Piektdien, 24. oktobrī, Bauskā darba vizītē bija ieradusies izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Pēc novada domes iniciatīvas notikusī tikšanās, piedaloties domes vadībai un izglītības jomas pārstāvjiem, bija veltīta dažādām nozares aktualitātēm, tajā skaitā skolu tīkla sakārtošanai, jaunajam finansēšanas modelim.
Atsevišķs tika skatīts arī jautājums par Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines struktūrvienības turpmākās darbības perspektīvām, pieaicinot skolas vadītāju Ivetu Leitlanti.
Pēc tikšanās ministre D. Melbārde, I. Leitlante un arī domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis Mārtiņš Cimermanis komentēja pārrunāto un turpmākos soļus.
Ministre norādīja, ka Saulaines tehnikuma jautājums šobrīd dienaskārtībā ir arī tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārskata profesionālās izglītības skolu tīklu un resursu sadali, jo demogrāfiskās situācijas dēļ turpmāk paredzams ievērojams audzēkņu skaita samazinājums. Tāpat profesionālajā izglītībā daudz nosaka arī darba tirgus vajadzības, kas signalizē par to, kādu speciālistu trūkst un kādās jomās ir pārprodukcija. «Tāpēc svarīgi runāt ar novadu pašvaldībām, kā viņi redz profesionālās izglītības lomu savā ekosistēmā. Skaidri dzirdējām no Bauskas novada pašvaldības vadītāja, ka novadam svarīgi saglabāt arī profesionālās izglītības jomu. Jautājums – kādi ir iespējamie scenāriji, kā to darīt. Iezīmējām vismaz divus, kurus pašvaldība var pārdomāt,» pauda D. Melbārde.
Viņa atzīmēja, ka vēl pāragri runāt par to, vai Saulaines skolu varētu nodot pašvaldībai, jo jāsaprot, vai skola iet uz šaurāku specializāciju un koncentrējas uz lauksaimniecības nišu, domājot par profesionālās vidējās izglītības un tālākizglītības piedāvājumu, vai varbūt saglabā sazarotāku piedāvājumu sadarbībā ar pašvaldību, kļūstot par daļu no kādas pašvaldības skolas. Pagaidām tie esot tikai iespējamie scenāriji, sarunas vēl turpināsies.
Pēc ministres teiktā, profesionālās izglītības jomas sakārtošanai provizoriski vajadzētu notikt aptuveni divu gadu laikā. Vienlaikus plānots mainīt arī finansēšanas modeli, kas varētu vairāk atbilst augstākajā izglītībā esošajam, kad ir valsts pasūtījums sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm un tiek noteikti sasniedzamie rādītāji, kuriem atbilstoši skola veido savu piedāvājumu. Profesionālas izglītības iestādēm kopumā esot jākļūst atvērtākām un elastīgākām darba tirgus vajadzībām un vairāk būtu jāstrādā arī ar pieaugušo izglītību.
Saulaines struktūrvienības vadītāja I. Leitlante atzinīgi novērtēja, ka pašvaldība rosinājusi pārrunāt skolas turpmāko likteni, tā parādot, ka novadam profesionālā izglītība ir nepieciešama.
Kā galvenās mācību iestādes problēmas viņa minēja finansējuma piesaisti un noturēšanu, jo 20 gadu periodā finansējuma apjoms nav mainījies. Mācību programmu izmaksas – 700 eiro gadā uz vienu audzēkni – ir ļoti mazas, un tās ir jāpārskata. Šobrīd, kā norādīja I. Leitlante, ministrijā aktīvi noritot darbs pie jauna profesionālās izglītības finansēšanas modeļa.
Skolas vadītāja atzina, ka neesot viegli domāt par attīstības scenārijiem, ja nav skaidri spēles noteikumi attiecībā uz finansējumu.
Līdzšinējai sadarbībai desmit gadu garumā ar Kandavas Lauksaimniecības tehniskumu, kura struktūrvienība skola ir, I. Leitlantes skatījumā, esot gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes. Būtu vajadzīga lielāka neatkarība rīcībā, jo nereti, rīkojoties tūliņ un tagad, varētu paveikt daudz vairāk, nevis ejot garo un birokrātisko saskaņošanas ceļu. Katrai profesionālās izglītības iestādei mūsdienās ir jāmeklē niša un jākonkurē, taču, ja esi atkarīga skola, vari izdarīt tikai to, ko drīksti, un tas nav vienkārši.
M. Cimermanis piekrīt, ka pašreizējais modelis ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu īsti nestrādā, un nākotnē tas diezin vai ir dzīvotspējīgs. Viņaprāt, ja arī Saulaines tehnikums paliek kā filiāle, tad tikai ar pilnu pašnoteikšanos, kad ir savs budžets, savi cilvēki un ar to var rēķināties.
