Bauskas novadā par nepilniem 42 000 eiro izķers klaiņojošus dzīvniekus

Bauskas novadā par nepilniem 42 000 eiro tiks izķerti klaiņojoši suņi un kaķi, kā arī apdzīvotās vietās ieklīduši citi dzīvnieki, liecina informācija Elektroniskajā iepirkumu sistēmā.

Bauskas novada pašvaldības izsludinātajā iepirkumā par “Klaiņojošo suņu un kaķu, kā arī apdzīvotās vietās ieklīdušu citu dzīvnieku izķeršanu Bauskas novada administratīvajā teritorijā” saņemts viena pretendenta piedāvājums, kas arī atzīts par atbilstošu minēto darbu veikšanai.

Par 41 820 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa šos darbus īstenos Ropažu novada komersants SIA “Sociālais uzņēmums Ulubele”. Līguma darbības laiks paredzēts 12 mēneši vai līdz periodam, kad kopējā sniegtā pakalpojuma summa sasniedz noteikto līgumcenu, atkarībā no tā, kurš no apstākļiem iestājas pirmais.

Bauskas novada pašvaldības policijā informēja, ka pagājušajā gadā Bauskas un Rundāles teritorijā izķerti 262 dzīvnieki, Iecavas pusē – 62, Vecumnieku apvienībā – 86. Lielākais skaits kustoņu pērn Bauskas novadā tika izķerts jūnijā – 67 dzīvnieki, oktobrī – 30, martā – 23. Vecumniekos martā bija 20, Iecavā ar dzīvniekiem situācija ir labāka, tur novembrī lielākais skaits bija 12 izķerti kustoņi.

Runājot par tendencēm, Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis (informāciju sniedza maija beigās, kad vēl bija amatā) atzīmēja, ka klaiņojošu dzīvnieku skaits nemazinās, neskatoties uz to, ka kaķu kolonijas ir apzinātas, izķertas un tajās tiek atvesti atpakaļ sterilizēti veselie kaķi.

“Diemžēl atkal savairojas citi, kas nav sterilizēti, un atkal jāķer tie. Tā ir iedzīvotāju pavirša attieksme pret dzīvnieku turēšanas noteikumiem, tāpēc kustoņi neorganizēti vairojas, ko pašvaldība pēc tam par saviem līdzekļiem izķer,” teic B. Ostrovksis.

Pērn īstenots preventīvs pasākums attiecībā uz suņu čipēšanu – mazturīgajām personām un pirmās, otrās grupas invalīdiem ar «Dzīvnieku policiju», ar ko iepriekš bija noslēgts līgums par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu Bauskas novadā, veikta sociāla akcija, kuras laikā vairāk nekā 60 mājsaimniecībās dzīvnieki tika čipēti.

“Šajā gadā nezinu, vai šādu aktivitāti turpināsim, jo tas rada sarežģījumus un publiskajā telpā samērā daudz negāciju. Savukārt par kaķu čipēšanu domāju, ka diez vai iedzīvotāji tā cītīgi ķersies pie savu kaķu apzīmēšanas, bet, cerams, ka viena daļa savus kaķus čipēs. Jaunajos labturības noteikumos tiks iestrādātas daudzas papildu normas, kas iepriekš nebija, piemēram, būs iekļauts, ka nevarēs mājdzīvniekus izmitināt uz balkona,” norāda B. Ostrovskis. Viņš apliecina, ka ar šī gada 1. jūliju jaunais Dzīvnieku aizsardzības likums stāsies spēkā, un noteikti sodi tiks pārskatīti, tiem ir tendence paaugstināties. Pašlaik sods par labturības noteikumu pārkāpumiem – brīdinājuma nav, fiziskai personai sods ir ap 1750 eiro, juridiskai personai – sākot no 1100 – 2500 eiro.

“Iepriekš par nečipēšanu pašvaldības policija nevarēja sodīt, mēs sūtījām vēstules un aicinājām to darīt. To izskatīja Pārtikas un veterinārais dienests, redzēsim, kas būs jaunajā versijā, jo mēs bijām ierosinājuši, ka pārkāpuma lietas varētu uzsākt pašvaldības policija,” skaidro B. Ostrovskis.

Foto:lsm.lv