Bauskas novada mērs Arnolds Jātnieks (ZZS) pašvaldību aizņēmumu problēmās vaino nepareizu plānošanu valsts līmenī.
Jātnieks intervijā Latvijas Radio sacīja, ka arī viņa vadītā pašvaldība patlaban gaida rindā uz valsts aizņēmumu. Turklāt Bauskas novada pašvaldība, pēc viņa paustā, ne tuvu nav sasniegusi Finanšu ministrijas (FM) noteiktos aizņēmuma griestus.
Viņaprāt, pie esošajām aizņemšanās problēmām ir vainojamas plānošanas
problēmas. Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas pēdējā periodā esot
vienlaicīgi sākti vairāki apjomīgi celtniecības projekti, kas attiecīgi
sadārdzinājuši būvniecības izmaksas.
“No valstiskā viedokļa Eiropas projektus varam realizēt plānveidīgi, nedarot to visu vienā gadā vai divos,” uzsvēra politiķis.
Bauskas novada mērs atzina, ja
nebūtu iespēja saņemt valsts aizdevumu, pašvaldība par saviem līdzekļiem
daudzus projektus nespētu īstenot.
Novadā arī netiekot apsvērta iespēja atvēlēt projektiem naudu, pēc
tam gaidot lēmumu, vai tiks piešķirts aizdevums. Līdz ar to tiekot
darīti tikai tie darbi, kuriem jau ir finansiālais segums.
Vaicāts, vai saistībā ar šīm problēmām nav risks zaudēt daļu ES fondu
naudas, Jātnieks norādīja, ka pagaidām tādu risku neredz, jo ir
noteikts, ka šie projekti būs prioritāri.
Jau vēstīts, ka 2019.gada aprīļa beigās valsts budžetā pašvaldībām paredzētais šā gada aizņēmuma limits jau ticis izsmelts.
Kā vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam (JV) norādījusi Latvijas
Pašvaldību savienība, 7.maijā Finanšu ministrijas (FM) izveidotajā
aizņēmumu pieprasījumu rindā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu
finanšu palīdzības projektiem atradās 79 projekti ar 2019.gadam
pieprasīto aizņēmumu summu 44,28 miljoni eiro. Pārējo pašvaldību
investīciju projektu rindā atradās 88 aizņēmumu pieprasījumi par kopējo
summu 2019.gadā 32,24 miljoni eiro.
Situāciju, kad pašvaldībām nav iespējams saņemt aizņēmumu pat Eiropas
Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto
projektu īstenošanai, LPS nodēvējusi par ārkārtas.
LPS ieskatā, arī FM valdībai sagatavotais informatīvais ziņojums “Par
2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu
pieprasījumiem” risina tikai divus jautājumus, jo nodrošinās pašvaldībām
iespēju saņemt aizņēmumu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta
līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī aizņēmumu 2018.gadā sākto
investīcijas projektu finansēšanai 2019.gadā, lai projektus varētu
pabeigt.
Tomēr joprojām aktuāls būs jautājums par iespēju operatīvi saņemt
aizņēmumu ES struktūrfondu projektu realizācijai, negaidot rindā,
aizņemties ne tikai projektu attiecināmajām, bet arī neattiecināmajām
izmaksām. Tāpat aktuāls būs jautājums par pārējo investīciju projektu,
kas saņēmuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā
arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, īstenošanu, bet kuriem
patlaban nav iespējams saņemt aizņēmumu, uzsvēra LPS.
