Līdz Dziesmu un deju svētkiem kolektīviem jāaizvada vēl daudzi mēģinājumi un jāpierāda sevi skatēs. «Bauskas Dzīve» sarunājas ar deju kopu vadītājiem, lai noskaidrotu, kā viņiem veicas ar repertuāra apguvi un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties.

No 30. jūnija līdz 9. jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki. Dalībai skatēs un arī Deju svētkiem gatavojas 25 Bauskas novada kolektīvi, informē Bauskas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Elīna Māla.

«Vidējās paaudzes deju kolektīvs ir apguvis visu repertuāru, tagad tikai jāstrādā, lai priekšnesums izskatās labi,» stāsta Īslīces kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva (VPDK) un abu jauniešu deju kopu (JDK) «Līdums» vadītājs Arvils Noviks, «ar jauniešiem ir tā, ka Covid-19 pandēmijas laiks ir iedevis savu artavu, un viņi vairs nav tik ļoti motivēti strādāt, jo vairāk domā par pelnīšanu, savu labklājību un tamlīdzīgi. Repertuārs jau ir apgūts, tas tikai jāslīpē, bet problēma ir ar jauniešu apmeklējumu mēģinājumos. Manuprāt, grūtības ar sastāvu ir lielākajā daļā kolektīvu.»

VPDK «Līdums» mēģinājumus aizvada divas reizes nedēļā, bet jaunieši kopā sanāk svētdienās vai arī sestdienās, ja kolektīvs nolemj par labu garākam mēģinājumam. Kā sarežģītāko vidējās paaudzes deju kolektīvam A. Noviks atzīst deju «Žandariņš», taču jauniešiem – «Es izkūlu rudzu riju».

«Ir aizvadīti divi kopmēģinājumi, kuros virsvadītāja pārbaudīja, kā tiek apgūts jaunais repertuārs. Viņa norādīja uz to, kas vēl ir jāuzlabo, bet atzina, ka kopumā esot labi izdarīts darbs,» stāsta A. Noviks, «līdz Ziemassvētkiem bija vairāk koncertu, un janvāris parasti ir tāds tukšāks mēnesis. Janvārī to ir mazāk, jo jābūt arī regulāriem sagatavošanās darbiem, nevar tikai braukāt uz koncertiem. Kad ir pastrādāts, tad gan var koncertēt!»

Grūtākais – «grafiku salikšana»

«Viss ir kārtībā,» par Iecavas novada VPDK «Iecava» gatavību skatei teic kolektīva vadītājs Guntars Jansons, «repertuārs ir apgūts, kopmēģinājumi ir notikuši, tagad tikai «jāslīpē» dejas.» Mēģinājumi kopai «Iecava» notiek divas reizes nedēļā. «Sevišķi grūta neliekas neviena deja, varbūt vienīgi «Kripu, krapu dejā gāju», tā šķiet tāda sarežģītāka, bet pārējās gan ir labas un «paceļamas». Šogad ar repertuāru nav pārspīlēts,» teic G. Jansons, «kopmēģinājumi notiek tā, ka savos mēģinājumos iemācāmies deju un kopmēģinājumā to «iztīrām», lai svētkos visi dejotu vienādi labi. Katrs vadītājs deju redz nedaudz citādāk, bet svētkos kopskatam vajag, lai visiem vienādi.»

G. Jansons stāsta, ka kolektīvs koncertē jau kopš novembra un nākamais koncerts norisināsies 18. februārī Misas tautas namā, kur viņus uzaicināja dejotāji, draugi no Baldones. «Tāpat kā visiem, neesam jau citādāki,» par izaicinājumiem teic G. Jansons, «nezinu, kā ir citos kolektīvos, bet mums dejo dažādu profesiju pārstāvji, arī tālbraucēji šoferi, tāpēc reizēm netiek uz mēģinājumiem darba dēļ. Tā grafiku salikšana, lai sakrīt koncerts ar dejotāju ikdienu, ir pats grūtākais. Pārējais viss ir normāli.»

