Bauskas novada domes deputāti ir
noskaņoti kategoriski pret Satiksmes ministrijas (SM) ieceri «Rail
Baltica» noteikt par nacionālās nozīmes objektu, lai projekts nav
jāsaskaņo katrā pašvaldībā, portālu informēja Bauskas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe.
Viņa atzīmēja, ka Bauskas novada
domes Vides un attīstības komitejas deputāti kategoriski iebilst pret
situāciju, kad «Rail Baltica» projekts varētu netikt apspriests
pašvaldībā, kā rezultātā netiek ņemtas vērā pašvaldības iedzīvotāju
intereses.
Tikmēr Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa
(”Reģionu alianse”) saistībā ar šādu ieceri saskata demokrātijas
krīzes pazīmes Latvijas valsts pārvaldē.
Viņa skaidroja, ka “Rail Baltica” projekts, protams, ir ļoti
sarežģīts un valstij kopumā ārkārtīgi svarīgs. “Saprotams, ka katrs
iedzīvotājs, kura intereses minētais projekts skar, ir ieinteresēts
citādākā trases novietojumā, taču visas vēlmes nav iespējams ņemt vērā.
Tieši tādēļ saskaņojums ar pašvaldību ir ārkārtīgi svarīgs, lai rastu
labāko risinājumu,” pauda pašvaldības vadītāja.
Putniņa uzskata, ka tieši pašvaldības vislabāk zina kritiskās vietas
un iespējamās problēmas, tādēļ šāda SM iecere nav atbalstāma.
“Manuprāt, Latvijā šobrīd vērojamas demokrātijas krīzes pazīmes, jo
valdošā koalīcija arvien mazāk ņem vērā sociālo partneru un sabiedrības
viedokli. It īpaši tas pēdējā laikā vērojams attiecībā uz pašvaldībām,”
pauda Putniņa.
Kā ziņots, lai Eiropas sliežu platuma “Rail Baltica” projekts nav
jāsaskaņo katrā pašvaldībā atsevišķi, kas varētu nozīmēt arī veto
tiesību izmantošanu, plānots projektu noteikt kā nacionālās nozīmes
objektu, aģentūru LETA informēja SM.
Jau tuvākajā laikā Dzelzceļa likumā plānots noteikt “Rail Baltica”
projektu kā nacionālās nozīmes objektu. Patlaban SM strādājot pie šīs
ieceres. Ja normu izdosies iestrādāt likumā, “Rail Baltica” projekts būs
jāsaskaņo Ministru kabinetā, nevis katrā pašvaldībā atsevišķi.
Ņemot vērā, ka arī citi Dzelzceļa likuma grozījumi Eiropas Savienības
direktīvas pārņemšanas dēļ ir jāpieņem iespējami ātri, priekšlikumu
plānots virzīt tuvākajā laikā.
“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas
standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru
un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles
Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
“Rail Baltica” projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238
miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas
Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA
norādīja “Rail Baltica” projekta koordinējošās institūcijas – trīs
Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” valdes loceklis Edvīns Bērziņš.
Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti
442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
