Kristīne Sēnele
Pat mīnus 6,4 grādi tepat Bauskas pievārtē – tādu nepatīkamu pārbaudījumu sagādājis maija sākums. Kā ilgstošās un bargās salnas ietekmējušas dažādus kultūraugus, jautājam novada dārzkopjiem un zemniekiem.
Uzņēmuma «Lonnija» īpašnieks Aldis Austers, kurš netālu no Rundāles un Bauskas septiņos hektāros audzē ražojošas upenes un pieci apstādīti no jauna, pašlaik vēl nevar novērtēt salnu radītos postījumus. To redzēšot pēc pāris nedēļām. Skaidrs, ka ir trāpīts tieši ziedēšanas laikā, tāpēc zaudējumi būs. Paveicies, ka tik auksti kā Vidzemē gan tomēr nav bijis. Turklāt cerība, ka tie ziedi, kuri vairāk iekšā zaros un kuriem apkārt vairāk lapiņu, būs pasargāti un visas ogas pazaudētas nebūs.
Ar zemenēm, kuras tuneļos jau ne tikai zied, bet pat briedina ogas un aug jo braši, viss ir kārtībā – tā apstiprina Īslīces pagasta zemnieku saimniecības «Lauriņi» īpašniece Maija Lauriņa-Rimicāne. Uz lauka augošajām vēl ziedi neesot aizmetušies, tāpēc arī tās salnas nav skārušas. Ziedos bija upenes, taču pašlaik vēl postījumus novērtēt nevar. Svarīgi, kādā ziedēšanas stadijā mīnusi trāpīja – ja zieds jau noziedējis un odziņa aizmetusies, tad, iespējams, nosalis nebūs. Ja zieds tikai vērās, tad gan varētu būt, ka pēc pāris nedēļām tas vienkārši nobirs.
Viesturu pagastā piemājas saimniecībā «Padegas» divos hektāros audzē smiltsērkšķus. Īpašniece Sandra Icaka stāsta, ka maijs ir smiltsērkšķu ziedēšanas mēnesis, taču pagaidām nav paspējuši novērtēt, kā tie pārdzīvojuši salnas. Visas pūles tika veltītas siltumnīcā augošajiem un uz aukstumu ļoti jutīgajiem arbūzu un meloņu dēstiem. Augu nakti kurinot, tos izdevies nosargāt. Saimniece gan pamanījusi, ka apsaluši saldie ķirši, kuri tieši tobrīd ziedēja, tāpat par aukstu (zemākā piefiksētā temperatūra bijusi mīnus četri grādi) bijis rudens aveņu jaunajiem dzinumiem.
Savukārt saimniecības «Liepziedi» īpašnieks Egils Druviņš no Iecavas atzina, ka kabaču stādījumi salnās cietuši nav. Saimniecībai esot sava tehnoloģija, kas pasargā no šādiem laika apstākļiem. Bet pārējie kultūraugi tiek audzēti apsildāmās siltumnīcās.
Skarbāk sals skāris Ceraukstes pagasta vīnogu stādu audzētāja un šķirņu kolekcionāra Gata Kužuma lolojumus. Viņš, ik dienu monitorējot gaisa temperatūru, piefiksējis pat mīnus 6,4 grādus.
500 šķirņu dārzs cietis pamatīgi – praktiski visas vīnogas apsalušas. Siltumnīcā apsalusi arī jaunā kolekcija, kurai šogad vajadzēja ražot. Kaut ko izdevies pasargāt ar piesegšanu, siltumnīcā visu nedēļu dedzinātas sveces – dienā tas izmaksājis teju 50 eiro. Tāpat vīnogas smidzinātas ar bioloģisko līdzekli, kas mazina auga stresu un palielina salcietību. Problēma tik tāda, ka tam vajag vairāk lapu, caur kurām tas uzsūcas, pumpurus tas īsti nepasargā.
Pārliecināties par to, vai vīnogas pumpuri būs dzīvotāji, var vienkārši – ja tas mīksts, tad nosalis.
G. Kužums piebilst, ja salnas būtu bijušas tikai uz kādu stundiņu, tad tik lieli postījumi nebūtu. Bet sals no vakara līdz rītam vīnogām ir postošs.
Tomēr vīnogu audzētājs ir optimistisks – augi atkopšoties. Tik lielas ražas, protams nebūs, taču vīnogas šajā ziņā esot izdevīgas – pat ja tās apsalst, pilnīgi bez ražas nepaliec, jo apsalušo pumpuru vietā augs nākamie.
Reklāma