Bauskas novadā plāni par tautas sportu

Bauskas novada domes sēdē 25. aprīlī deputāti apstiprināja «Sporta un aktīvās atpūtas stratēģiju 2024. – 2030. gadam». Tapis 81 lappusi biezs dokuments, kurš gan, cik var saprast, nekādas būtiskas pārmaiņas mūsu dzīvē neatnesīs.

Dokumentu deputātiem izskatīšanai un apstiprināšanai iepriekš piedāvāja jau izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē 10. aprīlī. Stratēģijas izstrādātājas SIA «Reģionālie projekti» vadītāja Līna Dimitrijeva par to pastāstīja attālināti interneta tiešsaistē. Ne visi deputāti to novērtēja atzinīgi. «Man likās dīvaini, ka ir ārpakalpojums un cilvēks, kurš prezentē dokumentu, nevar atbraukt pie mums,» komentēja deputāts Juris Krievs.

Stratēģijas izstrādātāja atzina, ka bija daudz diskusiju par dažādiem jautājumiem. «Svarīgi bija saprast, kādi ir stratēģiskie uzstādījumi un sasniedzamie rezultāti. Tā ir integrēta joma, kas ietver arī izglītību, tūrismu un veselības veicināšanas pasākumus. Iesaistīti kolēģi un Bauskas novada sporta un veselības nodaļa, kas deva daudz informācijas par Bauskas novadu,» stāstīja L. Dimitrijeva.

Viņa ziņoja, ka bija iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 300 respondentu. «Vislabākais novērtējums ir par sporta skolām un sporta infrastruktūru. Zemākais rādītājs par ikdienas aktivitātēm – āra trenažieri, publiski pieejamās telpas, rotaļu laukumi, velomaršruti un tā tālāk. Aktuāla iedzīvotājiem ir sporta veidu dažādošana, jaunu sporta veidu ienākšana novadā,» stāstīja dokumenta izstrādātāja.

Viņa pauda, ka iedzīvotājus uztrauc, ka netiek atjaunots Vecumnieku stadions, kā arī veloceļu izveide piepilsētas teritorijā.

Piecas prioritātes

Dokuments paredz piecas prioritātes, kas gan būtiski neko neizsaka, – infrastruktūras izveide nodarbībām, tautas sports, liela mēroga sporta pasākumi, bērnu un jauniešu sports un augstu sasniegumu sports. «Bauskas Dzīve» interesējās, kādas būs konkrētās izmaiņas, ko sporta stratēģija radīs novadā.

«Stratēģija ir dokuments, kuru izstrādā, lai apkopotu visu informāciju, kas attiecas uz apvienoto Bauskas novadu. Daudzas lietas izgaismo citādākā redzējumā. Esam apvienoti četri bijušie novadi, katrs strādāja citādāk. Šis dokuments nodrošinās plānveidīgu, sistemātisku un sistēmisku pieeju sporta jomas attīstībai visā novadā. Būs vienots skatījums un izpratne par sporta organizāciju, uzdevumiem, mērķiem visām iesaistītajām pusēm, kas darbojas sporta un aktīvās atpūtas jomā. Konkrētus piemērus mēs sporta attīstības stratēģijā neliekam. Tieši tāpat kā neliekam, līdz kuram gadam ieviesīs jauninājumus, kuras sporta bāzes īstenos. Tas ir atkarīgs no finansējuma, no līdzfinansējuma, ko var piesaistīt. Konkrēti uzdevumi un konkrētas lietas ir plānotas visa novada teritorijā. Informāciju iesūtīja gan no apvienību pārvaldēm, gan sporta darbu organizatoriem, gan no biedrībām, ļoti plaša auditorija bija iesaistīta stratēģijas izveidē,» atbildēja Bauskas novada sporta un veselības nodaļas vadītāja Līga Rimševica.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks saņemto informāciju novērtēja atzinīgi, norādot, ka deputātiem bija iespējas atsevišķā tikšanās reizē runāt ar L. Dimitrijevu. «Ļoti izsmeļošs ziņojums,» tā R. Ābelnieks.

Slēgtās zāles; pieejamība novērtēta zemu

Deputāti iepriekš komitejas sēdē dokumentu atbalstīja ar balsu vairākumu, bet vērtējumi tomēr iznāca pretrunīgi. «Spēcīgs dokuments. Bet kā var realizēt punktu par iedzīvotāju aktīvāku iesaisti tautas sporta veida pasākumos? Kas ir tas, kur var iesaistīt, un kādā veidā? Maratons Bauskā?» vaicāja deputāts M. Cimermanis. L. Rimševica atbildēja, ka maratonu Bauskā nesaskata, bet rosina aktivizēt ģimenes, veidot skrējienus, kā veido «Stirnu bukā».

Tomēr M. Cimermanis sacīja, ka ir arī jautājums par sporta zāļu pieejamību. «Kādreiz Ceraukstē svētdienās bija tā, ka varēja nākt jebkurš bumbu pamētāt, tagad brauc tikai treniņu grupas,» sacīja M. Cimermanis. Priekšlikums esot iestrādāt tautas stundas, kad var nākt ikviens «pamētāt bumbu».

