Bauskas novadā kvieši ziemu pārlaiduši ļoti labi, rapsis vietām izslīcis

No desmit ballēm labībai pēc ziemas varētu likt 8,5, bet rapsim gan tik labi nav sekmējies, tā novada ziemājus kopumā vērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa. 

Graudaugi pie mums pārziemojuši visumā labi, un, kā norāda I. Litiņa, Zemgalē jau parasti ziemas labvēlīgākas nekā Vidzemē vai Latgalē, kur arī šopavasar lauksaimnieki rūpju mākti.

Raksturojot ziemas rapsi, speciāliste teic, ka nav tik labi kā ar graudaugiem, taču postījumiem vairāk ir lokāls raksturs. Vietām lielākiem augiem ir nopuvušas saknes, jo februārī bija gan aukstums, gan mitrums, bet rapsim slapjums nepatīk. Ja tas vairāk nekā sešas dienas pavadījis ūdenī, savārgst. Sējumus pabojājuši arī zvēri, īpaši laukos, kas tuvāk mežiem. Taču arī pa ceļam no viena krūmu pudura uz otru stirnas labprāt pamielojas rapša laukā. Rapsis parasti tiek nograuzts līdz pat zemei, bet, kā uzsver I. Litiņa, ja saknes dzīvas, tad augs sānu pumpuri, un nekas nāvējošs rapsim tas neesot. Produktivitāte gan sānu dzinumiem ir mazāka nekā centrālajam.

Nav tā, ka kādu Bauskas pagastu ziemas slapjums būtu skāris vairāk. Problēmas esot laukos, kur nestrādā meliorācijas sistēma. Ir lauki, kur tādas vispār nav, citviet tā dažādu iemeslu dēļ nedarbojas – kolektori ciet, notekgrāvji pārpildīti ar ūdeni un citas likstas.

Spēcīgais kailsals, kuru piedzīvojām janvārī, lauku kultūrām neesot skādējis, jo tas bija īslaicīgs, ātri vien uzsniga kaut neliela, bet sargājoša sniega kārta. I. Litiņa skaidro, ka tikai novārgušajiem augiem tas varēja izrādīties liktenīgs.

Litiņu saimniecībā «Zeltkalniņi», kurā apsaimnieko nedaudz vairāk kā 500 ha, situācija līdzīga kā novadā kopumā. Ziemas kvieši un arī mieži pārziemojuši labi. Rapsim no desmit ballēm varot dot septiņas, nekas kritisks neesot, bet atsevišķos laukos augi ir izkrituši.

Augkopības konsultante stāsta, ka jau no marta vidus lauksaimnieki rosoties pa tīrumiem: daudzviet pabeigta pirmā slāpekļa virsmēslošana, augiem tiek doti arī papildu mikroelementi. Attīstība, īpaši siltajās Lieldienās, notikusi ļoti strauji – trīs dienās rapsis paaudzies pat par 15 centimetriem. Taču siltā laika blakne ir arī kaitēkļu pastiprināta rosība – rapsī jau daudz stublāju smecernieku.

Pilnā sparā rit arī sēšanas darbi. Daudzās saimniecībās jau sasētas pupas. Tieši pupu laukus iekārojušas zosis. I. Litiņa teic, ka pašlaik laikam tās vēl nav sarosījušās, taču, ja saimniecību lauki gadās to migrācijas ceļā un tajos sasēj pupas vai zirņus, tad putni drīz vien ir klāt. Zosis atvaira ar biedēkļiem, skaņu signāliem, bet šie putni diezgan ātri pielāgojas. Tomēr necīnīties nevar, citādi arī radītos postījumus neviens nekompensēs.

Aktīvi notiek vasaras kviešu sēja. Citas saimniecības gan to nav sākušas, jo uz laukiem vēl pārmitrs. Nereti tieši tās platības, kur ūdens ilgāk stāv, atvēl vasaras sējumam, jo pārziemot tādās augiem būtu grūti. Savukārt pašreizējās temperatūras šūpoles, kad vienu brīdi pat plus 20 grādi, bet citu – uzsnieg, augiem radot šoku: te tiem tiek signalizēts, ka strauji jāaug, te – tos sabremzē.

SIA «Uzvara-lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko vērtē, ka ziemāji – gan kvieši, gan rapsis – pārziemojuši labi, jo ziemošanas apstākļi bijuši apmierinoši. Janvāra kailsala brīdī, kad bija mīnus 26 grādi, sējumus glābusi nelielā sniega kārta. Nepaspēja tai izsalt cauri. Vietās, kur stāvēja ūdens, sējumi esot noslīkuši, jo februāris bija ļoti slapjš. Taču salīdzinoši tas neesot vairāk kā citus gadus. Precīza uzskaite gan vēl nav veikta, jo vietām joprojām nevar tikt uz lauka.

Uzņēmumā pilnā sparā rit mēslošanas darbi. Tāpat sasēti vasaras kvieši un zirņi, kuri jau sadīguši. Arī pupas ir zemē, taču tās sēj samērā dziļi – asni vēl nav redzami. S. Kataņenko atklāj, ka pašlaik zosis pupu laukus vēl neapdraud, jo netiek klāt sēklai. Tiklīdz augi sadīgst, tad gan putni tos aiz asniem velk ārā no zemes. Zosis apdraudot tikai pupu un zirņu sējumus, kviešos parasti nelaižas. Citus gadus tās nopostījušas pat 35 hektārus sējumu.

Sliktāk rapsis pārziemojis Neretas virzienā. Kā stāsta Valles puses zemnieks, ziemas kviešu sējumi vērtējami kā normāli, bet rapsim par sliktu nācis martā piedzīvotais kailsals, kad bija ap mīnus sešiem grādiem. Sniegs jau bijis nokusis, lauks skaisti zaļojis. Un tad uznāca sals, pēc kura augiem nopuvušas saknes. Tāpat daudzviet rapsis izslīcis. Novērtējot zaudējumus, jau esot vērsušies pie apdrošinātājiem.

Ziemas kvieši kopumā izskatoties labi, ziemas mieži – kā kurā saimniecībā. Pēc pirmās mēslošanas lauki kļuvuši krietni zaļāki. Pēdējā laika nokrišņi, kas gan nav bijuši pārāk apjomīgi, augsni padarījuši ļoti slapju, tā aizkavējot zirņu un auzu sēju.