Uldis Varnevičs
Bauskas novadā sagatavos vadlīnijas resursu taupīšanai, portālu informēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Bauskas novada pašvaldības energopārvaldnieks Raitis Ignatjevs norādīja, ka, piemēram, pašvaldības ēkās plānots ieviest taupības apkures režīmu, samazinot telpu temperatūru, savukārt sakārtojot siltummezglus, ir iespējams izvairīties no nevajadzīgiem siltuma zudumiem. Tāpat ir iecere optimizēt elektrības patēriņu, saimnieciski lietojot apgaismojumu, koplietošanas telpās ierīkojot relejus vai sensorus, lai apgaismojums nedeg, kamēr telpā neviens neatrodas.
Tiek izvērtēta arī iespēja samazināt ielu apgaismojumu, jo tas ir viens no lielākajiem elektrības patērētājiem. Ielu apgaismojumu var samazināt, ne tikai to atslēdzot noteiktās stundās, bet arī atstājot ieslēgtu, piemēram, katru otro vai trešo laternu.
Bauskas iedzīvotāja Zaiga Kalniņa interesējās, kālab šobrīd, kad jādomā par elektrības taupīšanu, dažviet pilsētas ielās laternas jau tiek ieslēgtas krietni pirms tumsas iestāšanās. “Kāpēc vispār daudzviet apgaismojumu nevar pielāgot tikai uz sensoriem? Ko līdz, ja gaismekļi energoefektīvi, neefektīvi, bet deg cauru nakti, labāk, lai tie ieslēdzas tikai, kad ir kustība. Vai šādu risinājumu ir grūti ieviest?” vaicā Z. Kalniņa.
R. Ignatjevs paskaidroja, ka laternas Bauskas ielu apgaismojumam tiek ieslēgtas ar mehānismu, kas darbojas atbilstoši saules rietēšanas laikam un no rīta ieslēdzas laikā, kad saule aust. “Ja tieši pirms saules rieta debesis ir saulainas un pilnīgi bez mākoņiem, tad rodas iespaids, ka apgaismojums ieslēdzas dienas laikā. Turpretī, ja ir ļoti apmācies, tad atbildam uz jautājumu, kāpēc gaisma ieslēdzas tik vēlu, pašā tumsā. Elektrības taupīšanas nolūkā Bauskā, kur tas tehniski ir iespējams, daļa gaismekļu uz nakti no plkst. 23 līdz plkst.6 tiek atslēgti,” teic R. Ignatjevs.
Viņš atgādina, ka turpinās iepirkums, kura rezultātā pašvaldība nomainīs esošās laternas uz energoefektīvu LED apgaismojumu visā novada teritorijā. Tas būs aprīkots ar viedās vadības sistēmu. Šī sistēma atļaus dažādus apgaismojuma regulēšanas režīmus.
“Mūsdienu tehnoloģijas atļauj gaismekli aprīkot ar dažādiem sensoriem, arī tādiem, kas ieslēdz apgaismojumu, tuvojoties cilvēkam vai auto. Lai gaismekli papildinātu ar šādu releju, rēķināmies, ka tas būs ievērojami dārgāks,” norāda R. Ignatjevs.
Par taupības pasākumiem domā Bauskas novada sporta ēkās.
Bauskas novada Sporta nodaļas vadītāja Līga Rimševica norāda, ka pašlaik neapspriež iespējas samazināt treniņu grupas. «To nedrīkstētu darīt. Pašlaik lūdzu visām izglītības iestādēm atsūtīt sporta bāžu slodzes grafikus, lai saprastu, kas un kur notiek, kā nodrošina treniņus,» informē L. Rimševica.
Bauskas novadā gandrīz visas sporta bāzes ir izglītības iestāžu pakļautībā, vienīgās patstāvīgās ir Iecavas apvienībā. «Katrs izglītības iestādes vadītājs izvērtē, ko slēgt, ko neslēgt, cik daudz ļaut vai neļaut tērēt, kādas gaismas atstāt,» tā L. Rimševica.
Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa norāda, ka sporta skolas telpās jau maksimāli ievēro taupības pasākumus – taupa elektrību apgaismojumā un ventilācijā, arī baseinā ir samazināts enerģijas patēriņš.