Jāteic gan, ka, salīdzinot ar iepriekšējā Bauskas novada sporta stratēģiju, veiktās aptaujas uzrāda, ka pasliktinājusies sporta pakalpojumu pieejamība. 2016. – 2022. gada stratēģiju atzinīgi vērtēja 61 procents. Tagad pasākumu kvalitāti un treniņu iespējas pozitīvi vērtē 62 un 63 procenti, kas uzrāda pat uzlabojumu, bet sporta zāļu pieejamību iedzīvotājiem atzinīgi vērtē tikai 48 procenti. Tas nozīmē, ka problēma ir aktuāla, bet sporta stratēģijā tā neparādās.

Gaidīja vairāk

Deputāts Rihards Melgailis norādīja, ka galvenais tomēr ir jautājums par to, kā šos plānus īstenos. Viņš sacīja, ka paskatījies statistiku pa apvienībām. «Trijos gados Bauskai pusmiljons klāt, bet Vecumnieku sporta skolai – astoņi tūkstoši. Vai turpmāk budžetā sabalansēsim vajadzības un iespējas? Par skolām runājot – varam salīdzināt, kādas ir iespējas Vecumniekos un Skaistkalnē. Skaistkalnē tās ir uzlabojušās, bet sporta skolas vadībai ir jādomā, kā veidot sporta skolas interešu grupas. Mums ir meitene, kas labi startē vieglatlētikā, bet viņa pārstāv skolu, nevis sporta skolu,» komentēja R. Melgailis.

Kā viena no horizontālajām prioritātēm ir minēta dzimumu līdztiesība. «Par līdztiesību – bija aptauja, ka 83 procenti sieviešu nav aktīvas. Tad arī rakstiet, kas ir tas, ko sievietes grib!» pauda deputāts Juris Krievs. Viņš sacīja, ka augsta attīstība Bauskas novadā ir tikai veterānu sportam. «Ar šo stratēģiju pašiem būs jāstrādā, es no šī dokumenta cerēju kaut ko vairāk,» noslēdza J. Krievs. 

JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Sporta vadītāji Bauskas novadā

PREZENTāCIJĀ, kuru demonstrēja izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, atzīmētas piecas grupas, kas norādītas kā galvenie sporta darba vadītāji Bauskas novadā. Skatot norādīto, radās izjūta, ka viena nopietna sporta jomas grupa ir pazudusi – biedrības, klubi un sporta veidu aktīvisti.

KĀ SPORTA DARBA vadītāji minēti sporta lietu komisija – Līga Rimševica, Juris Krievs, Guntis Kalniņš, Inita Nagņibeda un Ieva Kirkila, sporta un veselības nodaļa, 16 sporta darba un pasākumu organizatori, trīs sporta skolas un sporta pedagogi izglītības iestādēs. Jāatzīmē gan, ka arī Bauskas novada sporta attīstības stratēģijā 2016. – 2022. gadam Bauskas novada domes sporta struktūrā biedrībām vieta neparādījās. Tajā ziņā laikam patīkams izņēmums šādu dokumentu vidū būs «Bauskas novada pašvaldības Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2024. – 2028. gadam», kur darbības struktūrā tomēr ir kaut daļēji iekļautas nevalstiskās organizācijas.

Kāpēc stratēģijā neuzrāda nevalstiskās organizācijas un sporta aktīvistus, kas organizē sacensības? Atbild Bauskas novada sporta un veselības nodaļas vadītāja Līga Rimševica: «Plānā parādās. Sporta un aktīvās atpūtas stratēģija ir dokuments uz 81 lapas, ko izstrādājuši profesionāļi sadarbībā ar sporta un veselības nodaļu. Plānā ļoti daudzās vietās parādās sadarbība ar sporta un sabiedriskajām organizācijām nodarbību plānošanā un organizēšanā, kā arī atbalsts nevalstisko organizāciju sportā un aktīvajā atpūtā darbībai, līdzfinansējuma nodrošināšana biedrībām un klubiem, kā arī citām sabiedriskām organizācijām sporta pasākumu rīkošanai. Pamatojoties uz Bauskas novada pašvaldības nolikumu Nr. 5 par sporta pasākumiem un sporta attīstībai paredzēto pašvaldības budžeta līdzekļu sadales kārtību Bauskas novadā, 2023. gadā pašvaldības līdzfinansējums piešķirts 13 sporta sabiedriskajām organizācijām biedrību darbības pasākumu organizēšanai gandrīz 82 tūkstošu eiro apmērā, un šogad tas piešķirts 17 sporta sabiedriskajām organizācijām gandrīz 84 tūkstošu eiro apmērā. Nolikumā minētas visas iespējas sporta sabiedriskajām organizācijām gan saņemt līdzfinansējumu no pašvaldības, gan to arī izmantot.»

Kā mērķi – attīstīt tautas sportu – plāno īstenot bez sadarbības un papildu attīstības mehānismiem biedrībām, ja novada sporta struktūrā būtiskas pārmaiņas nav paredzētas?

«Aktīvi sadarbojamies ar biedrībām, kas mums jautā, kas mums prasa. Mums Bauskas novada teritorijā ir gandrīz 40 biedrības, kas darbojas sporta jomā, un pasākumu aktīvai atbalstīšanai ir nolikums, uz ko var pretendēt, esam atvērti sarunām un atvērti līdzdarbībai, kas ir jautājuši, prasījuši, izrādījuši interesi, mēs visiem esam atbildējuši, palīdzējuši un sadarbojušies,» skaidro Līga Rimševica.