Ceturtdiena iezīmējās ar drūmu lappusi vēsturē – pasauli pāršalca ziņa, ka Krievijas armija iebrukusi Ukrainā un pārkāpusi neatkarīgas valsts robežas. Proti, Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24.februāra agrā rītā paziņoja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus.
Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Pienāca ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem, vēstīja plašsaziņas līdzekļi.
Paužot atbalstu Ukrainai un atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicinājumam, pie Bauskas novada domes ceturtdien tika uzvilkts Ukrainas karogs. Pie domes administratīvās ēkas Bauskā uz stundu tas plīvoja arī pagājušajā nedēļā – Ukrainas Vienotības dienā.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzsvēra, ka Krievijas militārā agresija ir ļoti rupjš starptautisko normu pārkāpums. Vienlaikus viņš aicināja izvairīties no liekas panikas celšanas. Latvijas augstākās amatpersonas apliecinot, ka mūsu valstij tieša apdraudējuma nav.
A. Okmanis atklāja, ka situācija Ukrainā pārrunāta vakardienas LPS valdes sēdē. «Ārlietu ministrija norādīja, ka pašvaldībām nav juridisku tiesību paust ārpolitiskus uzskatus, pašvaldības tālab aprobežojas ar atbalstu sadarbības partneriem Ukrainā. Vietvaras, kurām ir sadarbības partneri Ukrainā, apzina iespējamos palīdzības veidus, meklē ceļus, kā veikt maksājumus, jo stratēģiski objekti ir iznīcināti un banku transfēri nedarbojas. Bauskas pašvaldība ir iesniegusi iespējamo vietu sarakstu, kur varētu tikt izmitināti bēgļi,» stāsta A. Okmanis. Viņš minēja, ka tās varētu būt dažas sporta zāles, bijusī dienesta viesnīca un internāta ēkas. A. Okmanis skaidroja, ka pirmo šķirošanu veiks robežsardze un sākotnēji bēgļus plānots novirzīt uz viesnīcām, viesu namiem. Nākamajā etapā varētu iesaistīt pašvaldības.
«Pašlaik mēs nezinām, kā situācija attīstīsies, bet, ja bēgļu straume būs milzīga, tad te nelīdzēs ne viesnīcas, ne sporta zāles, ne citas platības, vajadzēs iesaistīties visai sabiedrībai. Primāri daļa, iespējams, vērsīsies pie radiem Latvijā. Tas ir jāņem vērā, to esam jau pārrunājuši Rundāles apvienībā,» situāciju ataino A. Okmanis.
Viņš neslēpa, ka par situācijas eskalāciju Ukrainā ir satraucies pats personīgi, pilnīgi saprotami, ka līdzīgas izjūtas ir arī novada iedzīvotājiem. Pašvaldībā drīz taps komunikācijas plāns, lai pēc iespējas mazinātu spriedzi vietējā sabiedrībā. «Mēs nevaram ietekmēt notikumus, uzskatu, ja NATO sāks raidīt raķetes, sekas būs vēl lielākas. Mūs kā tuvāko pierobežu tas var skart lielākā mērā, tālab jācer, ka iespējami īsākā laikā izdosies izbeigt militāro agresiju Ukrainā,» tā A. Okmanis.
