Bauskas novadā plāno stiprināt civilo aizsardzību; izstrādās rīcību kara apdraudējumā

Bauskas novada domes sēdē 23. februārī plānots lemt par izmaiņām domes lēmumā un par dalību pārrobežu projektā, kuru mērķis ir stiprināt novada civilās aizsardzības sistēmu. Viens no galvenajiem iemesliem – starptautiskā situācija.

Klimata pārmaiņas un starptautiskā situācija bija galvenās problēmas, kuras apsprieda diskusijās, kuras skāra civilās aizsardzības jomu. Bauskas novada dome aktualizēja civilās aizsardzības plānu apmēram pirms gada, bet šogad vairākās jomās plānotas izmaiņas vai tehnikas iegāde.

Bauskas novada domes vides un attīstības komitejas sēdē 9. februārī vispirms uzklausīja Bauskas novada pašvaldības darba aizsardzības speciālista Andreja Podnieka ziņojumu par grozījumiem lēmumā «Par Bauskas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikuma un sastāva apstiprināšanu». Viņš informēja, ka iestādēm mainījušies amati, kas jāieraksta lēmumā, kā arī klāt nākuši vairāki locekļi, – a/s «Latvijas Dzelzceļš» pārstāvis, a/s «Gaso» pārstāvis, a/s «Sadales tīkls» un vēl viena persona no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. No komisijas sastāva izslēgts Iecavas pašvaldības policijas struktūrvienības pārstāvis.

Tāpat A. Podnieks uzsvēra, ka šogad vēl ir jāizstrādā papildinājums civilās aizsardzības plānam – rīcība kara apdraudējumā. «Process nav beidzies, turpināsim strādāt,» tā A. Podnieks.

Deputāti norādīja, ka būtu nepieciešama arī papildu informācija pie Bauskas novada pašvaldības portāla sadaļas par Civilās aizsardzības plānu, kas atrodams sadaļā «Pašvaldība»/«Publiskie dokumenti», par konkrētām norisēm civilās aizsardzības jomā, bet A. Podnieks uzsvēra, ka par civilās aizsardzības plānu jautājumus var uzdot viņam vai Mārim Plēsniekam Vecumnieku apvienībā.

Reizē deputāti lēma arī par projektu, kas saistīts ar civilās aizsardzības jomu klimata jautājumos – Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts «Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā». Par projektu informēja Bauskas novada vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka un projektu vadītāja Laine Baha.

Projektā Bauskas novada pašvaldība piedalīsies kopā ar Aizkraukles un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Jonišķu un Pakrojas pašvaldību. «Mērķis ir veicināt katastrofu risku novēršanu. Galvenās aktivitātes ir izglītojoša un informatīva rakstura, papildinot zināšanas par klimata ietekmi skolās, plašākai sabiedrībai. Pašvaldības speciālistiem plānota pieredzes apmaiņa, speciālās apmācības pašvaldības policijai. Domāts par kapacitātes stiprināšanas pasākumiem, iegādājoties aprīkojumu glābšanas darbiem. Paralēli veiks pētījumus par iespējamajām pārrobežas pašvaldību kopējām aktivitātēm,» informēja J. Kalinka. Kopējais projekta finansējums piecām pašvaldībām ir 750 tūkstoši eiro, kur 80 procenti ir projekta finansējums un 20 procenti pašvaldību.

Paredzēts pieredzes apmaiņas brauciens uz ārzemēm, potenciāli Nīderlandi, kur ir pierobeža un plūdu riski. Mērķis ir saprast, kā pēc civilās aizsardzības plāna strādā Nīderlandes pašvaldības policija.

Precīzāk par projektu pastāstīja L. Baha, norādot, ka par noteiktām pozīcijām vēl notiek vienošanās un finansējuma iespēju apzināšana. «Liels uzsvars uz informatīvajām kampaņām skolēniem. Ir ambiciozs mērķis – vismaz 17 pašvaldību skolās vadīt apmācības par klimatu pārmaiņām, pirmo palīdzību un glābšanas aktivitātēm. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzinīgi novērtēja, ka ar to jāsāk, lai celtu informētības līmeni. Ko darīt, ja uz ledus ir cilvēks, dzīvnieks, kad instinktīvi gribas mesties palīgā, bet, neprotot sniegt palīdzību, apdraud savu dzīvību?» stāstīja L. Baha.

Kopējais plāns ir izstrādāt animācijas filmu maziem bērniem, kam būtu lielākā pievienotā vērtība Latvijas līmenī. Vietējā mērogā kā būtiskāko ieguvumu saskata iespēju iegādāties Bauskas novada pašvaldības policijas aprīkojumu – glābšanas laivas ar aprīkojumu un aprīkojumu glābšanas speciālistam. Plānots pirkt dronu ar infrasarkanām kamerām, kas var palīdzēt plūdos, kūlas dedzināšanā un pazudušo meklēšanā. Plāno drošības telts un speciāla transportlīdzekļa iegādi, kā arī citu veidu aprīkojumu. «Galvenais stūrakmens ir starpinstitūciju sadarbība, lai, ceļot pašvaldības policijas iespējas, spētu sniegt palīdzību arī citām glābšanas institūcijām,» pauda L. Baha.

Deputāti abus lēmumprojektus virzīja tālāk uz finanšu komiteju un domes sēdi.