Uzreiz grūti novērtējams ieguvums ir tas, ka jaunā sporta halle Bauskas stadionā ir uzcelta pēc mūsdienu prasībām. «Jaunā halle ir ļoti energotaupīga. Lai arī apkure nav ieslēgta, telpās siltums ir 24 grādi. Tāpēc vien, ka tā ir celta kā energoefektīva ēka, salīdzinot ar citām daudz ietaupa,» pauž B. Grantiņa. Galvenā problēma gan šeit esot ventilācija, kas patērē ļoti daudz elektrības. Tāpēc pašlaik maksimāli ventilāciju atslēdz, izmanto vēdināšanai logus un durvis.
«Elektrības cenas ir pieaugušas vairāk nekā divas reizes. Tomēr, ja cenas rudenī vēl daudz vairāk nepieaugs, ar taupību iekļausimies esošajā budžetā. Ienākumi no baseina bija lielāki nekā plānoti, un tas palīdzēs nosegt pieaugušos izdevumus. Vienlaikus taupīsim maksimāli visur, kur iespējams,» tā B. Grantiņa.
Iecavas vidusskolas stadiona vadītājs Valdis Šusts stāsta, ka arī te cenšas taupīt. «Konkrēta rīkojuma pagaidām nav, bet domājam, kā mazāk tērēt. Treniņu stundas nesamazinām, bet apgaismojumam gan skatāmies, ko darbināt un ko nē,» atzīst V. Šusts.
Grūti maināma ir situācija ar Latvijas čempionāta futbola spēlēm, kas Iecavas stadionā notiek vēlu vakarā, kad laukuma apgaismošanai jāieslēdz lielie prožektori. V. Šusts skaidro – spēles tik vēlu notiek tāpēc, ka stadionam ir liela slodze un cita brīva laika nav.
«Darba dienu vakaros ir spēles, jo arī treneri netiek ātrāk. Brīvdienās bija sacensības pa dienu, kad notika FK «Iecava» kausa izcīņa jauniešiem, un tāpēc brīvs laiks Latvijas čempionāta spēlēm bija vakarpusē. Sporta bāzes noslogojums ir tāds, ka cita laika nebija. Pašlaik ir palikusi viena spēle vakarā. Ja varam ielikt spēles ātrāk, tā darām,» skaidro V. Šusts
pēc “vielas nezūdāmības likuma” ,ja kas vienā vietā “uzrodas”, tā citā vietā obligāti pietrūks. To var teikt par līdzšinējo pašvaldības budžeta “dalīšanu”, kur 300 000 eiro nepieciešami vien “Lejinieku” dzīvojamās mājas atjaunošanai, kurp, iespējams, tuvākajos gados dosies vien nedaudzi baušķenieki, iepretim tiem tūkstošiem Bauskas iedzīvotāju, kuri nākamziem varēs tumsā klumburēt pa nelabotajām un apledojušajām ietvēm. Varbūt, tas iecerēts, lai jaunajai pašvaldības uzņēmuma “Bauskas slimnīca” vadītājai vieglāka dzīve, jo traumatologa pakalpojumi ir ar krietnu līdzmaksājumu, un kur nu ja kas lauzts? Vien vērtības novadā dīvainas, ja zināms, kādi absolventi mums beidz pat ģimnāzijas, no kuriem daudzi pat nezinās pateikt, kurš sarakstījis “Atraitnes dēlu”, nemaz nerunājot par poēmas pārlasīšanu? Kā arī, vai daudzmaz sabiedrībā zināmu personu dzīves vietu “memorializācija” nav ieviesusies tieši no “austrumu kultūras”, kur mūsu vietējie “kultūrtrēģeri” ir cītīgi tās ieviesēji valstī, ir sevišķi pēdējos gados, sajutuši “kultūras cenu”?
Un tagad pavisam “vienkāršs” jautājums.
Kāpēc elektrība ir palikusi dārgāka? 😁
Aizbildināšanās ar “karu” nav atbilde, jo tā nav taisnība.