Aktīvi koncertē

Vecumnieku tautas nama VPDK «Vēveri» vadītāja Sarmīte Vēvere atzīst, ka gatavošanās procesā viss notiek, kā vajag. «Strādājam, lai varam kārtīgi sagatavoties, arī koncertējam,» tā S. Vēvere, «nav tādu deju, kuras būtu īpaši sarežģītākas. Tās ik pa laikam uzlabo, tiek prasīts kaut ko izpildīt citādāk, nekā agrāk bijis, līdz ar to pie tā jāpiestrādā, lai visiem izpildījums būtu vienāds.» Mēģinājumi VPDK «Vēveri» notiek divas reizes nedēļā, kā arī dejotāji piedalījās kopmēģinājumos kopā ar citiem novada kolektīviem. «Gads rit pilnā sparā! Būs mums arī koncerts Vecumniekos 4. februārī «Nāburgu saiets Vecmuižā», kur aicināti tuvāki un tālāki draugi un ciemiņi,» stāsta kolektīva vadītāja S. Vēvere, «mums ir uzaicinājums arī Rīgā uz koncertu, kur tiek organizētas tikšanās un semināri ārzemju jauniešiem. Mēs tikām uzaicināti atklāt pasākumu ar savu sniegumu, jo esam apguvuši arī latviešu folkloras dejas, līdz ar to mēs varam iemācīt tās arī šiem ārzemju jauniešiem.»

Dalībnieku sastāvā pārmaiņas, kāds dejo ilgāk, kāds ne, citam gadās veselības problēmas, līdz ar to arī sastāvs mainās, par izaicinājumiem teic S. Vēvere. Viņa vērtē: «Kad atnāk jaunie dejotāji, tad ilggadējiem dalībniekiem jābūt iecietīgākiem, jo nākas dejas mācīties no jauna. Beigu beigās jau tāpat viss ir labi un visi ir apmierināti.»

Aiga Vangale vada trīs deju kolektīvus, kas gatavojas svētkiem, – Svitenes tautas nama senioru tautas deju kopu «Šurpu turpu», Rundāles novada VPDK «Rundāle» un Pilsrundāles vidusskolas JDK «Madaras».

«Skatei gatavojamies ļoti intensīvi – apgūstam repertuāru, notiek papildu mēģinājumi, un arī dejotāji mēģinājumus apmeklē apzinīgi,» stāsta A. Vangale, «mērķis ir tikt uz svētkiem un piedalīties, tāpēc ļoti cītīgi strādājam.» Šī gada repertuāru A. Vangale vērtē pozitīvi un atzīst, ka ir gan dejas, kuras ir vieglas un tīkamas, gan arī grūtāk izpildāmas. «Piedalījāmies kopmēģinājumos, organizējām sadančus,» stāsta kolektīvu vadītāja A. Vangale, «tuvākais koncerts, kurā uzstāsies jauniešu deju kolektīvi, norisināsies Svitenē 11. februārī, un tajā piedalīsies kopas gan no Bauskas novada, gan arī Jelgavas un Dobeles novada. Koncertā apskatīsimies, kā kuram sokas, kopā ar citiem vadītājiem pārrunāsim, analizēsim kļūdas, ja tādas būs.»

A. Vangale atzīst, ka dejošana koncertos palīdz labāk sagatavoties skatei, jo tas sniedz lielāku pieredzi un drošības izjūtu. «Mēs, kolektīvu vadītāji, cits citam palīdzam, ja novērojam kādu kļūdu, jo reizēm pats to palaid garām, bet no malas labāk redzams,» tā A. Vangale.

A. Vangale min, ka dalībniekos vērojama biežāka slimošana nekā iepriekš, nekad nav zināms, kad kāds sasirgs. «Ir izjūta, ka neko nevar paredzēt,» teic kolektīvu vadītāja.

