www.bauskasdzive.lv
Bauskas novada pašvaldība, sadarbojoties ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), projektā “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība” ir uzsākusi digitālo prasmju izglītības programmu iedzīvotājiem, «Bauskas Dzīve» uzzināja pašvaldībā.
Mērķis – attīstīt iedzīvotāju digitālās pašapkalpošanās prasmes un kompetences. Katram izglītības programmas dalībniekam, balstoties uz pašnovērtējuma zināšanu testu, tiks rekomendēts piemērotākais izglītības programmas līmenis un apguves veids.
Mācības tiks organizētas trīs līmeņos, nodrošinot katram iedzīvotājam iespēju apgūt viņa prasmēm atbilstošāko izglītības programmas līmeni:
- Pamata digitālās prasmes – iekļauj pamatzināšanas par datoru un viedtālruni, interneta un e-pasta lietošanu, kā arī drošības pamatus;
- Pamata digitālās pašapkalpošanās prasmes – koncentrējas uz failu pārvaldību, kritisko domāšanu, medijpratību un internetbankas lietošanu, autorizāciju un elektronisko identifikāciju;
- Vidējā līmeņa digitālās pašapkalpošanās prasmes – iekļauj zināšanas par e-parakstu, e-pakalpojumiem, e-veselību, elektronisko deklarēšanos sistēmu, pirkumiem internetā un datu aizsardzību.
Izglītības programmu būs iespējams apgūt trīs dažādos veidos – klātienē, attālināti ar pasniedzēju vai pašmācības ceļā. Par veiksmīgi apgūtu izglītības programmas līmeni iedzīvotāji saņems digitālu apliecību. Mācības iedzīvotājiem būs pieejamas bez maksas.
Bauskas novada pašvaldība aicina ikvienu interesentu pieteikties mācībām, lai iegūtu svarīgas zināšanas digitālajā vidē. Lai pieteiktos mācībām, aicina sazināties ar pašvaldības koordinatoru vai patstāvīgi aizpildīt pašnovērtējuma zināšanu testu šeit: https://stars.gov.lv/pasnovertejuma-zinasanu-tests.
Valstī pieejamais projekta finansējums šai mācību programmai ir 9 380 564,24 eiro, tai skaitā: 9 042 000 eiro – Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums; 338 564,24 eiro – Valsts budžeta finansējums (pievienotās vērtības nodokļa izmaksām).
Projekta koordinatore Bauskas novadā: Vija Beļūna, izglītības speciāliste mūžizglītības jomā, Izglītības nodaļa. Tālrunis +371 26669550; e pasts: vija.beluna@bauskasnovads.lv
Teksta avots: bauskasnovads.lv
Izmantots ilustratīvs foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.
Nekādi nespēju saprast, vai tiešām mums ir tik atpalikusi tauta? Datori Latvijā tiek lietoti jau vairāk, kā 30 gadus. Kopā ar tiem pakāpeniski ir nākušas klāt arī viedierīces un citas tehnoloģijas. Mērķauditorija, kuriem šodien kāds grib mācīt rīkoties ar šīm tehnoloģijām, datoru ēras sākumā bija 30-40 gadi. Tad ko, vai tolaik nebija iespējams apgūt datorprasmes? Turklāt dažādas apmācību programmas, kā pensionāriem un citiem ne tik augsta līmeņa speciālistiem ikdienā lietot informācijas tehnoloģijas, šo gadu gaitā ir bijušas simtiem. Man šķiet katram pensionāram jau 3 reizes ir bijusi iespēja apgūt iemaņas – kā internetbankā norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem.
Un kāds VARAMā atkal ir pamodies un vēlas tērēt gandrīz 10 miljonus, lai tautu mācītu rīkoties ar viedtālruni. Vairāk gan šīs izskatās pēc kārtējā naudas šķērdēšanas pasākuma. Visticamāk, pēc neskaidriem kritērijiem atlasīti “eksperti”, kuru zināšanas IT ir vidusskolnieka līmenī (nedomāju, ka augstāks līmenis būtu nepieciešams), par nesamērīgi augstu atlīdzību mācīs penčukus rīkoties ar viedtālruņiem. Vai tad viņiem tiešām nav bērni un mazbērni, kas elementārās lietas spēj nodemonstrēt un iemācīt saviem senčiem, turklāt – bez maksas? Vai tādēļ valstij kārtējo reizi jātērē simtiem tūkstošu eiro, lai dažiem desmitiem pensionāru parādītu mūsdienu tālruņa iespējas.
Tie, kurus tas interesē, jau sen ir apguvuši gan watsappus un tik-tokus, gan internetbankas un latvija.lv. Savukārt tiem, kas ikdienā lieto podziņu tālruni, nav jēga ko stāstīt un mācīt. Tie tāpat aizmirsīs šīs gudrības un rezultātā būs zemē nomesta nauda. Un mūža nogalē kādam sākt mācīt mākslīgā intelekta lietošanu, ir laikam tas pats, kas cūkām pērles bērt. Abreviatūru chat gpt pensionāram pat grūti izrunāt, kur nu vēl atcerēties un lietot.
Izskatās, ka mūs valsī nekas nemainās. Viena ministrija šķērdē ES naudu bezjēdzīga dzelzceļa būvniecībai, cita kārtējam “mīkstajam” projektam, no kura labuma nebūs nekāda. Un mēs tik vaimanājam, ka nav naudas…
Kur ir inženierprogrammas? 3D projektēšana un visdažādākās aprēķinu programmas? Skolotājas pašas šo nejēdz? Kā pensionārs uzprojektēs malkas šķūnīti vai izrēķinās šķūnīša izturību pret šīs vasaras vētras atkārtojumu? Kur paliek dronu lietošanas un pielietošanas apguve?! Pensionāriem medniekiem aktuālas zvēru izspiegošanas kameras. Kur ir videokameru un apsardzes sistēmu kursi? Pensionāri dodas mežā, tātad GPS perfekti jāpārzina.Vēl siltumsūkņi, saules bateriju invertori, elektroauto interfeisi, lādētāji, angļu valoda šim visam. Vajag vēl vismaz 20 miljonus. Citādi tikai paraksti un maksājumi. Laikam baidās, ka pensionāri paslēps naudu burkā un ne par kādām muļķībām neparakstīsies. Tinders arī nav pieminēts, būtiska lieta. Ko pensionāri darīs ar izsniegtajām apliecībām? Laikam ar apliecībām kādus piecus miljonus var iekāst.