Atrakcijas tumsā spēlēsim aklās vistińas noker smuko Lauru
Kad spēlējas ar OIK un elektrocenai piesūcās biržas dēles ( no HES ‘ dēles iepērk par vienu un to pašu n reizes palielinot sūta tālāk Latvijas elektrotīklā ) -kustās jau tikai OIK blēžu papīri un kāpēc tā prasiet Vienotības Kariņam. Tam pašam, kurš nezin cik Latvijai ir gāzes Inčukalnā…
Okmanim vajag braukt uz darbu ar personīgo mašīnu,arī būs ekonomija.
Viņam ir personīgā automašīna?
Jā, ir nepārvarama tieksme neprātīgi būvēt superinflācijas apstākļos, ar vairāk kā atļautajiem 15 procentu sadārdzinājumiem.Zaļās ielas māja, kuras pagalmā neredz nekādus glābjamos bērnus, infekcijas slimnīca, jeb īpašo vajadzību māja, grausta atjaunošana pie sociālā kantora, Lejnieku superbūve, tādas pašas mazēkas jeb Rundāles pienotavas 600000 būve, varbūt vēl kādas ” kultūrtelpas”. Pienotavu laikam apmaksā valsts.Kopā miljoni plus sadārdzinājumi.Rundāles pienotavas gāzbetona sienas ar visu sadārdzinājumu stāv plikas lietū. Kā ir savienojama šī izšķērdēšana ar stulbu un sīkumainu ekonomiju?
Elektrības cenas Baltijas jūras reģionā ceļas, jo:
1) ir vairākas stacijas, kuras vasarā ir apturētas uz modernizāciju
2) lētās elektroenerģijas imports no krievijas ir beidzies
3) gāzes cena pieauga un attiecīgi elektrības izmaksas tur, kur ražoja ar gāzi
3) vācijā noslēgtas vairākas atomstacijas un nu vācija ņem arī no mūsu reģiona
4) sezona bija mazliet sausāka un mazāk vējaina.
Īsāk sakot lielāks pieprasījums kā parasti un ražošanas izmaksas.
Kaut kad viņa kritīsies, jo īpaši ja pazudīs iemesli kāpēc viņa cēlās.
Nu uzbūrāt gan jauku bildi – pilnu slimnīcu ar baušķeniekiem, kas lauzuši locekļus tumšajās ielās (trūkst tikai līķu kalnu ar aplauztiem sprandiem morgos), un neapdomīgi “izmētātiem” 300 000 EUR, kuri atvēlēti kaut kādiem tur “Lejeniekiem”, kurus gadā apmeklē vien “nedaudzi baušķenieki”, turklāt vēl tādi, kas nemāk nodeklamēt pantus no “Atraitnes dēla”. To visu vainago paziņojums, ka šādu “daudzmaz sabiedrībā zināmu personu” memorializāciju (resp., Plūdoņa piemiņas saglabāšana) pie mums ieviesuši sliktie puiši no “austrumu kultūras” (jādomā, ne Ķīnas vai Japānas), no kā izriet, ka šī nu noteikti nav lieta, ko mums būtu jāpiekopj.
Varbūt komentētāju var lūgt paturpināt savu domu, ko tad tagad iesākt ar “Lejeniekiem”, kuru dzīvojamai mājai jau gadu desmitiem nepieciešama renovācija (piemēram, veranda jau ir tuvu sabrukšanas stadijai), bet uz ātru roku “uzceptā” ekspozīcija tapusi neatkarības rītausmā, steigā, bez nopietnas mājas un Plūdoņa biogrāfijas izpētes? Nojaukt, ļaut sabrukt, turpināt izrādīt patreizējā, būtībā kompromitējošajā, izskatā?
Kā tas, jūsuprāt, varētu sekmēt jauniešu vēlmi lasīt Plūdoni un interesēties par viņa personību? Vai arī tas nav nepieciešams, jo to dara tikai “austrumu kultūrās”?
