Sestdien, 25.martā, ikviens aicināts atminēties uz Sibīriju izvestos Bauskas novada iedzīvotājus un visas dienas garumā nolikt ziedus piemiņas vietās, portālu informēja Bauskas novada domē.
Godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Bauskā, Iecavā un vairākos Bauskas novada pagastos sestdien norisināsies pasākumi, pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus.
Pulksten 10 politiski represētos godinās Kurmenē pie sarkanā terora upuru piemiņas akmens, bet pulksten 11 atceres brīdis tiks organizēts Bārbelē pie piemiņas akmens. Šajā pašā laikā komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis norisināsies Iecavā, kur iedzīvotāji aicināti pulcēties pie Mārtiņa Zaura veidotā pieminekļa “Sāpju semafors” netālu no Iecavas stacijas. Iecavnieki var izmantot iespēju nokļūt uz staciju ar autobusu pulksten 10.45 no Iecavas kultūras nama.
Pulksten 12 pasākums notiks Skaistkalnē pie Kaminsku akmens, bet pulksten 13 Vecumnieku dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens.
Bauskā atceres mirklis pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī norisināsies pulksten 14, par muzikālo pavadījumu šeit gādās flautiste Klēra Kuļikauska.
Pulksten 15 atceres brīdis tiks organizēts Vallē pie piemiņas akmens, bet pulksten 16 Vecsaules saieta namā “Klētnieki”.
Atgādināsim, ka 25. martā pulksten 11 tiešsaistē sāksies piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie.”, kad visā Latvijā vienlaikus tiks nolasīti 1949. gada 25. marta deportācijās aizvesto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Pieslēgšanās lasījumiem adresē deportetie.kartes.lv.
Bauskas novada domē informēja, ka Bauskas novadā lasījumi organizēti četrās vietās – Bauskā, Iecavā, Rundālē un Vecumniekos, un tie visi ierakstīti iepriekš un sestdien tiks translēti kopā ar pārējo Latvijas pašvaldību deportēto iedzīvotāju vārdu lasījumiem. Ieraksti piemiņas brīžos translēti netiks.
Bauskas novadā kopā tiks nolasīti 1490 personu vārdi. Bauskā – 644 no tiem, aptverot Bauskas pilsētas (26), un šī brīža Brunavas (110), Ceraukstes (44), Codes (60), Dāviņu (81), Gailīšu (22), Īslīces (94), Mežotnes (69) un Vecsaules (138) pagastus. Iecavā – 206 iedzīvotāju vārdi.
Bijušajā Rundāles novadā – 168 personu vārdi, aptverot Rundāles (90), Svitenes (16) un Viesturu (62) pagastus.
Vecumniekos nolasīs 472 personu vārdus, aptverot Bārbeles (71), Kurmenes (103), Skaistkalnes (44), Stelpes (56), Valles (74) un Vecumnieku (124) pagastus.
Šogad aprit 74 gadi, kopš 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem no Latvijas deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. 1583 Bauskas apriņķa ļaudis tika aizvesti no savām mājām.
Latvijā 1949. gadā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, lai Latvijas zemnieki, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no personīgajām saimniecībām uz kolhoziem.
Kolektivizācija nebija vienīgais izsūtīšanas cēlonis. Bija noteiktas četras no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: kulaki un viņu ģimenes; “bandīti” un nacionālisti, kas atrodas nelegālā stāvoklī, ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto “bandītu” ģimenes locekļi; legalizējušies “bandīti” un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību; “bandītu” atbalstītāju ģimenes locekļi.
Parasti pēc cilvēkiem ieradās naktī un tiem pavēlēja gatavoties ceļam. Cilvēkiem deva laiku paņemt savas mantas, tiesa, reizēm tas bija vien īss mirklis. Vēlāk cilvēkus veda uz dzelzceļa stacijām, kur atradās vagoni, kuros deportējamos veda svešumā. Ceļš bija tāls un grūts, jo vagoni, kurus dēvēja par “lopu vagoniem”, nebija paredzēti cilvēku pārvadāšanai. Ceļā tika pavadītas vairākas nedēļas antisanitāros apstākļos, līdz cilvēki nonāca nometinājuma vietās. Katrai ģimenei un cilvēkam ir savs unikāls stāsts, tomēr katrā ir kaut kas līdzīgs – apstākļi, pārdzīvojumi, notikumi, ko tie piedzīvoja tālajās zemēs.
No Bauskas apriņķa 1949. gada martā, izsūtīti 1248 kulaki, 274 nacionālisti. Ceļā un 1949. gadā izsūtījumā dzimuši deviņi bērni. Pavisam kopā izsūtījumā no Bauskas apriņķa atradās 1583 cilvēki, 522 ģimenes. Atrodoties izsūtījumā un pa ceļam, nomiruši 206 cilvēki. Tā vēstīts 2007. gadā Latvijas Valsts arhīva izdotajā grāmatā “Aizvestie. 1949. gada 25. marts”.
un kartejo reizi partijas biedri telos lielos lidzjutejus un uzvis glaunas runas
Te redz arī pļeku noliku, galvenais gānīties pie katra raksta, kamēr neesmu nogādāts uz Gintermuižu