LETA
Kultūras ministrijai (KM) 2026.gada sākumā būs jāveic jaunā Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma modeļa darbības izvērtējums, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pavēstīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Šāds uzdevums KM esot ierakstīts informatīvā ziņojuma projektā, kuru skatīs valdība.
Lāce skaidroja, ka jaunie mērķdotāciju saņemšanas principi un samaksas kārtība tiks atrunāta specifiskos noteikumos, kurus izstrādā Latvijas Nacionālais kultūras centrs, bet pirms tam ir notikušas detalizētas sarunas ar visām pašvaldībām, lai pārliecinātos, ka spertie soļi ir skaidri visām iesaistītajām pusēm.
“Es domāju, ka vissvarīgākais šajā brīdī ir tā skaidrība, un ka ir vienoti principi, ar kuriem mēs ejam uz priekšu. (..) Es domāju, ka šis ir risinājums, kas ļauj mums sasniegt mērķi par skaidru atalgojuma sistēmu, un arī pašām pašvaldībām droši vien labāk saprast, kāda ir prakse citviet, kā savstarpēji salīdzinās,” skaidroja kultūras ministre.
Ieskicējot pārmaiņas, ko atnesīs jaunā modeļa ieviešana, viņa kā piemēru minēja Bauskas novada pašvaldību, kurai izmaksājamā dotācija Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam palielināsies no 37 000 līdz teju 79 000 eiro.
Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas sākšanu, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene.
Valdība apstiprinājusi konceptuālajā ziņojumā “Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu” ietverto pirmo risinājuma variantu, kas paredz pakāpeniski noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, tādējādi stiprinot valsts atbildību attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem jomas profesionāļiem.
Māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2024., 2025. un 2026.gadā paredzēts palielināt valsts budžeta mērķdotāciju par 1 223 916 eiro ik gadu. Attiecīgi patlaban koprepertuāra – kora, deju kolektīva, pūtēju orķestra un koklētāju ansambļa – mākslinieciskais vadītājs gadā no valsts saņem 806 eiro, savukārt pēc mērķdotācijas summas palielinājuma tie būs 1712 eiro. Pārējie māksliniecisko kolektīvu vadītāji pašlaik gadā saņem 403 eiro, pēc palielinājuma kopsumma sasniegs 856 eiro. Šīs summas 2024.gadā norādītas pirms nodokļu nomaksas.
Vienlaikus plānoti precizējumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā kolektīvu dibinātājiem aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tie paredz jaunas atskaišu sistēmas mehānisma ieviešanu, proti, LNKC izmaksās mērķdotāciju kolektīva dibinātājam pēc fakta, nevis kā līdz šim – avansā.
Lai turpinātu diskusiju par finansējuma palielinājumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, Kultūras ministrija (KM) ne vēlāk kā līdz 2026.gada 1.aprīlim apņemas sagatavot konceptuālajā ziņojumā aprakstītās reformas izvērtējumu un sniegt priekšlikumus tālākajiem soļiem reformas turpināšanai, tai skaitā valsts budžeta mērķdotācijas palielinājumam, lai sasniegtu mērķi, ka daļu izdevumu sedz kolektīva dibinātājs un daļu valsts.
LNKC individuālajās sarunās ar pašvaldībām noskaidroja, ka jau patlaban lielākā daļa pašvaldību nodrošina procentuāli lielāku finansējumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem Dziesmu un deju svētku procesa īstenošanai nekā valsts. 75% pašvaldību šobrīd ir noslēgušas ar kolektīvu vadītājiem darba līgumus, tādējādi ir sociāli atbildīgas. Savukārt 25% no pašvaldībām ir noslēgušas uzņēmumu līgumus, lai māksliniecisko kolektīvu vadītāji varētu veikt darba pienākumus citās pašvaldības iestādēs.
LNKC un KM veidotās darba grupās ziņojuma izstrādē piedalījās Dziesmu svētku biedrība, Latvijas Kultūras darbinieku biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, pašvaldību kultūras pārvalžu pārstāvji, kā arī pašvaldību kultūras centru direktori.
Foto: Kultūras ministrija
IN sen to varēja sakārtot!