Verandas kādreiz būvēja prasmīgi lauku onkuļi par simts rubļiem, pusdienām un polšu pie objekta nodošanas. 300000 redziet…
Parādās ziņas, ka AT starpsavienojumi esot ar šķērsgriezumu divreiz mazāku par nepieciešamo un tas esot iemesls lieliem zudumiem. Ja tā ir taisnība, tad kas tas ir? Līdz ar to Skandināvijas elektrība Latvijā kļūstot nenormāli dārga. Tas ir stulbums, blēdība, kaitniecība? Katrā ziņā elektrības cenu veidošanas jautājumā nav nekādas ticamas un objektīvas informācijas nav. zskatās pēc švābistu šoka terapijas. Kāds ir šīs šoka terapijas mērķis? Tuvināt ļoti zaļajam 17. gadsimtam? Pirmo simts kWh kompensēšana līdzinās mēģinājumam ārstēt slimnieka temperatūru tikai līdz 37 grādiem, ja slimniekam ir 40 grādu temperatūra. Ticama informācija arī diez vai būs , jo Latvenergo vēsturē ir bijis bišu uzbrukums augstai amatpersonai. Droši vien bailes no bitēm ir saglabājušās. Tāpat cilvēkiem ir stipri maza ticība mūslaiku amatpersonu vārdiem.
Nu, tad ko nepieteicies konkursā par 100 rubļiem, pusdienām un polšu, āksts!?
kāda jau nu kuram tā izpratne par “austrumu kultūrām” , tām piedēvējot tikai ķīniešus un japāņus, lai nu būtu, bet, vai piemiņa tiešām ir vien nopērkama par naudu, šajā gadījumā jau tuvu pus miljonam, ja pieskaita iepriekš veiktos “ieguldījumus” dzīvojamajā mājā, ratnīcā un citās ēkās? Jājautā, vai Vilis savulaik būtu rakstījis par atraitnes dēlu, ja viņu vecākiem piederētu saimniecība, kaut ekvivalenta mūsdienu pus miljonam eirikos? Kultūru par naudu nenopirkt, it sevišķi, ja šo “kultūras nesēju” smadzenēs vien tūkstoši eiro apgrozās, bet vietas pelēkajai vielai naf.
šad tad tu izsaki tīri prātīgas domas, bet nu atkal kārtējais lejamais, jo no Krievijas elektroenerģiju mēs nesaņemam jau labu laiku, kaut esam vēl vienotā tīklā. Arī Vācijai ar Nordpool biržu nav sakara, bet pavisam nesen Latvenergo bija tas, kas elektrību pārdeva, pie tam šī vasara nav “bez ūdens upēs”. Piedevām, tev būtu jāiepazīstas ar cenu veidošanos biržā, kur elektrības cenu rēķina no dārgākā piedāvājuma, kaut piedāvājums par šo cenu ir pavisam niecīgs, bet lielo ražotāju peļņa tādos gadījumos ir fantastiska, protams, arī “fantastisks” ir elektrības rēķins patērētājiem, bet kurš gan laidīs peļņu garām, ja EK un “pīļknābis” to atļauj.
bet sakiet kur lai ziņo par bezjēgā izvietotām lampām kas izgaismo – neko! deg visu nakti ,bet tur neviens nebrauc un nestaigā!
Labāk pastāsti savu vīziju par šo vietu, kur savulaik cienījami cilvēki, neskatoties uz padomju režīma pretdarbību, izveidoja muzeju! Kāds ir tavs piedāvājums? Par verandu skaidrs – atrast kādu alkašu, kas atjaunos par 100 rubļiem un polšu. Neatradīsi. Nu, nav tādu. Ko ar pārējo? Nodedzināt, sapūdēt? Un paskaidro, kāds sakars varētu būt tevis piesauktajam austrumu kaimiņam ar nacionālā patriota Plūdoņa piemiņas vietas iekārtošanu?
Deg visās ielas uz vella pārraušanu ..rītos. Vakaros
Bet ” prikols ” ir tāds , ka taupiet cik uziet , maksāsiet tāpat cik jums atsūtīs aprēķinā , nu tik visi taupīs , bet kur tad Latvenergo peļņa un iemaksa budžetā .
