Bauskas novada domes sēdē pēc izpilddirektora Ivara Romānova informācijas par paveikto un notiekošo Bauskas novadā domes deputāti pauda viedokļus, ka deputāti netiek informēti par pašvaldības plāniem un netiek iesaistīti nākotnes politikas veidošanā.
Komiteju un domes sēžu laikā ik pa brīdim no deputātiem ir izskanējuši viedokļi, ka viņiem trūkst informācijas par konkrētiem pašvaldības administrācijas mērķiem un darbiem, kad tiek uzdoti iedzīvotāju jautājumi un gaidītas atbildes. 25. janvārī domes sēdē informācijas nesniegšanas problēmu aktualizēja vairākas reizes.
Tēmu iesāka deputāte Inita Nagņibeda: «Paldies par ziņojumu. Gari stāstījāt par to, kas darīts izglītības laukā. Man ir konkrēts jautājums – kad mēs, deputāti, varētu iepazīties ar novada izglītības stratēģiju, vismaz melnraksta variantu. Mēs, deputāti, savā starpā neesam par to runājuši. Zinām, ka tiek strādāts, bet īsti skaidrības nav,» pauda I. Nagņibeda.
«Priekšlaicīgi runāt par stratēģijas koncepta melnrakstu, drīzāk varam runāt par analizētiem datiem un darba uzdevumu, kas sagatavots stratēģiskās daļas izstrādes sadarbības partnera atlasei,» atbildēja I. Romānovs.
«Jautāju tāpēc, ka, satiekoties ar iedzīvotājiem, viņi ir noraizējušies par skolu, par nākotni. Viņi jautā: «Ko jūs kā dome darāt, ar ko mums rēķināties, kurām skolām mainīsies pakāpe, kurām nemainīsies?» To nejautā tāpat, jo sociālajos tīklos ir dažādas interpretācijas un no manis kā deputātes gaida konkrētu atbildi. Kā deputāte varu pateikt tikai, ka neesam par to sprieduši, nezinām, kāda mūsu novadā ir izglītības nākotne. Aicinātu krietni efektīvāk strādāt pie izglītības stratēģijas veidošanas,» pauda I. Nagņibeda.
«Kamēr nav pilnīgi skaidrs finansēšanas modelis, lēmumus pieņemam tikai tad, kad ir zināmi konkrēti finansējuma piešķīruma apmēri. Kad šie dati būs, tad varēsim arī atbildēt,» sacīja I. Romānovs.
Savukārt deputāts Mārtiņš Mediņš aktualizēja veselības aprūpes jautājumu – par Iecavas veselības centra, Vecumnieku filiāles un Bauskas slimnīcas attīstības plāniem, norādot, ka jautājums komitejās nav skatīts. I. Romānovs skaidroja, ka veselības jomas modelis ir iesniegts, janvārī skatīts, papīri esot līdzi uz sēdi paņemti, bet neesot vēl vērtēti, darbs turpināšoties. «Iestrādes ir. Tiklīdz jautājumi būs tādā kvalitātē, lai varētu iepazīstināt deputātus, lai varētu apspriest, to noteikti darīs. Ceru, ka par to varēs runāt šī gada pirmajā ceturksnī,» tā I. Romānovs.
Deputāte Ināra Pētersone turpināja M. Mediņa iesākto tēmu, norādot, ka jautājumos par izglītības iestāžu tālāku attīstību un par veselību deputātus neiesaistīja dokumentu izstrādē, lai arī sagatavošanas darbs ir tieši tas, kas ļauj argumentēt un paskaidrot iedzīvotājiem pieņemto un paskaidrot lēmumu citiem. «Lai nav tā, ka atnākam mēnesī reizi, nospiežam pogu. Neformālās sarunās kaut ko izrunājam, bet nav izjūtas, ka esam iekļauti lēmuma veidošanas un pieņemšanas procesā,» norādīja I. Pētersone.
Viņa atzina, ka esot deputāti, kas ir vairāk iesaistīti un kam ir vairāk informācijas, bet aicināja cienīt citam citu, arī opozīcijas deputātus. «Mēs nepienācīgi izmantojam deputātu potenciālu. Katram no mums ir savas zināšanas, prasmes, pieredze, arī veselības aprūpes sistēmas kontekstā manu pieredzi var iesaistīt. Tikai diskutējot un liekot galvas kopā, varam sagatavot izsvērtākus lēmumus. Cik jau laika pagājis, bet mēs neesam izkustējušies no sākuma punkta izglītības sistēmā,» neapmierināta bija I. Pētersone.
«Ir trīs jautājumi, kur mēģinām «izslīdēt»,– izglītības sistēma, veselības aprūpes attīstība un ceļi. Saprotu, ka ir lietas, kur nevar publiski skaļi runāt, pirms nav pieņemts lēmums, bet mēs varam cits citam uzticēties. Tomēr viena daļa deputātu dzīvo bez informācijas kā mucā – mums jautā, mēs raustām plecus. Par deputātiem iedzīvotāji sāk smīkņāt: «Ko tad jūs tur sēžat, ja neko nezināt un nevarat paskaidrot?» Ļoti gribētu, lai tas mainītos un pašvaldībā vairāk dalītos ar informāciju,» noslēdza I. Pētersone.
I. Romānovs gan skaidroja, ka deputātus iekļaujot darba grupās un komisijās, tādējādi viņi dodot savu artavu. Esot arī konsultatīvais formāts, kuru piedāvājot par sagatavotiem jautājumiem. «Nav jēgas likt jautājumu, kas vēl nav sagatavots, kuram nav koncepta virziena, apspriest konsultatīvajā formātā. Tiklīdz jautājumus sagatavo, izpildvara dodas pie politiskās vadības un liek priekšā izskatīt konsultatīvā formātā,» tā I. Romānovs. «Es runāju par ierindas deputātu iesaisti,» atkārtoja I. Pētersone. Diskusija tā arī bez konkrētas atbildes beidzās.
Foto: no arhīva
