Bauskas novadā pieminēs skaudros vēstures notikumus

Pirmdien, 25. martā, ar atceres pasākumiem Bauskā, Iecavā, Vecumniekos un citviet Bauskas novadā pieminēs 75. gadadienu latviešu tautas likteņa traģēdijai – 1949. gada deportācijām. Toreiz Latvijas nevainīgus ļaudis no viņu mājām varmācīgi aizveda 33 vilciena ešelonos, izsūtīja 42 125 cilvēkus, viņu vidū bija 10 987 bērni vecumā līdz 16 gadiem.

Pulksten 10 politiski represētos godinās Kurmenē pie Sarkanā terora upuru piemiņas akmens, kā arī Skaistkalnē pie Kaminsku akmens (Skaistkalnes tautas namā pulksten 16 demonstrēs filmu “Mana brīvība”). Pulksten 11 piemiņas pasākums tiek rīkots Mežotnes pagasta daudzfunkcionālajā centrā “Strēlnieki”, bet pulksten 13 Vecumnieku dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens.

Ziedu nolikšana un piemiņas sarīkojums kopā ar Pilsrundāles vidusskolu pulksten 13 šodien norisināsies pie piemiņas akmens Pilsrundāles vidusskolā. Literāri muzikāls pasākums “Ar sapni par dzimteni” pulksten 14 notiks Bārbelē pie piemiņas akmens, bet pulksten 15 izsūtītos pieminēs Vallē.

Pulksten 17 komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis norisināsies Iecavā, kur iedzīvotāji aicināti pulcēties pie Mārtiņa Zaura veidotā pieminekļa “Sāpju semafors” netālu no Iecavas stacijas. Iecavnieki var izmantot iespēju nokļūt uz staciju ar autobusu pulksten 16.45 no Iecavas kultūras nama.

Bauskā atceres mirklis pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī 25. martā sāksies pulksten 18, pasākumu vadīs aktieris Jēkabs Reinis, bet par muzikālo pavadījumu gādās čellists Tomass Ančs. Sanākušos uzrunās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, mācītājs Aivars Siliņš un vēsturnieks, Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks.

Latvijā 1949. gadā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, lai Latvijas zemnieki, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no personīgajām saimniecībām uz kolhoziem.

Kolektivizācija nebija vienīgais izsūtīšanas cēlonis. Bija noteiktas četras no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: kulaki un viņu ģimenes; “bandīti” un nacionālisti, kas atrodas nelegālā stāvoklī, ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto “bandītu” ģimenes locekļi; legalizējušies “bandīti” un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību; “bandītu” atbalstītāju ģimenes locekļi.

Parasti pēc cilvēkiem ieradās naktī un tiem pavēlēja gatavoties ceļam. Cilvēkiem deva laiku paņemt savas mantas, tiesa, reizēm tas bija vien īss mirklis. Vēlāk cilvēkus veda uz dzelzceļa stacijām, kur atradās vagoni, kuros deportējamos veda svešumā. Ceļš bija tāls un grūts, jo vagoni, kurus dēvēja par “lopu vagoniem”, nebija paredzēti cilvēku pārvadāšanai. Ceļā tika pavadītas vairākas nedēļas antisanitāros apstākļos, līdz cilvēki nonāca nometinājuma vietās. Katrai ģimenei un cilvēkam ir savs unikāls stāsts, tomēr katrā ir kaut kas līdzīgs – apstākļi, pārdzīvojumi, notikumi, ko tie piedzīvoja tālajās zemēs.

No Bauskas apriņķa 1949. gada martā, izsūtīti 1248 kulaki, 274 nacionālisti. Ceļā un 1949. gadā izsūtījumā dzimuši deviņi bērni. Pavisam kopā izsūtījumā no Bauskas apriņķa atradās 1583 cilvēki, 522 ģimenes. Atrodoties izsūtījumā un pa ceļam, nomiruši 206 cilvēki. Tā vēstīts 2007. gadā Latvijas Valsts arhīva izdotajā grāmatā “Aizvestie. 1949. gada 25. marts”.