Kā var liet par tiem Lejniekiem! Pirmkārt Lejnieki vēl pāris gadus nesabruktu, krīze norimtu.Ja ēka ir totāli nolaista, tad kas to nolaida? Kāpēc bija jābūvē visādas pirtiņas- ratnīcas Lejniekos, ja muzeja ēka bija avārijas stāvoklī? Muzeja ēka bija jaremontē, jāuztur. Kas ēku nolaida? Konkrēti? Cik liela ir muzeja ēka kvadrātmetros un kāda būs kvadrātmetra cena iegāžot ēkā gandrīz pusmiljonu? Varbūt iegāzīs mazāk un pārējais… Ja kāds skatās nopietnu villu pārdošanas sludinājumus, tad apmēram 350 līdz 500 kvadrātmetru villas maksā 250 000 līdz 300 000 ar visu mūslaiku apdari, siltumizolāciju, inženiertīkliem, zemesgabalu. Ja Lejnieku māju restaurēs autentiski, tad lietos kokmateriālus, izolēs ar pakulām un spaļiem, nebūs stikla pakešu, bet būs parasts stikls, nebūs siltumsūkņa, bet būs podiņu krāsns, pat ūdensvads un klozetpods droši vien nebūs. Tātad būs vajadzīga apmēram trīs vīru labu amatnieku brigāde, kas dažreiz pieaugs līdz kādiem pieciem vīriem. Būvlaukuma izdevumi būs mazi, vagons, konteiners, toi toi būda, rokas instrumenti, nojume lielgabarīta kokmateriāliem, Manitou dažkārt ja labos jumtu, auto ar manipulatoru kādreiz materiālu pievešanai, bulku vāģis vai mikriņš brigadierim, Lendkruizers darbu vadītājam. Bet tehnika nav jāpērk jauna, tā blicītei jau ir vai to iznomās. Nu, kur tad iespīlēs gandrīz pusmiljonu? Un pats galvenais, vai tieši tagad ir jākurina Lejnieku “krāsns” ar naudu?
Vairākus var apstrīdēt, bet šoreiz par to nediskutēsim.
Tātad ja mēs pieņemam, ka dēļ tā visa ir sadārdzinājums…tad no kurienes Latvenergo peļņa 185 miljoni par pirmajiem 6 mēnešiem? 🤷♂️🙂
Tātad Lejnieku veranda ir sapuvusi. Nu tad jājauc nost. Autentiskajos Lejniekos bija lievenis, nevis veranda. Protams, 100000 diez vai pietiks lai tiktu pie autentiskā lieveņa. Ja Lejniekos eiro ir tik nevērtīgs, tad tur droši vien ir kāda anomālija un eiro patvarīgi zvērīgi devalvējas. Būtu laiks par šo fenomenu painteresēties ECB un Interpolam. Interpola birojs Latvijā ir.
Peļna ir arī veselam baram elektrības ” tirgotāju”. Kāpēc elektrība jātirgo elektrības neražotājam? Tikpat labi jūs varētu tigot autobusa biļetes uz Rīgu, kaut gan jums nav nekāda sakara ar autobusiem. Cik ir dzirdēts, neviena partija neko nesola acīmredzamo elektrības cenu blēdību, alkatības, neizdarības un stulbuma sakarā. Tikai kompensācijas, bet kompensācijas nenovērš cēloni. Karš noteikti nav vienīgais cēlonis. Situācija ir stipri līdzīga deviņdesmitajiem gadiem, kad speciāli radīti apstākļi rūpniecības un mazo zemnieku saimniecību sabrukumam , finanšu plūsmu maiņai, varas centru pārbīdei.Nākošais solis būs ” nekā īpaša” un Latvijas parāda pieaugums.
Tādi auni, kā tu, jau gadu desmitiem sēdējuši arī novada domē, un nekad naudas “Lejenieku” mājas renovācijai nav atradies. Tagad ir krīze, un atkal iemesls to nedarīt. Krīze patiesībā ir mūžīga, jo tā mīt tādu kā tu tukšajos pauros.
Un kur tad tiem Lejeniekiem radās tā veranda, ja tādas nebija Plūdoņa laikā? Kolhoza laikā tur dzīvojošās lopkopes pa vakariem “uzrāva”?
Ta taisi to autentisko lieveni, tikai par pāris štuciņām, maksimums piecas. Verandu gan sakurini malkā, būs apkures ekonomija. Tev tak nevajag 150 lieveņus?
Nu, ko, lieveņu speciālist! Taisi jau nu pats tos savus autentisko lieveņus kaut par 100 rubļiem, kaut par velti! Gudrākais piekāpjas. Turpini malt savas stulbības vienatnē!
