www.bauskasdzive.lv
Fiziskās personas, kuras savā mājoklī bez maksas izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, var saņemt atlīdzību par izmaksām, kas radušās, izmitinot no kara aizbēgušos Ukrainas iedzīvotājus.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā nosaka, ka mājsaimniecībai ir tiesības saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas radušās, izmitinot kara bēgļus. Kompensācijas apmērs ir 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro mēnesī par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām. Lai saņemtu atlīdzību, izmitinātājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz pieteikumu atlīdzības saņemšanai tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Atlīdzība mājsaimniecībai tiks piešķirta par periodu, kas nav ilgāks par 90 dienām.
Bauskas novada domes izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka informēja, ka iedzīvotājiem, kuri Bauskas novadā bez maksas savā mājoklī izmitinājuši Ukrainas kara bēgļus, lai saņemtu atlīdzību, ar pieteikumu jāvēršas kādā no pieciem klientu apkalpošanas centriem (Bauskā, Pilsrundālē, Iecavā, Vecumniekos un Skaistkalnē) vai elektroniski pieteikums jāsūta uz e-pastu: pasts@bauska.lv. Pieteikuma veidlapa atrodama pašvaldības mājaslapā bauska.lv.
J. Kalinka aicina pievērst uzmanību, ka finansiālu atbalstu varēs saņemt tikai par tiem izmitinātajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir piešķīrusi personas kodu, ja īstenosies arī visi citi likumā noteiktie priekšnosacījumi atlīdzības izmaksāšanai.
Līdz piektdienai, 27. maijam, pašvaldība bija saņēmusi 16 privātpersonu iesniegumu. J. Kalinka minēja, ka šonedēļ taps rīkojums par komisijas izveidi, kas izskatīs šos pieteikumus. «Jāsaprot, ka tas nav viena cilvēka lēmums, tālab tiks iesaistīti pašvaldības atbildīgie speciālisti, kuri izvērtēs iesniegto informāciju. Noteikumi paredz, ka trīsdesmit dienu laikā ir jāpieņem lēmums – piešķirt atbalstu vai to atteikt,» skaidro J. Kalinka.
Likums nosaka, ka pašvaldība atsaka atlīdzības piešķiršanu izmitinātājam, ja, izskatot atlīdzības pieteikumu, konstatē kādu no šādiem faktiem: Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu iesniedzējs ir pieteicies saņemt atlīdzību, saņem likuma 12. pantā minēto primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu; Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu iesniedzējs ir pieteicies saņemt atlīdzību, saņem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēto mājokļa pabalstu par minēto periodu; Ukrainas civiliedzīvotājs jau iepriekš izmitināts fiziskās personas mājoklī, un par viņa izmitināšanu jau izmaksāta atlīdzība.
Pašvaldība pieņem lēmumu pārtraukt izmitinātājam piešķirtās atlīdzības izmaksu tad, ja tā konstatējusi, ka mājoklis, kurā tiek izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs, nav dzīvošanai derīgs likuma «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» izpratnē vai atrašanās tajā apdraud cilvēku drošību un veselību.
Atlīdzība izmitinātājam ir pielīdzināma likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nav pakļauta ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai, nav pieskaitāma faktiskajiem ienākumiem, no kuriem sedzami kreditoru prasījumi fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā maksātnespējas procesa ietvaros, netiek ņemta vērā ienākumos, novērtējot izmitinātāja mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai.
Pašvaldība viena gada laikā pēc tam, kad atlīdzība par izmitināšanu ir izmaksāta, var lemt par tās atgūšanu pilnā apmērā, ja konstatē, ka izmitinātājs ir sniedzis nepatiesu informāciju.
Reklāma