«Skolai būtu jāiegūst autonomija rīcībā un lēmumu pieņemšanā sadarbībā ar pašvaldību. Nauda seko skolēnam – nestrādā. Ja visu laiku domā tikai par to – būs vai nebūs skolēni – nevar attīstīt ne materiāltehnisko bāzi, ne veidot pedagogu kolektīvu,» sacīja deputāts.
Deputāts uzskata, ka, lemjot par Saulaines skolas tālāko attīstību, svarīga ir ne tikai pašvaldības iesaiste, raugoties uz to, kādas profesijas novadā ir vajadzīgas, bet arī nozaru gaidas no mācību iestādes. Piemēram, domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks tikšanās laikā esot ieskicējis, ka novadā joprojām ir nozīmīgas viesmīlības profesijas, profesionāļu trūkstot, kaut varbūt IZM skatījumā šajā jomā ir pārprodukcija.
Arī līdzšinējais finansējums ir neatbilstošs, jo profesionālajai izglītībai lauksaimniecībā ir nepieciešama ievērojama materiāltehniskā bāze. Tas radot neapmierinātību nozarē, jo skolas nedod to, ko vajag. Savukārt skolas mokās, mēģinot vismaz kaut kā apmierināt nozares vajadzības.
Pašvaldība esot gatava iesaistīties skolas nākotnes risināšanā, taču vajadzīgi skaidri spēles noteikumi. Nevarot vienkārši «nomest» skolu pašvaldībai, jo tā netiks galā.
M. Cimermanis redz skolas vietu Zemgales reģiona kontekstā, turklāt te ir pateicīga loģistika, netālu ir arī Jelgava ar universitāti, kas var sniegt savu atbalstu: «Mums jau vajag tās profesijas, lai mēs kā novads konkurētu, lai te nāk iekšā lieli investori, kuri kā pirmo prasa, vai varam nodrošināt noteiktas profesijas. Ja varam piedāvāt tikai vidusskolēnus, tad tā arī attīstība stāvēs uz vietas. Mainās arī pašvaldību finansēšanas modelis, un būs jākonkurē arī par darba vietu izveidi. Izglītība būs izšķiroša. Zemkopībā pie mums ir visas iespējas, jo ir plaša bāze. Taču var jau attīstīt citas profesijas, piemēram, loģistikas.»
D. Melbārde norādīja, ka pašvaldībai tagad ir jālemj par iespējamajiem scenārijiem. Paredzēta pašvaldības pārstāvju tikšanās ar IZM Profesionālās izglītības departamenta speciālistiem.
I. Leitlante uzsver, ka šobrīd nav plānā likvidēt Saulaines struktūrvienību: «Tā var iet savu pilnvērtīgāku gaitu uz priekšu. Jautājums ir, uz kuru pusi, kādā formātā un zem kāda karoga.
Skola sāks strādāt vēl jaudīgāk, kad tā kādam piederēs, kad tai blakus būs stingrs atbalsts. Tā, kā šobrīd, turpināt īsti jēgas nav.»
Raksturojot situāciju vispārējās izglītības jomā novadā, D. Melbārde atgādināja par prognozēto skolēnu skaita samazināšanos. Tiek lēsts, ka 15 gadu laikā skolēnu skaits vispārizglītojošajās skolās saruks par 50%. Bauskas novadā tie varētu būt aptuveni 45%. Līdz ar to neizbēgami veidosies situācija, ka būs skolas, kur vienkārši nebūs skolēnu.
Tāpēc pašvaldībām esot svarīgi vērtēt demogrāfijas attīstības tendences novadā. IZM sadarbībā ar vietvarām mēģina atrast labu līdzsvaru starp pieejamību un izglītības kvalitāti.
Pašvaldība būs tā, kurai jālemj par skolu tīklu, tajā skaitā vidusskolas posmu novadā, ievērojot, kā tas mainītu plūsmu uz tām skolām, kuras paliek, kāda ir skolu pieejamība.
Spiediens uz Rīgas skolām skaidri parādot, ka pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvas vidusskolas izglītības, tāpēc katrā novadā resursi jākoncentrē un jāstrādā pie tā, lai veidotu labas vidusskolas. Lai nodrošinātu kvalitatīvu vidējo izglītību, minimālais skolēnu skaits klasē ir 10 skolēni.
Arī ministres plānotajā Pilsrundāles vidusskolas apmeklējuma laikā plānots pārrunāt vidusskolas posma nodrošināšanu skolā. Ministre nevarēja pateikt, vai Pilsrundālē paredzēts slēgt šo posmu, jo tas esot atkarīgs no tā, cik daudz vidusskolas novadā tiks saglabātas. Ievērojami samazinoties skolēnu skaitam, pie sazarota tīkla vairākās skolās var neizpildīties pat minimālais skolēnu skaita kritērijs. D. Melbārde iesaka pašvaldībai domāt tālredzīgi, turklāt ne tikai par kvantitāti, bet arī kvalitāti – kā nodrošinās materiāltehnisko bāzi, skolotāju kolektīvus.