Būtu vēlams uzdot speciālistiem savest kārtībā dažu pagastu centru laukumu apgaismojumu automātiku.Lai ieslēgtos tumšos vakaros un rītos,īpaši ziemas agrajā tumsā.Daudzas armatūras ar neekonomiskajām nātrija augstspiediena spuldzēm visu nakti nevajadzīgi degot notērē pat 30 kwh pa sutku.Naktīs pagastos ar nelielu iedzīvotāju skaitu ir nejēdzīgi apgaismot neko.
-> Virāža
Acīmredzami par elektroenerģijas biržas principiem vēl ir ko palasīt. Ja to izdarīsi, tad arī uz saviem jautājumiem gūsi atbildes. Arī tā “peļņa” ir tāds nekāds rādītājs, jo šajā gadījumā tā nav reāla nauda, bet gan grāmatvedisks efekts.
Par tēmu runājot, sanāca šajā nogalē pēc 23 pabūt ārā, kaut kā neredzēju, ka kaut kur baigi kaut kas būtu izlslēgts. Varbūt netrāpījos īstajās vietās, kaut gan likās, ka izbraucu cauri vairāk vai mazāk visai Bauskai..
Runāt par to,kā vajadzētu taupīt energo resursus , mēs esam iemācījušies, bet kā ir ar darbiem?
Klajš piemērs ir jaunā sporta halle un tai pieguļošā spoži izgaismotā piekalne- ja pilsēta nakts laikā slīgst pustumsā, tad nogāze pie sporta halles visu nakti ir spoži izgaismota (tāpat kā Krasta iela, starp citu…) – nu teju vai pasaules ievērības cienīgs arhitektūras piemineklis! Nez vai Grantiņas kundze pati savas mājas arī tā izgaismo naktīt!? Vai šeit strādā principi- “neskaties manos darbos, klausies manos vārdos” vai -” gan jau pašvaldība par to samaksās”? Jā, salda mēle vajadzīgajās instancēs vienmēr ir bijis Grantiņas kapitāls….un diemžēl-viņa tāda nav vienīgā…. Cerība,ka pēc pašvaldības vēlēšanām pilsētā būs saimnieks, kurš tamlīdzīgas kundzes noliks pie vietas, ar katru šādu gadījumu zūd….
Bauskas pilskalnā arī deg lampiņas un droši vien degs līdz Ziemassvētkiem, pils arī izgaismota. Citur pašvaldības slēdz ārā strūklakas, slēdz apgaismojumu, ekonomē, mūsējā jau bagāta. Pēdējais, lai lidostā izslēdz gaismu!!!
> Krievijas elektroenerģiju mēs nesaņemam jau labu laiku, kaut esam vēl vienotā tīklā.
Tad kad tu runā par elektrības iepirkšanu, tad ar vārdu “mēs” tev ir jāsaprot visas valstis, kuras operē Nordpool – tas ir kopīgs tirgus. Lietuva un Somija bija vieni no lielākajiem pircējiem un viņi pārtrauca iepirkt tikai šogad maijā.
> Arī Vācijai ar Nordpool biržu nav sakara
Nordpool operē Vācijā un vācijas operatori pērk no Nordpool. Vācijā cena par elektrību ir arī ir ļoti augsta 0.5-0.6.
> pavisam nesen Latvenergo bija tas, kas elektrību pārdeva, pie tam šī vasara nav “bez ūdens upēs”.
Mums protams ir svarīgs Latvijas ūdens, bet cenas sadārdzinājumu Nordpool rada skandināvu ūdens un vējš.
> Piedevām, tev būtu jāiepazīstas ar cenu veidošanos biržā, kur elektrības cenu rēķina no dārgākā piedāvājuma, kaut piedāvājums par šo cenu ir pavisam niecīgs, bet lielo ražotāju peļņa tādos gadījumos ir fantastiska.
Daudziem ražotājiem protams šādas cenas rada virspeļņu, bet ne visiem, citiem ir pretēji.
Tātad ja mēs pieņemam, ka dēļ tā visa ir sadārdzinājums…tad no kurienes Latvenergo peļņa 185 miljoni par pirmajiem 6 mēnešiem?
