Bauskas novadā cietuši arī augļudārzi

Latvijas Augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka augļkopji ir aicināti ziņot asociācijai par vētras nodarītajiem postījumiem. Otrajā dienā pēc vētras, 30. jūlijā, jau par zaudējumiem bija ziņojušas desmit saimniecības, tajā skaitā divas no Bauskas novada.

R. Kajaka atzina, ka lielāka bēda ir tiem augļkopjiem, kuriem vējš kokus izgāzis no pārmitrās augsnes. Tas nozīmē, ka vismaz turpmākos piecus gadus nopelnīt nevarēs, būs jāstāda jauni kociņi, un tie jākopj. R. Kajaka arī informē, ka augļkokus nevar apdrošināt pret vētru un lietavām, tikai pret sausumu un krusu. Viņa atminas, ka līdzīga situācija pirms dažiem gadiem bijusi Latgalē – tur arī lielu postu nodarīja bīstamā kombinācija – ilgstošas lietavas un stiprs vējš.

Augļkopis Kristaps Fišers Gailīšu pagastā ir viens no tiem, kurš jau ziņojis asociācijai par vētras radītajiem ražas zaudējumiem. Sliktāk klājies bumbierēm, savukārt ābelēm aptuveni 40% augļu guļ zemē. Vējš nopurinājis arī divos hektāros augošās krūmmellenes. Individuālā komersanta «Fišers» augļu dārzi cietuši tikai 29. jūlija vētrā.

Arī Skaistkalnes pagasta «Pienjāņi», kuros augļkoki aug 36 hektāros, piedzīvojuši tikai pagājušās nedēļas stihiju. Uzņēmuma pārstāve Inese Skrēbena atviegloti atzīst, ka vētra nebijusi tik spēcīga, tāpēc, paldies Dievam, āboli ir kokos, ābeles nav lūzušas un raža nobirdināta tikai nedaudz. Ievērojamāki postījumi skāruši jaunās puspunduru ābelītes ar lielāku ražu – vējš tās ir sagāzis un saraustījis sakņu sistēmu. «Būs ļoti jāpiestrādā, lai tās kaut kādā veidā dabūtu atpakaļ taisnas,» sacīja I. Skrēbena. Viņa teic, ka punduriem un puspunduriem vispār sakņu sistēmas ir seklākas, turklāt šogad ābolu esot daudz.

***

No 31. jūlija līdz 15. augustam ikviens lauksaimnieks LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā var ziņot par 29. jūlija vētras nodarītajiem postījumiem. Pašlaik, kā skaidro LAD pārstāve Kristīne Ilgaža, dati tiek vākti, lai apzinātu, cik liela mēroga postījumi bijuši. Paralēli tiek apkopota informācija arī no apdrošinātājiem, lai saprastu, kā nākotnē būtu jārīkojas šādu stihiju gadījumā.

IETEIKUMI: Brūču ziedi nesmērēt!

Ja dārzā aizlauzti vai nolauzti lielāki augļkoku zari, «Dārzkopības institūta» vadošais pētnieks Edgars Rubauskis iesaka vispirms nozāģēt aizlauztos un vēl pie koka karājošos zarus. Viņš skaidro, ka lūzušie zari patiesībā labāk apaug nekā grieztie vai zāģētie. Brūci vajag sakopt – nogriezt lielās šķēpeles, taču nevajag tās apziest ar brūču ziedi, jo tā neļauj lūzuma vietai nožūt. Ja kādam vēl saimniecībā palicis līdzeklis «Lerāns», tad tas labi der brūču apstrādei. Var izmantot arī vara sulfātu vai pagatavot bordo šķīdumu.

Pētnieks uzsver, ka svarīgi augļkokus pareizi veidot jau no iestādīšanas brīža, lai neveidojas žākles un koks nešķeļas uz pusēm. Ja pēc vētras palikusi tikai viena augļkoka puse, tad jāvērtē, vai tam ir saturs un tas spēs sevi noturēt. Ražas laikā to var atbalstīt, bet pavasarī koku izveidot proporcionālāku, lai ir līdzsvars. Pārmirkušos dārzos vēja sašķiebtos kociņus vajadzētu pabalstīt, atsiet, lai tie neieaug šķībi.

Protams, vējš kaut ko no ražas var nopurināt. Pārsvarā cieš vecās šķirnes, kuras ir trauslākas, kā arī vasaras šķirnes. Nobirst arī bojātie, sagrauztie augļi, kas pat ir labi. Taču, ja visa raža guļ zemē, tad jādomā par aizsargstādījumiem, jo dārzs ir pārāk pakļauts vēja iedarbībai.