Skatītāji pieliek adrenalīna devu

Deju svētku skatēm gatavojas arī Bauskas bērnu un jauniešu centra deju kopas «Mēmelīte I» un «Mēmelīte II», kā arī Bauskas kultūras centra VPDK kolektīvs «Mēmele», kuru vadītāja ir Ligita Irbīte. «Gatavošanās skatēm norisinās labi, apgūstam gan Daugavas stadiona lieluzveduma dejas, gan arī arēnas «Rīga» koncerta repertuāru,» stāsta L. Irbīte, «manuprāt, repertuārs B grupām ir interesantāks un daudzveidīgāks nekā iepriekšējos gadus.»

L. Irbītes kolektīvi paralēli gatavošanās procesam piedalās arī koncertos. «Dejas vajag «iedejot», un tām ir «jāiedzīvojas» kolektīvā, tāpēc koncertiem ir liela nozīme,» tā vadītāja, «vajag izjust arī adrenalīnu, ko piedod skatītāju klātbūtne.»

Par lielāko izaicinājumu gatavošanās procesā L. Irbīte atzīst dejotāju slimošanu, kā arī traumas, kuru dēļ nav iespējams apmeklēt dejošanas mēģinājumus.

Pacilātība svētku gaidās

«Bauskas novada kolektīvi arī šajā sezonā ļoti mērķtiecīgi strādā, lai apgūtu obligāto repertuāru un kvalitatīvi sagatavotos Deju svētkiem, tāpēc pašreizējo situāciju uztver nopietni,» stāsta Bauskas novada deju kolektīvu virsvadītāja Guna Trukšāne, «vadītāji ir ļoti atbildīgi un dejotāji – centīgi. Ir jūtama svētku tuvošanās un tas, ka kolektīvu vidū valda patīkams satraukums. Kolektīvi zina, ka būs repertuāra pārbaudes skates, un tas uzliek lielāku atbildības izjūtu, bet kopumā ir jūtama pozitīva pacilātība un gaidīšanas izjūta, ka svētki beidzot būs atnākuši.»

G. Trukšāne atzīst, ka katru gadu ir bijušas gan vieglāk, gan grūtāk izpildāmas dejas, viņasprāt, šogad repertuārs neesot sarežģīts. Lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs» mākslinieciskā grupa esot ļoti rūpīgi atlasījusi dejas un pārdomājusi repertuāru, kas atbilst katrai kvalitātes grupai. ◆

Bauskas novada deju kopas, kas gatavojas Deju svētku skatēm:

● Bauskas kultūras centra tautas deju ansamblis «Jandāls»;

● Bauskas bērnu un jauniešu centra deju kopa «Mēmelīte I»;

● Bauskas bērnu un jauniešu centra deju kopa «Mēmelīte II»;

● Bauskas kultūras centra tautas deju ansambļa «Jandāls» studija;

● Bauskas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs «Mēmele»;

● Bārbeles tautas nama jauniešu deju kolektīvs «Rakari»;

● Bārbeles tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Bārbele»;

● Ceraukstes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs «Dzirnavnieki»;

● Iecavas kultūras nama senioru deju kolektīvs «Iecavnieks»;

● Iecavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Iecava»;

● Iecavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Jezga»;

● Īslīces pagasta Īslīces kultūras nama jauniešu deju kolektīvs «Līdums»;

● Īslīces pagasta kultūras nama jauniešu deju kolektīvs «Līdums»;

● Īslīces pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs «Līdums»;

● Pilsrundāles vidusskolas jauniešu deju kolektīvs «Madaras»;

● Rundāles vidējās paaudzes deju kolektīvs «Rundāle»;

● Bauskas kultūras centra senioru deju kolektīvs «SenBiguļi»;

● Skaistkalnes tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Skaistkalne»;

● Stelpes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs «Stelpe»;

● Svitenes pagasta senioru deju kolektīvs «Šurpu turpu»;

● Valles saieta nama senioru deju kolektīvs «SenValle»;

● Valles saieta nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Valle»;

● Vecumnieku tautas nama senioru deju kolektīvs «Ozols»;

● Vecumnieku tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Vēveri»;

● Bauskas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs «Biguļi».

AVOTS: BAUSKAS NOVADA PAšVALDīBAS KULTŪRAS NODAĻAS VADĪTĀJAS ELīNAS MāLAS SNIEGTĀ INFORMāCIJA.