Nordpool ir “pārpalikumu” tirgus. HES īpatnība ir tāda, ka palu laikā un bieži rudeņos HES saražo vairāk elektrības nekā tas valstī ir nepieciešams, ūdenskrātuve ir pilna vaiāk tajā uzkrāt nevar un attiecīgi šo pārpalikumu diezgan loģiski ir pārdot. Šis pārpalikums tiek izvietots biržā un notiek izsole un to nopērk tas kurš sola lielāko cenu. Tā kā cenas palu laikā bija augstas, attiecīgi arī lielāki ienākumi. Es neesmu konkrēti pētījis tieši par šiem 185milj, bet uz aci tas šķiet loģiski.
Mums viss būtu super, ja mums nevajadzētu 40% no enerģijas iepirkt un iepērkam mēs vasarā un ziemā. Ja mums būtu piemēram saule un vējš lielos apjomos, tad tas palīdzētu, palīdzētu arī jeb kas cits, izņemot gāzi (uz ko savulaik tika likta izvēle).
bauskasmuzejs.lv visi var apskatīt Viļa Plūdoņa(Lejnieka) mājas fotogrāfiju 1920. gadā.Tas laikam būs tas autentiskums, kas ir jāpanāk par gandrīz pusmiljonu.Visiem ieteicams apskatītīties kamēr vēl fotogrāfija nav izdzēsta.
Kad pašvaldības kapitālsabiedrības brēks par bankrotu iedzīvotāju parādu dēļ, tad iedzīvotāji atgādinās par miljonu grūšanu ne visai aktuālā būvniecībā lielas inflācijas apstākļos.
bus bail iet vakara kur,domajietar galvu stulbie deputati, nekas tulit velesanas
Vanka, vēlēšanas ir Saeimas, nevis pašvaldību…
Māja tiks atjaunota tajā veidolā, kāda tā bija 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē, kad pa vasarām te mitinājās gan pats pa ziemām Rīgā dzīvojošais dzejnieks, gan visa viņa kuplā ģimene. Tas ir Viļa Plūdoņa muzejs, un tajā gan māja, gan tās iekšiene tiks rādīta tāda, kāda tā bija minētajā laikā, pēc tam, kad pats dzejnieks to bija padarījis komfortablāku, ieguldot tajā daudz spēka un ievērojamus līdzekļus.
No Tevis teiktā sanāktu, ka palu mēnešos bija jābūt zemākiem rēķiniem, bet tā nebija.
Tāpēc tā nav peļņa no tirgošanas uz ārzemēm, jo arī biržas cena ir manos un citu cilvēku rēķinos.
Tātad peļņa ir no mūsu maciņiem.
To pierāda arī paskatoties peļņas lielumus Igaunijā un Lietuvā, kur nav HES 🙂
Ar elektrību laikam ir tāpat kā ar Inčukalna gāzi. Neviens nesaka taisnību. Patiesībā elektrība un gāze balstās skaidri izmērāmos fizikālos parametros un nevarētu būt nekādu problēmu ticami informēt tautu. Ne Plešs no AP, ne Indriksone no NA , ne JV premjers to nedara. Kāpēc? Ko viņi slēpj? Vai tāpēc viņi jāievēl vēlreiz? Ir iespaids, ka pat ministri nekontrolē enerģētikas darboņu darbības un šo darbību rezultātus. Protams, pārējās partijas droši vien krīzi tikai padziļinās, ņemot vērā viņu mērķus un arī intelektuālo potenciālu. Gribētos arī saprast vai pašvaldība savus saistošos noteikumus sinhronizēs ar valdibas pēdējā laika virzību saules un vēja enerģijas virzienā.
Ja gaismu samazinās, tad pašvaldības policijai jāiziet no savas komforta zonas.
Neko nevar samazināt, ja tas nevienu neinteresē, bet galvenais ir ” pilnu muti” runāt un izlikties par baigo darītāju.
Anonīms
19.09.2022 19:22
Ir iespaids, ka pat ministri nekontrolē enerģētikas darboņu darbības un šo darbību rezultātus. == Nav pareizi = kontrolē un tā ka saņem % par savu uzcenojumu kontroli. Jau sen zināma frāze: ” ES TE, MĒS APSPRIEDUŠIES, DOMĀJUŠI UN NEKĀDI NEVARAM ( negribam) TO ATRISINĀT ( tad % aizslīdēs , kā VID un nesaņemtā nauda 100 000 – tad tas tracis, ka nesaņēma).