušies Valodu mājas pārstāvji – Snorre Karkonens-Svensons un Marta Roķe. Tiks lasīti gan iepriekš minētās grāmatas fragmenti abās valodās, gan stāstīti stāsti par to, kā ziemas saulgrieži tiek svinēti citviet, piemēram, Norvēģijā. Varēs uzzināt arī par to, kas īsti ir Valodu māja un ko tajā dara. Sarīkojumu caurvīs mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumi.
Bauskas Centrālajā bibliotēkā 14. novembrī plkst. 16, atzīmējot Ziemeļvalstu literatūras nedēļu, ikviens ir gaidīts uz pasākumu «Ziemassvētki «Straumēnos» un Somijā», kurā viesosies Edvarta Virzas mazmeita Anna Žīgure un žurnālists, rakstnieks Juka Rislaki.
Centrālās bibliotēkas pasākuma aprakstā skaidrots, ka J. Rislaki dzimtene ir Somija, bet A. Žīgure Somijā vairākus gadus dzīvojusi, kur pildījusi vēstnieces pienākumus. Plānojot pasākumu, bibliotēka apjauta, ka plauktos ir brīnišķīgs latviskās dzīves ziņas piemērs – Edvarta Virzas «Straumēni» ar ziemas ritējuma tēlojumu. Šādi arī tiek pieminēts novadnieks, rakstnieks un dzejnieks E. Virza, kuram decembrī apaļa 140 gadu jubileja.
Cilvēki mēdz uzvesties jocīgi. Daži uber-ticīgie kristieši ir gatavi lēkt vilcienam pa priekšu un svinēt kristīgos Ziemassvētkus pat pirms 18. novembra.
Kristieši kā jau kristieši baidās runāt par skandināvu neopagānismu – asatru (ang: Asatru, Heathenry). Bet es kā pagāns atļaušos par to runāt. Daudzi cilvēki mūsdienās negrib būt kristieši, bet vēlas atgriezties pie senajiem Dieviem un senču natīvās ticības. Tas ir apsveicami.
Es kristīgās popkultūras tēlam jeb kristīgās masu kultūras tēlam svētajam Nikam neticu. Es labāk izlasu Vecāko Eddu. Izlasu Jaunāko Eddu. Palasu Islandiešu sāgas. Izstudēju dažas rūnu maģijas grāmatas. Pāršķirstu dažas asatru rokas grāmatas un godāju Skandināvu Dievus savā svētmežā.